Jānim Daliņam veltīta pastmarka

Palielināt / Enlarge

Pastmarka veltīta Jānim Daliņam.

Palielināt / Enlarge

Pēteris Daliņš tikko no Jāņa Baika saņēmis Valmieras domes dāvanu, viņam pienāksies arī Jānim Daliņam veltītās pastmarkas lielformāta fotogrāfija (fonā). FOTO Guntis Vīksna.

Palielināt / Enlarge

Jāņa Daliņa piemiņas pasākuma dalībnieki. FOTO Guntis Vīksna.

Piektdienas pēcpusdienā Valmieras integrētajā bibliotēkā pārdesmit ciemiņu un mediju klātbūtnē notika izcilā valmierieša Jāņa Daliņa piemiņas pasākums, kura nagla bija Latvijas Pasta 100 tūkstošos eksemplāru nule izdotā viņam veltītā pastmarka, kas kopā ar tikai 1000 eksemplāros izdoto īpašo aploksni gan ar pirmās dienas zīmogiem, gan bez tiem jau drīz kļūs par sporta tēmu filatēlistu iekāres objektu visā plašajā pasaulē.

Pastmarkas vizuālajā noformējumā izmantots fotoattēls no Valmieras muzeja arhīva. To muzejs saņēmis no kādas valmieriešu ģimenes, savulaik dedzīgiem Jāņa Daliņa atbalstītājiem. Izcilais soļotājs uz pastmarkas redzams sacensībās Rīgā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, savas sportista karjeras pašā pilnbriedā. Savukārt uz aploksnes redzams soļotāja Jāņa Daliņa vārdā nosauktais stadions Valmierā divās versijās – krāsainā izpildījumā tā šodienas skats, bet viegli jaušamā pelēcīgā miglas fonā – tā iepriekšējās aprises. Filatēlijas jaunumu dizains tapis sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību. Pastmarkas nominālvērtība ir 1 eiro, un tā atbilst vēstuļu korespondences apmaksai svara kategorijā līdz 20 gramiem Latvijas teritorijā.

Interesanti bija atgriezties Jāņa Daliņa sporta slavas takās, kuras pasākumā atgādināja aktieris Januss Johansons, par jauku muzikālu noskaņu rūpējās ģitārists Mārtiņš Puncītis.

Ar uzrunām uzstājās Valmieras domes priekšsēdis Jānis Baiks, Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns un Jāņa Daliņa mazdēls Pēteris Daliņš, kurš ar savu ģimeni nu jau apaļu gadu kopš atgriešanās vectēva dzimtenē nodzīvojis Latvijā.

Vēlreiz pieminēsim Jāņa Daliņa sasniegumus, galu galā viņš joprojām ir viens no visu laiku izcilākajiem Latvijas sportistiem. Olimpiskā sudraba – pirmās medaļas Latvijai olimpiskajās spēlēs – ieguvējs 50 km soļojumā 1932. gadā Losandželosā, pirmais Eiropas čempions 50 km soļošanā Turīnā, trīskārtējs sacensību Šķērsām cauri Berlīnei uzvarētājs un ceļojošā kausa ieguvējs, trīsdesmitajos gados labojis 70 pasaules rekordus soļošanā dažādās distancēs, tai skaitā vairāk nekā 40 reizes arī Latvijas rekordus!

Kā pieminēja Januss Johansons, Jānis Daliņš neslimoja ar zvaigžņu slimību, viņš bija sportists, kas iedvesmoja, kuram gribējās līdzināties, kuram gribējās just līdzi. Valsts novērtēja viņa ieguldījumu ar Triju Zvaigžņu ordeni, Jānis Daliņš kā vienīgais Latvijas sportists saņēmis arī augstāko Latvijas apbalvojumu – Tēvzemes balvu.

Pasākuma izzinošo daļu kuplināja valmierieša un filatēlijas entuziasta Jura Mūrnieka kompaktā ekspozīcija ar 18 speciālajiem Valmierai veltītajiem pirmās dienas zīmogiem, viņa komentārs Liesmai varbūt rosinās atbildīgus ļaudis vēl uz pāris izcilu mūspuses sportistu – olimpisko medaļnieku atzīmēšanu Daliņam līdzīgā veidā: „Priecājos, ka šāda marka tagad ir. Man jau šķiet, ka Daliņš sen to bija pelnījis, iespējams, uz 2004. gadu, kad bija viņa simtgade. Un ar ko Adalberts Bubenko sliktāks? Arī valmierietis, viņam bija bronza 50 km soļojumā Berlīnē 1936. gadā. Skatoties šo Daliņa vēsturi, atklāju vēl vienu ķecerību... Vispār pirms kara Latvijai bija trīs olimpiskie medaļnieki – Daliņš, Bubenko un Edvīns Bietags, dzimis rūjienietis, kurš arī Berlīnē 1936. gadā izcīnīja sudrabu grieķu – romiešu cīņā.

Es uzskatu, ka vajadzētu piespiesties un vismaz Bubenko vēl marku izdot. Ar precīzi tādu pašu pamatni, kā tā tagad Jāņa Daliņa pastmarkai. Uz Valmieras simbola kombinējam iekšā Bubenko, malā liekam citu tekstiņu, un visa filatēlistu publika būs stāvā sajūsmā! Un visi Valmieras kantori, kuri grib sevi popularizēt, lai lipina šo marku uz aploksnes un sūta. Tas ir tas, ko sen vajadzēja izdarīt! Kādreiz, deviņdesmito gadu sākumā, šādas pirmās dienas zīmogošanas par godu katram puslīdz ievērojamam pasākumam bija baigais modes kliedziens, tagad, ja pa visu Latviju ir kādas četras piecas zīmogošanas gadā, neskaitot tās ar markām, tas arī viss. Kaut kā tagad uzskata, ka tas vairs nav aktuāli. Kaut gan, no otras puses, pašvaldības un interesenti jau var pieteikt, rakstīt iesniegumu un cerēt, ka varbūt šādu marku dabūs.“

Guntis Vīksna
Laikrakstam „Latvietis“