Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Solveigas Silkalnas uzruna Valsts svētkos

„Taisīšu tiltu pār plašu jūru....“

Laikraksts Latvietis Nr. 626, 2020. g. 2. dec.
Solveiga Silkalna -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Solveiga Silkalna uzrunā Melburnas latviešus. Kadrs no video.

Mīļie melburnieši!

Sveicu jūs 18. novembrī – Latvijas Valsts svētkos, Latvijas 102. dzimšanas dienā! Man ir liels prieks un pagodinājums, ka Melburnas latviešu organizāciju apvienība aicināja mani šogad jūs uzrunāt! Es atrodos Rīgā, manā darba vietā Rīgas pilī, un reizē virtuāli katrā jūsu mājā – tāds ir šis dīvainais pandēmijas laiks. Zinu, ka Melburna ir izturējusi ārkārtīgi stingrus ierobežojumus, lai pārrautu Kovid19 izplatību. Es ļoti ceru, ka slimība neskāra jūs pašus un jūsu tuviniekus! Arī šeit situācija ir nopietna, bet ticu, ka kopīgiem spēkiem un rīkojoties atbildīgi, Latvija pārziemos.

Tikmēr melburnieši jau ir pārziemojuši, un jums tagad ir pavasaris. Tā vēsmas nedaudz arī atnākušas uz Latviju, jo Cēsīs, Pasaules latviešu mākslas centrā, līdz gada beigām ir izstāde Austrālijas pavasaris. Es nesen biju aizbraukusi apskatīt šo izstādi un, vērojot Austrālijas latviešu mākslinieku darbus, es domās atgriezos Melburnā.

Es jūs šodien uzrunāju kā Latvijas amatpersona, bet arī kā melburniete, kas pirms 27 gadiem pārcēlās uz savu vecāku dzimteni – Latviju. Es dzimu un uzaugu Melburnā laikā, kad Latvija vēl bija okupēta, tādēļ 18. novembris toreiz bija pacilājoša, bet arī skumja diena. Es atceros, kā Latviešu nama lielajā zālē pēc sauciena Uzmanību karogam! mēs cēlāmies kājās un gaidījām, kad karogs parādīsies kāpnēs. Atceros saviļņojumu, kad pilnā balsī dziedājām Latvijas himnu! Atceros arī svētku runu teicējus, piemēram, kādreizējo PBLA priekšsēdi Uldi Gravu, kurš ar lielu, amerikānisku pārliecību savas runas beigās noskaldīja – Latvija būs brīva! Un es viņam noticēju! Jo pieaugušie taču visu zina. Man toreiz likās, ka visi ticēja, ka Latvija būs brīva, ka varēs atgriezties tur dzīvot vai vismaz brīvi apciemot. Jo citādi, kāpēc gan mēs lai koptu savu latvietību, ja vieglāk asimilēties un kļūst par austrāliešiem?

Manas spēcīgās atmiņas par valsts svētku svinēšanu jaunībā ir iespējamas, pateicoties visiem tiem Melburnas latviešiem, kuri ziedoja savu laiku un spēkus, lai mēs varētu turēties kopā un izveidotu tik latvisku vidi. Tiem, kuri būvēja Latviešu namu, dibināja draudzes un skolas, izdeva avīzi, veidoja radio raidījumus, vadīja korus un teātri, dibināja korporāciju kopas. Es gribu izmantot izdevību pateikt visdziļāko paldies visiem maniem skolotājiem Daugavas skolā un Melburnas Latviešu vidusskolā, kā arī, protams, vecākiem un vecvecākiem, kuri mūs audzināja par latviešiem. Viņu ieguldītā darba dēļ es varēju tik viegli iesakņoties Latvijā.

Un tagad, kad Latvija ir brīva? Arī tagad būt latvietim ārzemēs ir apzināta izvēle, tas ir laika un līdzekļu ieguldījums, grūtāka ceļa iešana. Atceros, kā tas ir, ka Tavu vārdu austrālieši neprot izrunāt. Atceros, ka vismaz toreiz tikai retais zināja, kas un kur ir Latvia. Saprotu, ko nozīmē nedēļas nogalē agri celties, tālu braukt un pavadīt katru sestdienu latviešu skolā un svētdienu latviešu sarīkojumos. Tādēļ izsaku dziļu cieņu visiem skolotājiem un sabiedriskajiem darbiniekiem, kas turpina uzturēt Melburnas latviešu sabiedrību. Un es aicinu bērnus un jauniešus turpināt iet latviešu skolā, jo jūsu latviskā identitāte ir liela bagātība. Turklāt, ja jums ir arī Latvijas pilsonība, jums paveras iespēja nākotnē dzīvot un strādāt Latvijā un jebkur citur Eiropas Savienībā, ja to vēlaties.

Tas ir iespējams, jo latvietība mūsdienās ir globāla un atvērta. Pirms četriem gadiem Valsts svētkos jūs uzrunāja tagadējais Valsts prezidents Egils Levits. Viņš uzskata, ka ikviens var piedalīties Latvijas kultūrā un vēstures redzējumā, un runāt latviešu valodā, vienlaikus saglabājot savu otro identitāti. Es pilnībā piekrītu – mūsos var labi sadzīvot kā latviskais, tā austrāliskais. Arī manī joprojām ir dziļas jūtas pret zemi, kur esmu dzimusi un uzaugusi, un no kuras man ir daudz skaistu atmiņu. Es noteikti neesmu tāda vienīgā. Latvijā ir simtiem trimdinieku un viņu bērnu. Arī Melburnas latvieši, kas veiksmīgi te iesakņojušies. Varu minēt tikai dažus piemērus – Gunārs Nāgels, Brigita Stroda, Linda Irbe, Indra Pilskalna un Grosu ģimene.

Domāju, ka Melburna var īpaši lepoties ar Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdi Kristīni Saulīti. Ja jums vēl nav bijusi iespēja PBLA mājas lapā noskatīties viņas vadītās valdes sēdes 2. oktobra tiešraidi, noteikti iesaku! Tur varat iepazīties ar jauno speciālo uzdevumu vēstnieci diasporas jautājumos Elitu Gaveli un uzzināt svaigākās aktualitātes Latvijas Diasporas politikas īstenošanā.

PBLA ir cieši iesaistīta dažādās iniciatīvās, kas tuvina Latvijā un ārzemēs dzīvojošos tautiešus. Latvijā daudz tiek domāts par remigrāciju un talantu piesaisti, īpaši šobrīd, pandēmijas laikā. Piemēram, lieliska platforma, kas pēdējos gados nostiprinājusies, ir Pasaules latviešu ekonomikas un inovācijas forums. Pirms četriem gadiem forums notika Sidnejā (Melburnā – red.), šogad tas notiks virtuāli 19. novembrī. Paldies visiem Austrālijas latviešu uzņēmējiem un zinātniekiem, kuri dalās ar savām zināšanām un līdzekļiem, lai palīdzētu Latvijas izaugsmei.

Taču ir viena lieta, ko Melburnas un vispār Austrālijas latvieši ilgi un pacietīgi ir gaidījuši. Ir pienācis laiks beidzot atvērt Latvijas vēstniecību Austrālijā. Šobrīd finansējums vēstniecībai Austrālijā ir pieņemts valdībā, un šī video ierakstīšanas brīdī gaida pieņemšanu Saeimā beidzamajā lasījumā. Signāli šoreiz ir cerīgi, ka nākamgad varēs sākties vēstniecības atvēršanas priekšdarbi.

Vēstniecība būs Latvijas valsts atbalsta punkts lielajai latviešu kopienai Austrālijā. Bet tas, protams, nav vienīgais iemesls, kādēļ tā ir nepieciešama. Vēstniecība mums dos platformu visā reģionā, kas ir sevišķi svarīgi laikā, kad Latvija pirmo reizi kandidē 2025. gada vēlēšanās uz nepastāvīgu vietu ANO Drošības Padomē. Tas arī dos jaunu grūdienu Latvijas un Austrālijas ekonomiskajām attiecībām. Te jāpiezīmē, ka turpinām strādāt, lai drīzumā tiktu noslēgts Eiropas Savienības un Austrālijas Brīvās tirdzniecības līgums. Prieks, ka no Eiropas Savienības puses par to atbildīgs ir neviens cits kā Eiropas Komisijas viceprezidents un reizē jaunais tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Pandēmija arī pierādīja, ka latvieši dzīvo un ceļo visur pasaulē, bet Latvijai tik lielā pasaules daļā nav savas konsulārās pārstāvniecības un nevarējām tik palīdzēt, jo tuvākā Latvijas vēstniecība un konsulārā daļa ir Japānā. Tiesa, varējām lūgt citu ES valstu palīdzību mūsu pilsoņu repatriācijā, taču tām vienmēr viņu pašu pilsoņi būs pirmajā vietā un tikai tad Latvijas.

Te jāizsaka milzīgs paldies Latvijas goda konsuliem Austrālijā, kas gadu desmitiem ir bez atlīdzības strādājuši, lai oficiāli pārstāvētu Latvijas intereses Austrālijā! Daudzi no jums atcerēsies Latvijas goda ģenerālkonsulu Emīlu Dēliņu, un tagad viņa darbu Melburnā turpina Jānis Dēliņš.

Arī Austrālijai līdz šim nav bijusi vēstniecība Latvijā un nav pazīmju, ka pārredzamā laikā tādas būs. Taču Austrālijas vēstnieki, kuri rezidē Stokholmā, iespēju robežās regulāri viesojas Latvijā un uztur aktīvu interesi. Šobrīd vēstnieka amatā ir Philip Bernard, kurš pandēmijas laikmetā turpina ar mums regulāri kontaktēties virtuāli. Viņš nupat arī piedalījās Ārlietu ministrijas rīkotā seminārā Latvijas uzņēmējiem par biznesa iespējām ar Austrāliju.

Man šķiet zīmīgi, ka nākamgad Austrālijas diena – 26. janvāris – sakrīt ar Latvijas de jure atzīšanas dienas simtgadi. Ja dzimšanas dienā mēdz kaut ko novēlēt, tad šoreiz novēlu mums visiem, ka Saeima pieņems lēmumu par vēstniecības atvēršanu Austrālijā. Ko vēl novēlēt jums un Latvijai valsts svētkos?

Man ir trīs personīgi vēlējumi.

Pirmkārt, izmantot visas digitālās iespējas, lai iepazītu Eiropu un Latviju. Tagad nevaram ceļot, – bet no Austrālijas ceļot uz Eiropu nekad nav bijis vienkārši. Atceros, ka jaunībā daudz skatījos SBS kanālu, kur rādīja Eiropas ziņas un mākslas filmas. Tas uz mani atstāja dziļu iespaidu. Tagad internets paver iespēju katru dienu lasīt Latvijas presi, klausīties Latvijas radio, skatīties Latvijas TV un mākslas filmas. E-lasītavās pieejamas tik daudzas lieliskas grāmatas latviešu valodā. Latvijas aktieri un mūziķi pandēmijas laikā atklājuši iespēju virtuāli uzstāties visā pasaulē. Man ir milzīgs prieks, kad nesen Latvijas Radio raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts dzirdēju interviju ar Melburnas Latviešu biedrības Daugavas skolas pārzini Dzintru Latišu, kura tik pozitīvi stāstīja par skolas pieredzi ar attālinātajām mācībām un Latvijā veidoto digitālo rīku izmantošanu!

Otrkārt, pat ja šobrīd nevar ceļot, es vēlētos, lai Austrālijas latviešu jaunieši caur sociālajiem tīkliem varētu labāk iepazīties ar Latvijas jauniešiem un pilnveidot savas latviešu valodas zināšanas un izpratni par dzīvi šeit. Latvijas jaunieši mūsdienās patērē Rietumu kultūru un lielā mērā atbrīvojušies no vecāko paaudžu aizspriedumiem un kompleksiem. Ilustrācijai izmantošu nelielu aptauju, ko sarīkoja Natālija Knipše, kas ir šī gada Latvijas jaunatnes pārstāve Apvienoto Nāciju Organizācijā. Viņas aptaujā pāri par simts jauniešiem tika vaicāts, kurās jomās Latvijai globālā līmenī būtu jābūt aktīvākai. Visbiežākās atbildes bija klimata pārmaiņas un vides aizsardzība, dzimumu līdztiesība un LGBTQ tiesības, nevienlīdzības mazināšana un cilvēktiesības. Jauniešiem ļoti aktuāli arī ir mentālā veselība un reproduktīvā veselība un tiesības. Manuprāt, līdzīgi kā jauniešiem daudzviet pasaulē, arī Austrālijā!

Treškārt, es novēlu Latvijas sabiedrībai kļūt arvien atvērtākai, iejūtīgākai un iecietīgākai. Man ir bērns ar īpašām vajadzībām, un dažkārt Rīgas ielās vēl saskaros ar cilvēku neizpratni un neiecietību. Bet esmu satikusi arī ārkārtīgi laipnus un izpalīdzīgus cilvēkus, kuri ar humoru un vieglumu uztver dzīvi. Par Latvijas sabiedrības atvērtību un dažkārt tās trūkumu iesaku jums noklausīties Latvijas Radio raidījuma Globālais latvietis 1. novembra raidījumu, kurā Andrejs Kristovskis un viņa austrāliešu sieva Alise stāsta par savu pieredzi kopš pārcelšanās uz Latviju šī gada sākumā.

Mīļie melburnieši!

Es jums sākumā stāstīju par Austrālijas Pavasara izstādi Pasaules latviešu mākslas centrā Cēsīs. Mudiniet lūdzu savus Latvijas radus un draugus līdz gada beigām apmeklēt šo izstādi. Esiet arī atsaucīgi un dāviniet muzejam latviešu mākslinieku darbus, ja tie jums vairs nav vajadzīgi. Man bija ļoti silta sajūta, vērojot šo Austrālijas un Latvijas ietekmes savienošanos mākslā. Īpaši mani uzrunāja Edgara Grestes video instalācija Starp divām mājām, kur viņš Austrālijas pludmales smiltīs ieraksta Es esmu Latvija. Mani arī uzrunāja muzeja direktora, 39 gadīga Amerikas latvieša Kārļa Kanderovska intervija nupat žurnālā Ir. Es citēju viņu par dzīvi Latvijā: „Man interesē Latvija novembrī, man interesē Latvija martā... Mans plāns ir te palikt. Tas nav jautājums, kur ir labāk,... bet tas ir jautājums, kur jūties labāk. Šeit jūtos, ka es esmu es.“

Manuprāt, šo divējādās esības sajūtu saprot arī rokgrupa Prāta vētra, kas 2018. gada nogalē viesojās Austrālijā. Viņu dziesmā Starp divām Saulēm sevišķi trāpīgi izteikta šī dubulto vai dalīto māju dilemma. Es citēju dziesmas vārdus: „Starp divām saulēm izvēlēties spožāko un neapdedzināties. Starp divām saulēm izvēlēties vēsāko un atveldzēties. Starp divām saulēm izvēlēties mīļāko un iemīlēties. Virs mums ir divas debesis – pa vienām ienākt, otrām atdoties. Un vēl virs mums ir divas zvaigznes –zem vienas dzīvot, pēc otras ilgoties.“

Draugi, Valsts svētkos novēlēsim šo divu sauļu mūžu Latvijai un Austrālijai. Palieciet sveiki un veseli, un cerams uz tikšanos dzīvē citugad!

Solveiga Silkalna,
Latvijas Valsts prezidenta ārlietu padomniece
Rīgā, 2020.g.18. novembrī

Runa ierakstā „Taisīšu tiltu pār plašu jūru… – Melburnas Valsts svētku sveiciens 2020“.

https://vimeo.com/481312215



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com