Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Kristapa Zariņa ceļojuma atskats (7)

Vēlreiz Londonā

Laikraksts Latvietis Nr. 368, 2015. g. 10. jūlijā
Kristaps Zariņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Vimbldonā. FOTO no Kristapa Zariņa personīgā arhīva.

Greniča meridiāns. FOTO no Kristapa Zariņa personīgā arhīva.

Austeru bārs Harods veikalā. FOTO no Kristapa Zariņa personīgā arhīva.

Fār Lapa stallis. FOTO no Kristapa Zariņa personīgā arhīva.

Noslēgums. Sākums LL326, LL327, LL358, LL359, LL366, LL367

Atpakaļ Londonā; pāris dienas apmešanās sarunāta pie Andrjū un Karenas, kur atstājam mūsu smagās somas, kamēr mēs viesojamies Latvijā. Viņi dzīvo Greničā ārpus Londonas centru, bet tuvu dzelzceļa stacijai, tātad diezgan ērti un izdevīgi mūsu – tūristu vajadzībām. Tieši dzīvoklim blakus skaists parks ar brīnišķīgu skatu uz Londonas pilsētu, it sevišķi vakarā, kad pilsēta apgaismota.

Greniča vairākkārt slavena. Tur atrodas ģeogrāfiskā garuma nule grādu meridiānā; te ir observatorija, bijušā karaļa pils, jūrniecības vēstures muzejs, mūzikas un deju konservatorija, universitāte un Temzas upes krastmalas sausajā dokā stāv slavenais burinieks Katī Sāka (Cutty Sark). Kad biju šeit 1981. g., Katī Sākas vietā stāvēja Čičestera mazā buru laiviņa Džipsī Mot (Gypsy Moth), bet tā tagad novietota kādā citā muzejā. Klāt vēsturiskiem pierādījumiem darbojās ražens tirgus, kura pajumtē mēs arī pabēgam, kad sāk līt. Laimīgā kārtā mums jau kāds bija brīdinājis, ka Londonā, izejot no mājas, drošības dēļ ņem līdzi lietussargu! Ar sargiem gaisā vēl arī izstaigājām Greničas karalisko parku. Tur atrodas slavenie rožu dārzi, un aiz stiepļu sētas staigā stirniņas un brieži ar milzīgiem ragiem. Visu laiku jau nelīst, un patīkami pastaigāt svaigā gaisā parkā tik tuvu Londonas neatlaidīgajai drūzmai un steigai.

Ejam arī uz Vimbldonu. Ne jau tenisu skatīties, bet teātri. Kārena iepirkusi biļetes uz pop opereti T–Rex izrādi, kurā attēlo 1970.to gadu pop zvaigznes Mārku Bolana raibo dzīvi un mūziku. Liela daļa no publikas arī ieradās raibi apģērbti, 70.to gada laika drēbēs un frizūrās. Uzvedums bija skaļš, jauks, bet arī reizēm skumjš, un nevarēja neizjust līdzi mūzikai, drāmai, ne arī publikas līdzdalībai. Manas kājas arī bieži sitās līdzi!

Pēc pāris dienām pārvācamies uz Londonu, kur naktsmājas jau sarunātas Gloster Rd priekšpilsētā, netālu no slavenās Alberta zāles un muzejiem. Lai iepazītos ar Londonas devumiem, nopērkam pilsētas ekskursijas biļeti, ar ko var izbraukāt bezjumta autobusā un Temzas upes kuģītī. Atļauts pārtraukt braucienu kurā katrā pieturas vietā, un autobusi un kuģīši seko viens otram ļoti regulāri. Austiņās pārraida informāciju, kad piebrauc ievērojamiem objektiem, un laimīgā kārtā saulīte atkal spīd un silda. Satiksme visur blīva un aiztur braucienu. Kad beidzot pēc, apmēram, sešām stundām piebraucam sākumpunktam, esam krietni noguruši un izsalkuši.

Krodziņā netālu no naktsmājām uzkožam angļu desas un zivis, noskatoties kā Brazīlijā sper bumbiņu, bet arī esam agri gultā.

Nākošā rītā ceļamies atsvaidzināti un ejam iepirkties Harodsa universālveikalā. Nu jau ne īsti iepirkties, bet drīzāk paskatīties šī britu institūta piedāvājumus. Skatītāju un pircēju pūlis ir milzīgs, un dodamies uz pārtikas paviljonu, kur mierīgāk. Ieejot ieraugam austeru bufeti. Aiz letes stāv smalki apģērbti pārdevēji, laipni uzlūdzot mūs baudīt viņu preces. Kā nu var atteikties? Tas būtu gandrīz rupjība, kaut gan pašam varbūt pat negaršo austeres. Laimīgā kārtā man tās garšo gan! Piesēžamies. Pasūtam duci franču austeres un divas glāzītes sauso baltvīnu. Austere izkūst mutē, un sausais baltvīns tikai paaugstina vienreizējo garšu. Vārētu jau vēl duci, bet pārmērīgā cena, diemžēl, bija noteicējs faktors, un nolēmām, ka viens ducis pietiks. Turpat veikalā uzbraucam arī ēģiptiešu motīvā izgreznoto eskalatoru, un Suzanna vēl atrod laiku nopirkt jaunus apavus staigāšanai.

Londonā ir daudz ko redzēt un darīt, bet, kā vienmēr, pietrūkst stundas dienā un dienas nedēļā. Ja ieietu katrā ieteiktā vai ievērojamā ēkā, baznīcā, parkā utt., noteikti kļūtu novārdzis un nomocīts. Atsakāmies to darīt. Izvēlamies apciemot tikai dažus.

Ejam uz Bekingemas pili paskatīties, kā tur maina sardzi. Ierodamies laicīgi un trāpām skatu vietu tieši pie vārtiem. Varēsim labi redzēt un fotografēt. Redzam daudz pompa ceremonijā, bet tas viss ieilgst, un kaut gan tērpi ievērojami un pavada jautra mūzika, tas kļūst mazliet garlaicīgs.

Esam Londonas parku rajonā un ejam pastaigāties. Turpat pie pils atrodas Pils dārzi ir Grīn (Green) parks. Haida parkā pieejam Diānas, Velsas princeses atmiņas strūklakai, un pasēžam ar basām kājām tās ūdenī. Serpentīna ezerā darbojās pedāļu un airu laivas, bet aiz tā sportisti sit bumbu un met frizbiju. Tālāk ieejam Kensingtona dārzos, kur suņiem atļauts skriet bez saites, un redzam daudz tādu, starp piknika baudītājiem zaļumos līdz pat Kensingtonas pilij. Atpakaļ ceļā uz naktsmājām piestājamies pie Alberta pieminekļa, kas stāv pretī slavenai Alberta zālei. Ir rakstīts, ka piemineklis ir viens no visskaistākajiem augsto Viktorijas gotu ekstravagances jebkur. Jāpiekrīt. Tas patiešam ir grandiozs!

Atlicinām laiku arī aizbraukt uz Kemden Taun (Camden Town), kur pāris gadus atpakaļ mūsu meita Ērika bija apmetusies, strādājot Londonā. Atradām viņas bijušo dzīvokli netālu no Kemdenas tirgus un kanālu slūžām. Lustīgs rajons pilns ar veikaliem, tirgus galdiem, ielas pārdevējiem, krodziņiem un mūzikas klubiem. Unikāls pasākums bija klubs iekārtots vecos zirgu staļļos, kur atsevišķiem staļļiem uzdoti zirgu nosaukumi. Tur bija arī mūsu Fār Leps (Phar Lap).*

Londona ir arī pasaules mērogā slavens teātru un mūzikas centrs. Mēs arī iemiesojamies kultūras pasākumos. Pavadām jauku muzikālu vakaru slavenā Ronī Skota džeza klubā un noskatāmies muzikālu komēdiju Mormoņa grāmata (The Book of Mormon) un Kādreiz (Once). Vienojamies, ka bija vērts izdot prasīto naudiņu. Mājās ierāmēsim tās programmas afišas skaistām atmiņām.

Protams, ka mēs arī bijām Trafalgara laukumā, pārbaudījām rokas pulksteņa laiku pie Lielā Bena, pārbraucam Torņa tiltam un garam Londonas tornim, Parlamenta namam, un Vestminsteres klosterim. Bet, kā jau minēju, nevar visur pakavēties. Jāpietiek ar fotografēšanu, un pa visu ceļojumu laiku uzņēmām nesaskaitāmi daudz fotogrāfiju! Labi, ka tagad viss uzņemts digitālā kartiņā, nevis filmā kā agrākos laikos. Tomēr, gan jau Suzanna liks man sagatavot foto albumu, kurā parādīsies atgādinājumi mūsu mīļākām atmiņām.

No Londonas atpakaļ uz mājām Zelta Krastā garš brauciens kā kilometros, tā arī laika ziņā. Singapūrā jānosēž 8 stundas un tad vēl gandrīz divas stundas vilcienā un taksītī no Brisbānes.

Mājās mūs sagaida Zeks! Loisa jau no rīta bija izlidojusi uz Sidneju, kur viņai jau bija sarunāta nākošā dzīvnieku vaktēšana. Šoreiz viņa sēdēs sešas nedēļas ar resnu kaķi.

Suns lec un brēc! Mēs liekamies gulēt!

Kristaps Zariņš
Laikrakstam „Latvietis“

* Leģendārais Austrālijas sacīkšu zirgs. Dzīvoja 1926-1932 un mira mīklainos apstākļos Amerikā.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI


Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com