Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


18. novembra atcere Kanberā

Svētku diena bija svētīta ar skaistu laiku

Laikraksts Latvietis Nr. 626, 2020. g. 2. dec.
Skaidrīte Dariusa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Kanberas Latviešu biedrības priekšnieks Juris Jakovics. FOTO Pēteris Grigulis.

Kanberas Latviešu biedrības tautas deju kopa „Sprigulītis“. FOTO Pēteris Grigulis.

Tomass aiznes Džozefīnu malā. FOTO Pēteris Grigulis.

Uz Kanberas Latviešu biedrības (KLB) lūgumu un Austrālijas galvaspilsētas teritorijas valdības doto atļauju rīkot sabiedrisku pasākumu, Kanberas Latviešu biedrības rīkotā 18. novembra atcere notika sestdien, 21. novembra, pēcpusdienā, ezera Lake Burley Griffin piekrastē, Nara parkā pie Kanberas rotāriešu kluba celtā pieminekļa Miera zvans.

Atceri ievadīja KLB priekšnieks Juris Jakovics, sveicot atceres svētku kuplo saimi – ap 100 apmeklētāju. Viņš sveica Lietuvas vēstniecības Kanberā darbinieces – Ramune Kalvene (Chief Officer) un Aiste Jakštiene (Chargé d'affaires a.i.); viņš sveica Kanberas Lietuviešu biedrības priekšnieci Zidri Pemberi (Zydre Pember) un igauņu saimes pārstāvi Annu Smitu (Ann Smith). Savā uzrunā Jakovics pievērsās 18. novembra nozīmei latviešu tautas vēsturē.

Noslēgumā viņš nolasīja Latvijas valsts prezidenta Egila Levita uzrunu latviešiem pasaulē un pēc tam pievērsa uzmanību šī gada PBLA apbalvojumiem.

Atceres svinīgās daļas noslēgumā svētku saime kopā ar Kanberas latviešu skolas saimi, ko vada Iveta Leitase, dziedāja Latvijas un Austrālijas himnas.

Tālāk sekoja Kanberas latviešu tautas deju kopas Sprigulītis priekšnesumi Tomasa Volša (Walsh) vadībā. Apvienotajā bērnu un jauniešu saimē bija 22 dejotāji, kas ar savu ņiprumu un dejas prieku iepriecināja skatītāja aci.

Un piepeši skatītājiem bija pārsteigums. Bija mirklis, kad man likās, ka redzu pļavu, kurā dejotāji, tāpat kā senāk latvietis, pieliekušies pie zemes, vāca sienu. Mirklis, bet skaists. Īstenībā, dejotāji, lai varētu dejot, salasīja valsts darbinieku iepriekšējā dienā nopļautā mauriņa nenovākto zāli.

Sprigulīšu dejojumā bija četras dejas: Visi ceļi (hor. Juris Ruņģis), Lustīte (hor. Skaidrīte Dariusa), Aizpurves deja (hor. Skaidrīte Dariusa) un Tūdaliņ, Tagadiņ (tautas deja).

Pēdējā dejā iesaistīti bija bērni, un visjaunākās bija divas piecgadīgās – Mīla un Dzozefīne. Diena bija pagara un nogurdinoša; Mīla dejoja, bet Džozefīne nolēma, ka viņa ir piekususi un dejotāju dārziņa vidū nogūlās zemē un atteicās dejot. Skatītājiem bija liels uzjautrinājums, redzot Tomasu (vadītājs) iznesot mazo Džozefīni no dejas dārziņa.

Šī svētku diena bija svētīta ar skaistu laiku – spīdēja koša saule, un no ezera plūda patīkama vēsa vēja plūsma.

Skaidrīte Dariusa
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com