Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Sirreālas paraugstundas ledusskapī

Un Imants Ziedonis Mārtiņa Siliņa zālē

Laikraksts Latvietis Nr. 368, 2015. g. 10. jūlijā
Vija Sieriņa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Kurš bērns atbilst kuram priekšmetam.

Skolotājs Jāps – Guna Zariņa un Kaspars Znotiņš izrādē Melburnā. FOTO Roberts Birze.

Skolotājs Jāps – Guna Zariņa un Kaspars Znotiņš izrādē Melburnā. FOTO Roberts Birze.

Šā gada 27. jūnijā Sidnejas Latviešu biedrības skolas skolēni, rīta cēlienu kā parasts nomācījušies, paēduši garšīgas pusdienas, kopā ar saviem vecākiem, skolotājiem, vecvecākiem un citiem tautiešiem sapulcējās biedrības Lielajā zālē, kas atkal reiz bija apgriezta ačgārni. Publika sēdēja pie un uz skatuves un drebinājās, zāles vidū stāvēja galds ar dažādiem priekšmetiem, aiz tā apskribelēta balta tāfele, abās pusēs puķu podi ar dažādiem stādiem – kā nokaltušu palmu, paresnu kaktusu, puķēm ar sarkaniem un baltiem ziediem, kaut ko, kas izskatījās pēc pētersīļa.

Meitene tīrīja tāfeli un sarunājās ar zilu lācīti, kas bija uzrāpies uz augšējās tāfeles malas, un ar lejkannu aplēja puķītes.

Tad virs tāfeles iznira vīrs, kas stādījās priekšā kā Jākobs Johanness fan Bākels; viņu varot saukt par skolotāju Jāpu; viņa sievu saucot Evelīna, un viņiem janvārī būšot bērniņš. Viņš apgalvoja, ka esot pavisam traks.

Un tad sākās! Mantas uz galda atdzīvojās un pārvērtās multikulturālā 3. klasē, kurā katrs skolēns runāja ar meitenes muti un kustējās ar viņas rokām un kājām. Tā zilais lācītis kļuva par Jorisu, iesarkanā kaste ar krievu vārdu bija Teiss, oranžā galda lampa – Vera, sporta kurpe ar atraisītām garām šņorēm – Johans, kam bija pazudis brālis un ko viņš meklēja publikā, bet neatrada; zaļā pudele – turks Halils; stikla burka – marokānis Ibrahims; oranžais zirneklītis, pakārts gumijā – mazā Elēna; dzeltenais ķeglis – Marjoleina; smidzināmā ūdens pudele – Suhaila; rozā sūklis – Stefija un zaļā lejkanniņa – Brehje.

Varējām noskatīties gramatikas stundu, kurā skolotājs uzskatāmi rādīja starpību starp tagadni, pagātni un nākotni, ēdot vai apgraužot vai aplaizot puķes vai kaktusu, uz kā sadūra mēli, un kas viņam atgādināja meksikāņu kulināro mākslu. Vai arī, kurpei (Johanam) staipoties ar garajām kurpju šņorēm.

Bērni ar skolotāju pārrunāja draudzēšanās un mīlestības problēmas, un cilvēku attiecības, un – kā tikt pāri tam, kad vecāki šķiras.

Matemātikas stundā skolotājs rādīja, kā ir, kad viņš jūtas par 2% (kad var ar grūtībām pacelt vienu kāju) vai par 100% (kad drāžas apkārt kā traks).

Pēc kautiņa pēc futbola spēles bērni nāca pie slēdziena, ka pretišķības vislabāk var atrisināt, izrunājoties, nevis krāmējot otram pa purnu.

Dabas zinību stundā Teisam (no kastes) izspruka vista Dora (dzeltens balons), kas gāginādama iespurdza arī publikā, uzlika skolotājam uz klades pļocku un beidzot izdēja olu. Jāps viņu uzlika perēt.

Vistas intermeco bija izjaucis gatavošanos Mātes dienai, kam pieķērās Halils (pudele) un Ibrahims (burka), pārlejot viens otrā gaisu, līdz iznāca dzejolis:

„Kad tu esi mazs, viņa tev dara daudz,
Mazgā tev matus un degunu šņauc.
Un viņai nav arī kauns nemaz
Tev dibenu slaucīt, kad tu esi mazs.
Kad izaugsi liels, lai kā tev ies,
Ko māte tev devusi, – vecīt, – atceries. Jojo“

Pēdējā stunda – peldēšanās – beidzās, skolotājam peldbiksēs ziemas aukstumā lecot aukstā vanniņā, kurā viņš tik tikko nenoslīka.

Beidzot izdomātie bērni deva savus slēdzienus par skolotāja stundām – kas viņiem patika, kas ne. Visi tika pārcelti uz nākošo klasi, jo skolotājs gribēja palikt ar viņiem kopā (un bērni ar skolotāju arī).

Kas attiecas uz skolotāja Jāpa trako uzskatāmības metodi – tā ir tieši piemērota mūsdienu bērniem, kas ir pieraduši pie ātras darbības, un no tās ne viens vien skolotājs varētu mācīties.

Rīgas Jaunā teātra aktieris Kaspars Znotiņš savu lomu nospēlēja tieši tik traki, kā bija solījis, ar saviem neparedzamajiem gājieniem visu laiku pievēršot savu skolnieku un publikas uzmanību.

Kaspara Znotiņa kolēģe Guna Zariņa, kas uzvedumu bija aranžējusi pēc holandieša Žaka Frīnsa stāstu motīviem, skolēnu vietā ievedot priekšmetus, tādējādi pārceļot izrādi pavisam citā plāksnē, veica gandrīz neiespējamo, viena pati nospēlējot veselas klases – 11 bērnu – lomas un viņu mijiedarbību savā starpā un ar skolotāju tādā tempā, ka skatītājiem gandrīz vai sāka griezties galvas.

Izrādi būtu bijis vieglāk saprast, ja programmā būtu parādīts, kurš bērns atbilst kuram priekšmetam – attēlā, ko uzgāju vēlāk:

Bet – varbūt tad skatītājiem būtu zudis izaicinājums mēģināt atšifrēt, kas dara ko, un izrādei spraigums.

Ekrāns ar angļu subtitriem zāles sānos tuvu pie pāris pirmām skatītāju rindām novirzīja uzmanību no aktieru darbības. Būtu bijis labāk, to novietot sānos aiz skatuves.

Bet, neskatoties uz to, izrāde bija, kā tagad saka, – superīga.

Kad skolas bērni bija aizšķūrēti mājās, palikusī publika atguvusies pie kafijas un kūkām, devās uz krietni siltāko Mārtiņa Siliņa zāli, kur augšāmcēlies bij Imants Ziedonis Kaspara Znotiņa iemiesojumā, kas, Viktorijas Mačēnas un Dainas Kainas klavieru un vijoles skaņām pavadīts, šķietami vienkārši skandēja savus mīlestības dzejoļus un fragmentus no Epifānijām un no Nenoteiktā bija, kas klausītājiem tā īsti ķērās pie sirds, it sevišķi epifānija par māsu un stāsts par ēzelīti no Nenoteiktā bija.

Abi Rīgas Jaunā Teātra aktieri – Kaspars Znotiņš un Guna Zariņa bija atveduši varen labu, sātīgu ciema kukuli, un tie tautieši, kas vai nu nebija vīžojuši, vai nebija varējuši ierasties to baudīt, bija daudz ko zaudējuši.

Vija Sieriņa
Laikrakstam „Latvietis“

* * *

Jauno skatītāju domas:

Skolotājs Jāps un klase bija tiešām interesants un vienreizīgs uzvedums ar daudziem jocīgiem notikumiem, ieskaitot, kad skolotājs gāja peldēties, kad kurpe kāvās ar lācīti un kad skolotājs izskaidroja procentus. Aktieri spēlēja ļoti profesionāli un visu laiku saistīja skatītāju uzmanību.

Man izrāde ļoti patika, un es ļoti priecājos, ka aktieri mēroja tālo ceļu no Latvijas, lai spēlētu mūsu skolā. Paldies viņiem!

Zinta (14 g.v.)

* * *

Kas man vislabāk Skolotājs Jāps un klase uzvedumā patika, bija, kā meitene runāja kā katrs no skolniekiem, bet viņa pati nebija lugā tēls. Man arī patika, kā skolotājs iztēloja procentus un staigāja/skrēja apkārt pa istabu. Man vēl patika, kā viņš procentus netēloja ar sejas izteiksmi vien, bet ar visu ķermeni. Man arī patika, kā skolniece un skolotājs tēloja puķu veikalu un kā viņš ēda stādus un kaktusu, kas pēc viņa domām bija par piparotu.

Kaija (12 g.v.)

* * *

Man patika, kā skolotājs ēda stādus un kaktusu veikalā.

Anika (5 g.v.)



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com