Jaunība Rīgas ielās

Palielināt / Enlarge

Pie pirmo Meža kapu kapličas. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Ādolfa Skultes kaps. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Viesturdārzā. FOTO Aina Gailīte.

Tikko noskanēja VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki, kā Rīgu atkal pieskandina kora dziesmas un plīvo strīpaini brunči – sākušies XI Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki. Viss notiek vienlaicīgi – mēģinājumi, konkursi, finālkonkursi un koncerti; pūtēju orķestru, simfonisko orķestru un folkloras kopu koncerti gan koncertzālēs, gan laukumos; deju lielkoncerti Ķīpsalā un Daugavas stadionā, un tam visam pa vidu ielu koncerti, izstādes un tirdziņš ar skatuvēm, meistarteltīm un visu citu, kas tam pienākas un ko šoreiz sauc par Burtiski burvīgs burziņš Vērmaņdārzā.

Preses centrā saņemu kaudzīti informatīva materiāla; konstatēju, ka programma ir tik plaša, ka par visu pasākumu apmeklēšanu jāaizmirst, un salieku ķeksīšus pie dažiem. Pirmais, kas mani patiesi nopietni ieinteresēja un par ko nebiju vispār dzirdējusi, bija Piemiņas pasākums I Meža kapos. Tas bija saistīts ar 24 kultūras cilvēku, kas mūžam paliks atmiņā saistībā ar Dziesmusvētkiem, piemiņas godināšanu. 6. jūlijā braucu ar 11. tramvaju uz Mežaparka pusi; mazliet parunājamies ar blakus sēdošo kundzi, kura ar savu puķu pušķi dodas uz II Meža kapiem un kura sākotnēji ir vienkārši šokā par atbildi, ka dodos uz kapiem saistībā ar Dziesmusvētkiem... fui, kā tā var, uz kapiem... kad paskaidroju, kas un kā, tad viņa izsaka dziļu nožēlu par savu reakciju un atzīst, ka tā ir tiešām svētīga lieta, iemācīt mazajiem skolnieciņiem cieņu pret latviešiem, kuri ir izveidojuši un attīstījuši šo unikālo tradīciju – Dziesmu svētkus.

Uz pirmo Meža kapu kapličas kāpnēm puslokā sastājušies skolas bērni tautiskajos tērpos, aiz viņiem uz melna samta galdiem sarindoti zeltīti un sudraboti, dažāda lieluma zvani, bet visiem priekšā puķu pušķi veido Latvijas kontūru ar baltu krītu viducī sarakstītiem vairāku pilsētu nosaukumiem – īsta karte. Uz kāpnēm 24 sveces.

Apkārt pulciņš skatītāju ar ziediem. Skan uzrunas, dziesmas, zvanu spēles, dzied solisti. Man elpa aizrāvās no Arvīda Žilinska operas Zelta zirgs Antiņa ārijas izpildītāja balss – Mārtiņš Šmaukstelis, Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas absolvents, jauns talants Latvijai. Šo pasākumu jau tradicionāli organizē un vada Bērnu un jaunatnes centra Altona pedagogi un audzēkņi, minētā projekta vadītāja ir Dzintra Zemture.

Pēc koncertdaļas visi sadalās grupiņās, paņem ziedus un sveces un izklīst pa kapu celiņiem. Es pievienojos grupai, kas dodas pie Alfrēda Kalniņa un Ādolfa Skultes. Paejam garām Meierovica kapam un daudzu citu zināmu latvju atdusas vietām. Vienu brīdi mazliet sajaucam celiņus. Tas bija jauki, atcerēties un godināt tos, kas mums šos svētkus savulaik veidojuši.

Tālāk devos uz svētku ieskandināšanas koncertu Tikai saknes neatdot Viesturdārzā, kur jaunais dziesminieks Goran Gora kopā ar jauniešu kolektīviem un folkloras grupu stāstīja un dziedāja par rituāliem ar simbolisku nozīmi. Manuprāt, Goran Goram vajadzēja mācīties par aktieri; viņam ir tik ļoti izjusta stāstnieka balss.

Uzrunu teica XI Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Agra Bērziņa, un zem lietussargiem slēpās visu Latvijas novadu pārstāvji. Skanēja dziesmas, teksti ar Knuta Skujenieka vārdiem, dēļu grīdu rībināja dejotāji, skatītāji satupuši baseina (vai dīķa) nogāzēs. Visinteresantākais šajā koncertā bija – laivu dejas. Kādas padsmit laivas ar airēšanas skolas audzēkņiem pie airiem, vizināja domājams dejotāju pāri tautastērpos, pirms koncerta izvizinot arī Goran Goru. Ozolu vijām izpušķotās laivas sinhroni peldēja pa zaļo ūdeni, visu laiku iztramdot divas mežapīļu ģimenes. Bija tiešām skaisti, sīkais lietus nemaz netraucēja.

Mazliet par Dziesmu un deju svētku vēsturi; jau no 1948. gada vairāki bērnu kori piedalījās dziesmu svētkos, bet no 1960. gada sāk svētku skaitīšanu Padomju Latvijas skolu jaunatnes I dziesmu un deju svētki – dalībnieku skaits: 9739; koru virsdiriģenti: L. Vīgners, J. Ozoliņš; deju virsvadītājs – H. Sūna.

2015. gada svētkos piedalās 37 890 dalībnieku, tas tak liecina par patriotismu, jo piedalīšanos svētkos, katrs uztver kā godu. Šo svētku koncepciju par burtiem es nepieminēšu, jo tas viss man liekas tik sarežģīti mūsdienīgi, bet man pietiek ar vienkāršu dziesmas un dejas prieku. Turpmākajās dienās varu jūs paņemt līdzi uz deju Lielkoncertu Daugavas stadionā, svētku dalībnieku gājienā un uz noslēguma koncertu Mežaparkā Lielajā estrādē ar Latvijas jaunā Valsts prezidenta klātbūtni.

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“