Svētavots, avots, avotiņš...

Daugavas Vanagi

Palielināt / Enlarge

Ilggadīgas Kanberas vanadžu atbalstītājas. No kreisās: Ilma Celmiņa, Marta Juškevica un Ērika Treide. FOTO Imants Skrīveris.

Latvijas zeme ir bagāta ar avotiem. Par šo tematu – avotiem – runāja DV Kanberas nodaļas vanadžu vadītāja Inta Skrīvere vanadžu rīkotajā saietā šī gada 27. jūnijā Imanuela baznīcas zālē, Lyons.

Šis saiets bija rīkots Jāņu dienas ietvaros, un Kanberas vienīgais Jānis – Stambuļu Jānis – tika appušķots ar ļoti kuplu ozollapu vainagu.

Ievadā par avotiem Skrīvere pieminēja jau senus tautas nostāstus, kā arī pierakstus, kas liecina par šo avotu ūdeņu maģisko dziedināšanas spēku. Turpinājumā viņa apskatīja vairākus avotus, to ģeogrāfiskās vietas un apliecinājumus un mītus, kas ap tiem vijās.

Klausītājiem pazīstami bija minētie Ķemeru un Baldones sēravoti un to dziedināšanas spēks. Toties interesants un leģendārs ir stāsts par Tirzas svētavotu pie Zvanuleju mājām „...Pirmās ziņas par šo avotu saglabājušas no 1748. gada.. taču ir liecinājumi par tā ūdens izmantošanu jau daudz senāk. Par avota rašanos vēsta leģenda. Tirzas baronam neesot paticis, ka cilvēki apmeklē avotu, kas atradies netālu no viņa muižas. Tāpēc kungs licis to aizbērt, bet drīz vien pats zaudējis redzi. Pēc tam pavēlējis atkal avotu atrakt un uzmūrēt tam apkārt baseinu, un arī pats devies pēc ūdens. Drīz vien redzi atguvis un tad sācis ticēt, ka avotiņš ir svēts...“ (Informācija no tīmekļa).

Stāstījumam sekoja vanadžu sagatavots garšīgs mielasts un mantu izloze. Viss tīrais atlikums tiek ziedots labdarībai Austrālijā un Latvijā.

Jau daudzus gadus Kanberas vanadzes rīko saietus (divreiz gadā) veltītus labdarībai. Viņas ir pateicīgas visiem šo garo gadu saietu apmeklētājiem un viņu doto atbalstu.

Skaidrīte Dariusa
Laikrakstam „Latvietis“