Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Latvija kosmosā

„Caur ērkšķiem uz zvaigznēm“

Laikraksts Latvietis Nr. 631, 2021. g. 6. janv.
Aldis Putniņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Frīdriha Candera jubilejai veltīta past­marka.

Kosmoss_2

Marsa „Rauna“ krāteris. FOTO NASA/JPL/University of Arizona.

Daļa no mūsdienu Latvijas izdzīvošanas stratēģijas ir popularizēt Latvijas vārdu pasaulē. Par to rūpējās Latvijas Institūts, Ārlietu ministrija un vairākas citas iestādes. Interesants fakts ir, ka Latvijas vārds ir jau aizgājis tālāk un ir iemūžināts kosmosā. Vairāki objekti (asteroīdi, zvaigzne, eksoplanēta jeb citplanēta) un planētu un Mēness virsmas veidojumi ir nosaukti ar vārdiem, kas saistās ar Latviju.

Baldones Observatorija ir pastāvējusi vairāk nekā 50 gadus. Tās astronomi ir, starp citu, atklājuši daudzus jaunus asteroīdus. Vārdus daudziem objektiem un veidojumiem ir devuši gan pašmāju astronomi, gan arī citu valstu zinātnieki.

Zemeslodei tuvākais kosmiskais kaimiņš ir Mēness, kura neredzamajā pusē atrodas Ostwald krāteris (104 km diametrs). Vilhelms Ostvalds (Wilhelm Ostwald) dzima un ir apbedīts Rīgā. Viņš bija Rīgas politehnikuma ķīmijas profesors, viens no fizikālās ķīmijas pamatlicējiem un Nobela prēmijas laureāts. Mēness neredzamajā pusē ir arī 181 km plats Tsander krāteris, kas godina Latvijā dzimušo baltvācieti un raķešu būves pionieri Frīdrihu Canderu (Friedrich Zander). Canders beidza Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas nodaļu un Pirmā pasaules kara laikā evakuējās uz Krieviju. Citi viņa ģimenes locekļi pēc kara atgriezās Latvijā, bet F. Canders palika Krievijā, cerot, ka lielākā valstī viņam būs lielākas iespējas realizēt savus zinātniskos projektus. Candera vārdā ir nosaukta iela Rīgā (Frīdriha Candera iela), Latvijas Pasts atzīmēja viņa 125 gadu dzimšanas dienu ar jubilejas pastmarku un viens no Baldones Observatorijā atklātajiem asteroīdiem arī nes viņu vārdu – asteroīds Canders.

Vismaz 15 citi asteroīdi arī nes ar Latviju saistītus vārdus. Divi lielākie no šiem ir Latvia (37 km diametrs) un Rīga (74 km diametrs). Pārējo starpā ir latviski nosaukumi, kā piemēram: Valmiera, Balodis, Kurland. Divi godina kultūras darbiniekus: asteroīds Krišbarons (daiņu tēvu Krišjāni Baronu) un asteroīds Vasks (komponistu Pēteri Vasku).

Lielākais objekts asteroīdu joslā starp Marsu un Jupiteru ir pundurplanēta Cerera (940 km diametrs). Divi tās krāteri ir nosaukti latviešu dieviešu vārdos: Darzamat (Dārza māte, 92 km diametrs) un Laukumate (Lauku māte, 30 km diametrs).

Starptautiskā Astronomijas savienība nolēma dot Venēras virsmas veidojumiem vārdus, kas ir aizgūti no dažādu tautu mitoloģiskām dievietēm, nopelnu bagātām sievietēm, kā arī populāri sieviešu vārdus. To starpā ir vismaz 18 latviešu vārdi, piemēram, Ilga, Lineta un Vallija – krāteri, Austrina Vallis (Austriņas ieleja), Mežas-Mate Chasma (Meža mātes padziļinājums), Karra-ma-hte Fossae (Kara mātes grava), Laimdota Planitia (Laimdotas zemiene), Ragana Dorsa (Raganas kore), Spidola Dorsa (Spīdolas kore), Vejas-mate Dorsa (Vēja mātes kore), Dekla Tessera (Dēklas mozaīka), Laima Tessera (Laimas mozaīka). Daudzi šie veidojumi ir iespaidīgi lieli. Piemēram, Karra-ma-hte Fossae un Laimdota Planitia abas ir 1800 km platas, kas līdzinājās attālumam starp Rīgu un Parīzi.

Kaut Venēra ir ar latviešu vārdiem visbagātākā planēta, latviešu vārdi ir doti arī citu planētu virsmas veidojumiem. Uz Merkura ir dzejnieka Raiņa vārdā nosaukts krāteris (Rainis krāteris, 82 km diametrs), kamēr uz Marsa trīs krāteri nes Latvijas vietvārdus: Auce, Talsi un Rauna krāteri. Pēdējais nav liels, tikai 2,5 km diametrā, bet ir daudz pētīts un fotografēts. Attēlā ir redzama 2019. gadā no satelīta ņemta Raunas krātera fotogrāfija.

Latviešu vārdi ir doti arī objektiem ārpus Saules sistēmas. Starptautiskā Astronomijas savienība savā 100. gadadienā deva tās dalībvalstīm iespēju izvēlēt vārdus vairākām zvaigznēm ar eksoplanētām. Latvija savai piešķirtai zvaigznei un eksoplanētai, publiskā konkursa ceļā, izvēlēja zvaigznei vārdu Liesma un tās eksoplanētai vārdu Staburags. Liesma atrodas no mums apmēram 300 gaismas gadu attālumā un ir nedaudz lielāka par mūsu Sauli. Staburags ir divas reizes lielāks par Jupiteru un apriņķo Liesmu katras sešas dienas.

Triju Zvaigžņu ordeņa devīze ir Per aspera ad astra, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē Caur ērkšķiem uz zvaigznēm. Latvijas un latviešu tautas ceļi ir bieži bijuši ērkšķaini. Vērojot nakts debesis, varam tagad būt lepni, ka Latvijas vārds ir gājis caur ērkšķiem uz zvaigznēm.

Dr. Aldis L. Putniņš
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com