Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Latvijas izcelsmes persona

Laikraksts Latvietis Nr. 369, 2015. g. 14. jūlijā
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Šovasar Latvija piedzīvo Dziesmu svētku pārpilnību. Jūnijā bija VII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki; nupat aizvadīti XI Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki; tūliņ sāksies starptautiskais folkloras festivāls Baltica 2015.

Bet neesam tikai dziedātāji vien – mums arī rūp saimnieciskā labklājība. Jūlija sākumā Rīgā norisinājās Otrais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Foruma ietvaros ir sagatavota infografika par tēmu Emigrantu ieguldījumi savas dzimtās zemes tautsaimniecībā, kurā uzzinām, ka šobrīd pasaulē ārpus dzimtās valsts dzīvo ap 250 miljonu cilvēku, kas ik gadu uz mājām pārskaita vairāk nekā 583 miljardu ASV dolāru. Un tad seko interesants formulējums...

Kā sauksim tos cilvēkus, kuri izbraukuši no Latvijas un dzīvo ārzemēs? Infografikā rakstīts: „Ārpus Latvijas šobrīd dzīvo ap 370 000 Latvijas izcelsmes personu“. Ne latvieši, ne Latvijas pilsoņi, ne groteskais Latvijas valstspiederīgie, ne arī bieži absurdi lietotais latviešu izcelsmes.

Kas tad īsteni ir šī Latvijas izcelsmes persona? Vai kādai citai valstij ir līdzīgi jālaužas ar valodu, lai radītu šādu apzīmējumu? Nacionālai valstij kā Latvijai, Krievijai vai Vācijai normāli ir divas kategorijas – nomināltautība (minētos gadījumos – latvieši, krievi vai vācieši), vai arī pilsoņi. Citi – iedzīvotāji ar dažādu veidu uzturēšanās atļaujām – ir uzskatāmi kā saistīti ar valsti tikai kamēr viņi dzīvo uz vietas. Ja pārceļas uz dzīvi citur, tad zaudē uzturēšanās atļaujas un arī pazūd no valsts statistikas uzskaites.

Tātad varētu būt runa par latviešiem ārzemēs, vai arī Latvijas pilsoņiem ārzemēs. Kāpēc Latvijai būtu interese par citiem cilvēkiem, kas kādreiz dzīvojuši Latvijā, bet tagad izvēlējušies citu zemi, ja tie nav ne nomināltautības, ne pilsoņi?

Bet Latvija ir izveidojusi veselu jaunu kategoriju, ar ko tagad mokāmies – nepilsoņi. Tie faktiski ir cilvēki, kuri ieradušies okupācijas laikā (vai viņu pēcteči), un kuriem Latvija ir devusi atļauju palikt uz dzīvi. Tie ir cilvēki, kuri ir izvēlējušies neiegūt Latvijas pilsonību, kuras iegūšana ir iespējama uz līdzīgiem vai pat vieglākiem nosacījumiem kā daudzās citās valstīs. Tie ir cilvēki, kuriem, acīmredzot, dzīve Latvijā ir labāka nekā tā būtu, atgriežoties savā etniskā dzimtenē.

Interesanti būtu noskaidrot, kāda daļa no šīm Latvijas izcelsmes personām ir integrēta mūsu kultūras dzīvē – vai, atrodoties Latvijā, piedalās vai nāk kā apmeklētāji, piemēram, mūsu lielos dziesmotos svētkos?

GN
2014. g. 14. jūlijā



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com