Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Muzejs „Latvieši pasaulē“ un režisore Māra Pelēce aicina

Iesaistīties dokumentālās filmas pabeigšanā

Laikraksts Latvietis Nr. 625, 2020. g. 25. nov.
Toms Pāvils -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
LaPa-muzejs

Jura Bļodnieka vecā automašīna Chrysler Valiant „Slant Six“. FOTO Publicitātes foto.

Juris Bļodnieks savā pretpadomju auto Chrysler Valiant „Slant Six“ ASV 20. gs. 80. gadu otrajā pusē. FOTO Muzejs „Latvieši pasaulē“.

Jura Bļodnieka Chrysler Valiant „Slant Six“, izrotāts kā „Kāzmobīlis“ Karīnas Velkmes un Ērika Rozentāla kāzās Čikāgā, ASV, 1985. gadā. FOTO Muzejs „Latvieši pasaulē“.

Jura Bļodnieka auto Chrysler Valiant „Slant Six“ ASV 20. gs. 80. gadu otrajā pusē. FOTO Muzejs „Latvieši pasaulē“.

Muzejs un pētniecības centrs Latvieši pasaulē un režisore Māra Pelēce ir pašā pēdējā līkumā, lai pabeigtu pilnmetrāžas filmu par Ziemeļamerikas latviešu jauniešu demonstrāciju dēkām 1980. gados – Aukstā kara pēdējā uzliesmojumā! Tolaik degsmīgie latviešu jaunieši gan ķēdējās pie vēstniecībām, gan ar paštaisītiem krekliem, pogām un uzlīmēm uz automašīnām ikdienā pievērsa apkārtējo uzmanību Latvijas okupācijas jautājumam. Tas bija laiks, kad tikai retais amerikānis varēja atrast Latvijas vārdu uz kartes.

Filmas galvenā varone ir Jura Bļodnieka vecā automašīna Chrysler Valiant Slant Six. Tā 25 gadus stāvējusi Jura pagalmā Ņūdžersijā (ASV) un ir aprakstīta ar tādiem pretpadomju saukļiem kā Nyet, Nyet, Soviet! un Gorbačev, ej ellē! (Go(rbachev) to hell!). Liela daļa no ASV trimdas latviešu paaudzes atceras automašīnas izmantošanu politiskajās demonstrācijās daudzās vietās ASV un Kanādā. Savulaik Juris automašīnu izmantoja ikdienā, braukājot ar Valiant pa savu dzimto štatu un šādi pievēršot uzmanību Padomju Savienības nelikumīgajai rīcībai.

Jau bēgļu nometnēs dzīvodami, latvieši mēģināja pievērst valstsvīru un mediju uzmanību Latvijas okupācijai. Viens no pirmajiem soļiem bija demonstrācija pie Štutgartes (Vācija) 1949. gadā, kurā piedalījās vairāki tūkstoši baltiešu. Šī cīņa turpinājās jaunajās mītņu zemēs – stāsti un atmiņas par brīvo Latviju tika lolotas un nodotas jaunajā trimdas latviešu paaudzē. Katras zemes politiskā un sabiedriskā kultūra lielā mērā ietekmēja latviešu rīcības spējas un motivāciju piedalīties un rīkot politiskas demonstrācijas.

Pagrieziena punkts, kad protesta demonstrācijās aktīvi sāka iesaistīties jaunieši, bija 1968. gads – tad Rietumberlīnes militārā pārvalde pēkšņi un stingri aizliedza pirmo Vispasaules latviešu jaunatnes kongresu (VLJK) Berlīnē, uz kuru bija ieradušies jaunieši no Ziemeļamerikas un dažādām Eiropas valstīm. Tieši šis aizliegums panāca daudz vairāk nekā jebkura iepriekšējā demonstrācija. Tas izraisīja karstas debates pašu jauniešu starpā par viņu personisko politisko un juridisko rīcību, lai panāktu Latvijas okupācijas jautājuma iekļaušanu pasaules politiķu dienaskārtībā. Kongress tika pārcelts uz Hanoveri, kur jauniešu sarīkotā demonstrācija nonāca pasaules preses uzmanības centrā.

Arī turpmāk trimdas latviešu jaunieši turpināja pievērst uzmanību Latvijas liktenim. Tā laika demonstrāciju lielākais sasniegums bija panākt Latvijas vārda izskanēšanu plašsaziņas līdzekļos – kaut vai dažas sekundes iekļūt televīzijas vai radio raidījumā.

Visaktīvākās demonstrācijas notika 1980. gados, visbezcerīgākajā stagnācijas laikā, kad likās, ka Latvijas valstiskuma atjaunošanas ideja ir mirusi uz visiem laikiem. Sākot ar mācītāja Māra Ķirsona asins liešanu uz Padomju Savienības karoga Eiropas drošības un sadarbības konferences laikā 1980. gadā Madridē, Spānijā (viņam un Latvijas likteņa apskatam tika veltīta sleja žurnālā Time), latviešu jaunieši izdomāja arvien interesantākus un reizēm pat nelegālus izgājienus. Daudzreiz tie beidzās ar īsu apcietinājumu par huligānismu, bet lielākoties neatstāja negatīvas sekas demonstrantu personīgajā dzīvē.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas daudzi no visaktīvākajiem latviešu jauniešiem nonāca Latvijā, un vairāki no viņiem aktīvi turpina strādāt Latvijas sabiedrības labā. Lai izklāstītu latviešu trimdas demonstrāciju vēsturi 20. gadsimta 80. gados, ir filmētas intervijas ar dažiem no šiem trimdas politiskiem aktīvistiem: ar mācītāju Māri Ķirsonu, Saeimas deputāti Vitu Tēraudu, Latvijas vēstnieku Grieķijā Pēteri Elfertu, advokātu Ivaru Slokenbergu un citiem.

Caur šīm intervijām, vēsturiskām fotogrāfijām un auto Valiant pieredzes prizmu tiks izstāstīts stāsts, kas ir maz zināms Latvijā: ar kādām pūlēm un aizrautību latvieši trimdā cīnījās, vairākās paaudzēs uzturot ideju par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Turklāt tas raisa vairākus svarīgus jautājumus – ko par šo cīņu zināja latvieši Padomju Latvijā? Un ko īsti šīs savdabīgās demonstrācijas panāca?

Filma bez didaktikas pievēršas jautājumam par latvisku un patriotisku audzināšanu, mūsdienīgu ziedošanos ideāliem. Filma būs adresēta skatītājiem, kuri uzauguši gan brīvā pasaulē, gan arī PSRS okupētajā Latvijā. Tā dos iespēju ne tikai uzzināt, bet arī aizdomāties, kas īsti notika dzelzs priekškara otrā pusē, kā bija iespējams saglabāt latviskumu gan svešumā, gan padomju režīma spaidos.

Pievienojies mums!

Mēs varam kopā sasniegt finiša līniju – parādīt plašākai publikai dokumentālo filmu gan par šo unikālo automašīnu, gan par latviešu jauniešu degsmi, drosmi un asprātību, gan par dzīvi un notikumiem viņpus dzelzs priekškara! Aicinām Jūs iesaistīties filmas veidošanā, atbalstot šo projektu! Lai arī līdz šim saņemts dāsns atbalsts no dažādām organizācijām un fondiem, tomēr ir nepieciešams savākt vēl $15 000 līdz 1. decembrim. Ziedotie līdzekļi tiks izmantoti filmas pabeigšanas darbiem – montāžai, skaņu režijai, atklāšanas un izplatīšanas pasākumiem.

Filmas tapšanu var atbalstīt, maksājot ar kredītkarti drošā vidē internetā projekta mājaslapā: http://valiant.lapamuzejs.lv/. Par citiem ziedošanas veidiem ir iespējams uzzināt, rakstot uz muzeja e-pasta adresi lapainfo@gmail.com.

Toms Pāvils,
„Latvieši pasaulē“ Komunikācijas speciālists



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com