Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Mana Latvija (2)

Vita Kristovska stāsta

Laikraksts Latvietis Nr. 630, 2020. g. 24. dec.
Vita Kristovska -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Mana_Latvija_2_Kristovska

Vita Kristovska. FOTO Ojārs Greste.

Klusē kalni, klusē lauks,
Klusē tālie sili.
Tālu mana dzimtene –
Meži, meži zili.

Mana Latvija ir Tālavas meži, kur priedes galā taurētājs brīdina pret ienaidnieku. Latvieti nevar nopirkt ar zeltu:

Mans gods ir mana tauta.

Mana Latvija ir Krišjāņa Barona dainas. Mana Latvija ir Bībele latviešu valodā. Ar Anneli esmu dzīvojusi Zemgales līdzenumos. Biju kopā ar Sprīdīti, kad viņš atteica precēt princesi, bet sauca :

Gulbīti, gulbīti kustini kājiņas,
Aizved mani uz laimīgo zemi.

Skalbe man mācīja dzīvot. Ar Aleksandru Grīnu atbrīvoju manu Latviju.

Man draugu daudz: Aspazija, Bārda, Poruks, Virza.

Trimdā: Olafs Stumbris, Teodors Tomsons un Krāslavietis, kurš dzejolī Tiem, kas šo dzejoli nekad nelasīs raksta:

Varbūt Dievs piedos vecākiem,
Kuru maizē jūs augāt,
Bet jums dezertieriem,
Jums kārklu un malu dvēselēm,
Kas citu priekšā uz ceļiem lien,
Nevarēs piedot neviens.

Jā, trimdinieku bērni un bērnu bērni ir pagriezuši muguru valodai un savai senču zemei. Manā Latvijā esmu cietusi kopā ar Vizmu Belševicu, saprotu Ojāra Vācieša zemtekstu un ar Ziedoni izstaigāju Kurzemīti.

Nedrīkstu aizmirst manu paaudzi – Kārli Ābeli, Ināru Brēdrihu.

Austrālijas pasē rakstīts, ka esmu dzimusi Ventspilī, Latvijā. Ar nožēlu atceros, ka pasē, ko saņēmu 1964. g. nebija vārda Latvija. Toreiz mana Latvija pastāvēja de jure, bet ne de facto. Toreiz biju dzimusi tikai Ventspilī – kaut kur pasaulē.

Manas pirmās atmiņas ir no Kuldīgas. Mans sapnis bija būt ģimnāzistei un priecīgi soļot ar savām draudzenēm uz skolu. Bet pēkšņi kādu rītu, un katru rītu pēc tam, ielas otrā pusē, sardzē stāvēja vācu karavīrs. Mana Latvija cieta zem otrās okupācijas. Drīz pienāca ziņa, ka manam tētim jāiet karā. Gribēju, lai viņš nomaina vācu sargu, bet tas nebija lemts. Atvadoties no tēta, raudāja mamma, raudāja brālis, raudāju es, raudāja māte Latvija.

1944. g. bija skaists un bēdīgs. Tētis bija karā, mamma sanatorijā, bet es biju laimīga Užavā, manā Latvijā. Senču lauki! Mežs! Jūra! Užavas bāka! Mana Latvija!

Vilis Veldre bieži daudzināmā Jāņa Norviļa komponētās rindās izsakās šādi:

Klusi lauki,
Rāma tāle,
Vai tu biji tur, vai nē?

Katru vakaru lūdzām Dievu, lai Dievs sargā tēti un Latviju un lai izveseļojas mamma. Augustā man vecāmāte stāstīja, ka kaujās Vidzemē bez vēsts pazudis tētis. Cerēju, ka viņš taču atradīs ceļu pie mums, jo mēs viņu gaidījām manā mīļā Latvijā. Kā tur var pazust bez vēsts? Oktobra beigās atbrauca mamma no sanatorijas. Krita Rīga.

4. novembrī ar pēdējo kuģi Tanga no Ventspils sākās manas bēgļu gaitas. Vācija, tad Austrālija. Prom no manas Latvijas.

Ilona Leimane savā Bēgļu bērna šūpuļa dziesmā raksta:

Bāri trimdinieki esam,
Sāpju nastu klusi nesam.
Aijā.
Barga no tēva šodien atnāca beidzamā vēsts.
Viņš kritis, lai Latvijas vārds mūžam netiktu dzēsts.
Aijā.
Liec rociņas kopā un Dievu par Latviju lūdz.

Esmu laimīga, ka iemīlēt Latviju man mācīja vecvecāki, vecāki, skolotāji, mācītāji, gaidu vadītājas un latviešu sabiedrība. Gaidās devu solījumu: Dievam un Latvijai.

Mēs bijām trimdā un cerējām, ka drīz būs brīva mūsu Latvija.

Ilona Leimane 1945. g. raksta:

Kā straume atpakaļ plūdīsim mēs,
Neviens mūs vairs aizturēt neiespēs.
Mūsu zeme būs brīva,
Mūsu valoda dzīva.
Mēs nāksim no visām pasaules pusēm
Soļiem straujiem, soļiem aumaļainiem.

Esmu centusies Latviešu skolā mācīt gan latviešu valodu, gan dzimtenes mīlestību. Beigšu ar rindiņām no mūsu tautas lūgšanas:

Dievs, svētī Latviju!
Laid mums tur laimē diet!
Mūs Latvijā!

Vita Kristovska



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com