Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Svētki turpinās

Paši uz skatuves – paši skatītāji

Laikraksts Latvietis Nr. 369, 2015. g. 14. jūlijā
Aina Gailīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

No kreisās: tautas deju kolektīvu virsvadītājs Jānis Purviņš, deju svētku virsvadītāji Agris Daņiļēvičs un Jānis Ērglis. FOTO Aina Gailīte.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzrunā koncerta dalībniekus un apmeklētājus. FOTO Aina Gailīte.

Koncerts Krastmalā. FOTO Aina Gailīte.

Koncerts Krastmalā. FOTO Aina Gailīte.

Tautas deju lielkoncerts „Līdz varavīksnei tikt“. FOTO Aina Gailīte.

Tautas deju lielkoncerts „Līdz varavīksnei tikt“. FOTO Aina Gailīte.

Tautas deju lielkoncerts „Līdz varavīksnei tikt“. FOTO Aina Gailīte.

Tautas deju lielkoncerts „Līdz varavīksnei tikt“. FOTO Aina Gailīte.

Tautas deju lielkoncerts „Līdz varavīksnei tikt“. FOTO Aina Gailīte.

Jaunie dejotāji pēc uzveduma. FOTO Aina Gailīte.

Visu nedēļu rit saplānotie mēģinājumi, konkursi un koncerti XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.

8. jūlija vakarā 11. novembra krastmalā sanāca kopā teju visi dziesmu svētku dalībnieki – tiesa, daļa no viņiem kāpa uz skatuves, lai iepriecinātu pārējos, koncerts bija domāts tikai savējiem – dalībniekiem. Skatītāji bija atbīdīti tālu aiz žogu žogiem. Mani pārsteidza tas, ka arī dalībnieki, kas bija skatītāju lomā tika novirzīti aiz žoga un lielākā daļa no viņiem skatuvi vēroja uz lielajiem ekrāniem. Toties skatuve bija izbūvēta un izgaismota ļoti interesanti un oriģināli, programma bija pārdomāti dažāda; noslēgumā tika godināti diriģenti, svētku virsvadītāji un horeogrāfi. Saulrietā ar rozā tonētajiem mākoņiem sacentās uguņošanas krāsainās bumbas, diemžēl viņas tomēr zaudēja, jo uguņošanai vēl bija par gaišu, bet tas neliedza bērniem skaļi jo skaļi spiegt no sajūsmas.

10. jūlijā ar diviem koncertiem Daugavas stadionā 16 700 dejotāju priecēja skatītājus ar savu sniegumu, neskatoties uz vēja brāzmām un lietusgāzēm. Tautas deju lielkoncertā Līdz varavīksnei tikt piedalījās pavisam mazi, mazi, paaugušies un arī izauguši dejotāji tradicionālajos tautas tērpos un arī mūsdienīga stila un krāsu tērpos. Jo mazāki bija dejotāji, jo vienkāršāki musturi veidojās uz stadiona seguma. Manuprāt ļoti veiksmīgi tika risināts dejotāju uznāciens no laukuma pretējās malas – caur krāsainiem skolēnu autobusiem. Bērnu izturība un azarts ir neaprakstāms. Divarpus stundu nemitīga kustība, acis jau nezin kam sekot. Noslēgumā uz laukuma bija visi dejotāji, un emocionāls brīdis bija horeogrāfu godināšana; ne vienam vien no viņiem acīs sariesās pa asarai.

Tiešām, mainīgās gleznas uz laukuma bija ļoti skaistas, un katrai tak savs autors. Stadiona atrasto mantu teltī nevar vien nobrīnīties, ko tik bērni nav pazaudējuši; dalībnieka standarta oranžie maisiņi vien kā 50, un katrā kaut kādas mantas, bet paši dejotāji bija izmirkuši, pastalas slapjas. Dažs mazulis žēli raudāja, piespiedies pie skolotājas, bet tie kreņķi jau ir īslaicīgi; sasēdušies autobusos, visi atkal bija priecīgi un māja gājējiem. Man pašai deju koncerti ļoti patīk. Sensenos laikos esmu dejojusi šai pašā stadionā, izmaiņas ir visās jomās. Bet konkrēti, koncerts vēl nebija pusē, kad man radās tāda kā nepatika, kā apnikums, tad es aptvēru, ka to izraisīja Renāra Kaupera dziedāšana; vai nu Kaupera koncerts, vai nu deju svētku koncerts. Šoreiz bija pārdozēts, bet tās ir manas, skatītāja, domas.

Skatītāju tribīnēs sēdēja daudz ārzemnieku un, protams, omas, mammas un citi radiņi. Parunājoties, uzzināju, ka atkal ir uzdarbojušies spekulanti, pārdodot biļetes dejotāju vecākiem par bargu naudu. Vai tad tiešām oficiālās iestādes nevar beidzot ieviest kārtību šajā jomā?

Tas gan neattiecas uz dejošanas tēmu, bet mazliet pastāstīšu ar kādu informāciju mani iepazīstināja – izrādās, ir tāds mākslīgais klimats, kuru spēj izraisīt kāda pasakaini bagāta firma Amerikā (laikam jau atkal kāds vājprātīgs napoleons), kuras mērķis ir tirgot visā pasaulē ģenētiski modificētas pārtikas augu sēklas. Man teica arī šīs firmas nosaukumu un to, ka internetā ir informācija, bet es nepierakstīju. Vai tiešām tas tā ir? Lūk, kādas sarunas notiek šādos lielos sabiedriskos pasākumos.

Lietus līst, un dziesmu svētki rit savu gaitu. No Daugavas stadiona devos pie Brīvības pieminekļa, kur viss laukums ņirbēja folkloras kopu koncertā Rotaļu raksti, tam sekoja pūtēju orķestru defilē mēģinājums un koncerts. Skatītāju rindās, protams, radiņi. Šoreiz defilē bija plaši izvērsts, kā jau koncertā; tērpi krāsaini, daudzi dalībnieki ļoti atraktīvi. Par cik man pūtēji ļoti patīk, tad šīs dienas liedēšanos beidzu uz mažora nots.

Vēl atliek tikai dalībnieku svētku gājiens un Noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē, par ko centīšos jums pastāstīt.

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI


Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com