Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


PBLA gadskārtējā valdes sēde

Valsts prezidenta Egila Levita uzruna

Laikraksts Latvietis Nr. 618, 2020. g. 10. okt.
Egils Levits -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

PBLA valdes sēde tiešsaistē. No kreisās PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte, Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, PBLA un Amerikas latviešu apvienības (ALA) vicepriekšsēdis Mārtiņš Andersons. FOTO Ilmārs Znotiņš - Valsts prezidenta kanceleja.

PBLA_teksts

LVLielais

Valsts prezidenta Egila Levita uzruna Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes sēdes atklāšanā 2020. g. 2. oktobrī.

Ļoti cienītā priekšsēdētājas kundze!
Godātie PBLA valdes locekļi!
Dārgie draugi!

Šodien Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) sanāk neparastos apstākļos – parasti PBLA valdes sēde notiek Rīgā ar visu locekļu piedalīšanos, bet šoreiz šī sēde notiek vienlaikus visā pasaulē, un tas ir iespējams tehnoloģiju dēļ. Tomēr man bija svarīgi šodien būt šeit, PBLA birojā Rīgā, jo nekas nevar aizstāt tiešu klātienes satikšanos. Es ceru, ka nākamgad šī sēde atkal būs ierastā formātā Rīgā.

Dārgie tautieši, diaspora ir Latvijas balsts, un diasporas politika, kas ir ienākusi kā jauns politikas virziens, Latvijā tika aizsākts apmēram pirms 10 gadiem. Latviešu nācija pastāv kopā ar Latvijas valsti, un tie cilvēki, kuri pieder latviešu nācijai, dzīvo ne tikai Latvijā, bet vienlaikus arī visā pasaulē. Mēs kopā veidojam šo nāciju, šo latviešu kopienu.

To, cik ārkārtīgi svarīgs ir diasporas latviešu darbs Latvijai, pierāda arī divi neseni simboliski notikumi, ko atzīmējām Rīgā. Pirmais ir valstsvīra, diplomāta Miķeļa Valtera, pārapbedīšana Rīgā, kas notika 17. septembrī. Miķelis Valters ir pirmais latvietis, kurš jau 1903. gadā teica, ka latviešiem vajag savu neatkarīgu valsti. Līdz tam latviešu domas robežojās tikai līdz autonomijai cariskās Krievijas sastāvā, bet viņš bija pirmais, kurš šo domu attīstīja tālāk: „Nē, ar autonomiju mums nepietiek, mums vajag savu valsti,” uzskatīja M. Valters. Vēlāk viņš pirmajā Pagaidu valdībā 1918. gadā bija iekšlietu ministrs, pēc tam diplomāts, bet pēc kara līdz savai nāvei 1968. gadā viņš dzīvoja trimdā Francijā un ļoti aktīvi piedalījās Latvijas valstiskuma idejas stiprināšanā un izplatīšanā arī Eiropā. Viņš bija liels eiropietis un jau pirms Eiropas kopienas dibināšanas iestājās par vienotu Eiropu. Mēs redzam, ka jau senākos laikos cilvēki, kuri dzīvoja ārpus Latvijas, deva savu pienesumu valstiskumam.

Otrs šāds notikums, ko daudzi no jums, iespējams, arī zina un ir piedalījušies, ir BATUN, kas saīsinājumā ir Baltiešu aicinājumu Apvienotajām Nācijām. Tā ir trimdas latviešu organizācija, kas izveidojās 60. gados un kuras misija bija atgādināt Apvienotajām Nācijām Ņujorkā par netaisnīgumu, kas ir nodarīts Baltijas valstīm. Šis darbs turpinājās nepārtraukti līdz 1991. gadam, kad mēs atguvām savu neatkarību un kad Latvija kļuva par pilntiesīgu Apvienoto Nāciju locekli. Šī bija ļoti interesanta izstāde, ko sagatavoja Dzintra Bungs, viena no BATUN aktīvistēm, tur piedalījās arī diplomātiskais korpuss, ministri. Izstāde parāda, cik efektīva ir to latviešu darbība, kuri darbojas valsts labā arī ārpus Latvijas.

Es gribētu uzsvērt to, ka latviešiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas, ir ļoti svarīga loma Latvijas valstī – gan politiski, gan ekonomiski, gan kulturāli. Ja mēs runājam par politiku, tad man jāsaka, ka latviešu diaspora ir mūsu neformālie vēstnieki pasaulē. Jūs attīstāt un izplatāt domu, kas atbalsta Latvijas valsts nozīmi, Latvijas valsts vārdu. Šajā gadījumā ļoti sena pieredze ir latviešu trimdai, kas izveidojās pēc II Pasaules kara ar visām tās organizācijām, tai skaitā arī jums, Pasaules Brīvo latviešu apvienībai, kas ir unikāla visas trimdas apvienība, jo tā padarīja šo trimdu daudz efektīvāku. Šodien mums diaspora, protams, ir plašāka nekā tikai bijusī trimda okupācijas apstākļos.

Cits virziens, kur jūs varat dot savu pienesumu, ir ekonomika. It sevišķi es pateicoties Saulītes kundzei par šī virziena veicināšanu. Par skaistu tradīciju ir kļuvis Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Es piedalījos šajā forumā pirms diviem gadiem Austrālijā, Melburnā, laikā, kad vēl nebiju Valsts prezidenta amatā, un pagājušajā gadā šis forums notika Valmierā. Tas tiešām ir ļoti interesants, auglīgs pasākums, tikšanās uzņēmēju starpā, kuri ar ļoti labiem panākumiem nodarbojas ar ekonomiskajiem jautājumiem. Drīz, novembrī, šis forums notiks virtuāli, bet cerams nākamgad tas atkal notiks kā ierasts.

Trešais virziens ir kultūra un valoda. Kultūra un valoda ir latviešu identitātes pamats. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, ka tiešām katrs latvietis piedalās šīs kultūras saglabāšanā, valodas saglabāšanā un došanā nākamajām paaudzēm, lai viņi izaugtu par latviešiem. Tādēļ es apbrīnoju diasporas mazās skoliņas, kas kā sēnes pēc lietus ir izaugušas visā pasaulē un šo latviešu kultūras un valodas mantojumu dod tālāk (protams, arī Latvijas vēstures un politikas zināšanas). Tas ir nozīmīgi Latvijai un visiem latviešiem, lai latvieši nepazustu pasaulē, un tas ir iespējams, pamatā saglabājot, attīstot un piedaloties latviešu kultūras aktivitātēs un lietojot latviešu valodu.

Šie ir trīs galvenie virzieni, kur jūsu pienesumam ir ārkārtīgi liela nozīme. Es apsveicu jūs ar to, ko jūs esat līdz šim izdarījuši, vēlu jums ražīgu, interesantu valdes sēdi, daudz jaunu atziņu, līdzšinējo darbu turpināšanu un jaunu darbu uzsākšanu. Paldies jums!

Valsts prezidents Egils Levits
2.10.2020.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com