Valsts svētki Latviešu ciemā

Palielināt / Enlarge

Karoga pacelšana. No kreisās: Anita Elberte, Ingrīda Houka (Hawke). FOTO Ingrīda Biezaite.

Palielināt / Enlarge

Mācītājs Aldis. FOTO Jānis Roberts Dēliņš.

Palielināt / Enlarge

Valsts svētku dalībnieki. FOTO Ingrīda Biezaite.

Palielināt / Enlarge

Ingrīdas Houkas (Hawke) īpaši Ciema ļaudīm ceptais kliņģeris. FOTO Ingrīda Biezaite.

Šogad paiet 102 gadi kopš Latvijas valsts dibināšanas 1918. gada 18. novembrī. Ir bijuši labi gadi, ir bijuši grūti laiki. Latvija labi attīstījās, var teikt – plauka un ziedēja līdz 1940. gada 17. jūnijam, kad Rīgas ielas bija pilnas ar sarkanarmijas tankiem un sākās Padomju Savienības okupācija, kas ilga līdz 1941. gada jūnijam. Tad to nomainīja vācu okupācija, kas ilga līdz 1944. gada rudenim, kad to atkal pārņēma Padomju Savienības okupācija. Rezultātā – mūsu bēgļu laiki un izceļošana uz dažādām pasaules mālam, līdz beidzot 1991. gadā Latvija atguva savu neatkarību un varēja atjaunot savu valsti, un šogad tai svinam 102. dzimšanas dienu. To dara latvieši ne tikai Latvijā, bet visur pasaulē, kur tagad dzīvo latvieši.

Kopš mūsu Latviešu Ciema pastāvēšanas arī šeit to svinam. Mūsu karogu masti, kas agrāk atradās pie Ciema galvenās ieejas, pagājušā gadā tika pārcelti uz laukumu pie zāles durvīm. Iepriekšējos gados svinībās piedalījās ne tikai Ciema iedzīvotāji, bet bija arī labs skaits ciemiņu no ārpuses. Pēc akta visi Ciema zāle baudīja šampanieša brokastis.

Šogad, sakarā ar korona vīrusa aizliegumiem, lietas ir citādākas. Piedalīties 18. novembrī drīkstēja tikai Ciema iedzīvotāji. Ārpusē, netālu no karogu mastiem, bija salikti krēsli ar atstarpi, kur sēdēja ap 30 dalībnieku no mājiņām, otrā laukuma pusē nedaudz no ārpuses nama, bet vairums no aprūpes nama iedzīvotājiem piedalījās no Ciema zāles.

Ciema mājiņu iedzīvotājiem ierodoties, bija jānodod iepriekš izpildīta anketa par savas veselības stāvokli, tika pārbaudīta temperatūra un tikai tad varēja apsēsties. Starp apmeklētājiem bija arī vairākas sievietes tautas tērpos, kas vairoja svētku sajūtu. Paldies viņām par to!

Bija skaists, saulains pavasara rīts. Plkst. 8.30 no rīta. Ceremoniju iesāka mācītājs Aldis Elberts, sveicot visus dalībniekus un pieminot, ka esam pirmie pasaulē, kas šodien svin šos svētkus. Sekoja karogu uzvilkšana – Latvijas un Austrālijas. To veica mūsu Ciema pārvaldniece Ingrīda Houka (Hawke) un Anita Elberte – abas tērpušās tautas tērpos. Tad visi kopā nodziedājām Latvijas valsts himnu Dievs, svētī Latviju!

Mācītājs turpināja uzrunu, minot, ka Dievs mums ir palīdzējis tikt pie savas valsts, un turpināsim viņam pateikties par to un lūgt viņa svētību mūsu himnas vārdos Dievs, svētī Latvjiu un lūgt viņa palīdzību korona vīrusa radītās grūtības pārvarēt.

Mūsu konsulārais pārstāvis un Latviešu Ciema valdes priekšsēdis Jānis Dēliņš mūs sveica svētkos un novēlēja Latvijai gaišu nākotni, Dieva svētību un visiem pārvarēt korona vīrusa grūtības. Mācītājs turpināja ar svētrunu Svētīga tā tauta, nobeidzot ar dziesmu Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils. Pēc akta beigām aprūpes nama iedzīvotājiem sekoja svētku brokastis ēdamzālēs un mājiņu iedzīvotājiem bija sagatavotas brokastis līdzi ņemšanai, arī ar pudelīti šampanieša!

Kā katru gadu 18. novembrī pie Ciema 57. mājiņas plīvoja Latvijas karogs.

Citu dienu bija iespēja noskatīties VIRTUĀLOS VALSTS SVĒTKUS MELBURNĀ 2020, pieslēdzoties ar saiti. Aprūpes nama iedzīvotāji to noskatījās pirmie un mājiņu iedzīvotāji to varēja noskatīties sabiedriskajā namiņā pirmdien, 23. novembrī, no rīta Ingrīdas Houkas vadībā.

Klausījāmies Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita apsveikumu un vēl citus; noklausījāmies bijušās melburnietes Solveigas Silkalnes saistošo svētku runu (tagad, prezidenta ārlietu padomniece), tad paziņojumus par PBLA KF apbalvojumiem; ar prieku noskatījāmies Melburnas latviešu bērnu un jauniešu priekšnesumus.

Paldies Ciema vadībai par šo jauko iespēju! Dievs, svētī Latviju!

Eva,
Ciema mājiņas iedzīvotāja

P.S. Pieminot Latvijas vēsturi, vai kāds atceras, ka Latvijā dzīvoja pareģotājs EIŽENS FINKS, kas jau agri Latvijas okupācijas laikā pareģoja, ka Latvija atgūs savu valsti gadā, kas lasāms vienādi no abām pusēm – un tas notika 1991. gadā! Vai vēl kāds, ko atceras, vai zina par to?