Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Redakcijā

Kontrolpunkti – tad un tagad

Laikraksts Latvietis Nr. 617, 2020. g. 6. okt.
Gunārs Nāgels -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sveicināti, lasītāji!

Kas vēl atceras tā sauktos „Checkpoint Alpha“, „Checkpoint Bravo“ un „Checkpoint Charlie“ Vācijā – Kontrolpunktus Alfa, Bravo un Čarlī? Tie bija kontrolpunkti Sabiedroto/Rietumvācijas pusē pārejai uz Austrumvāciju, vai Checkpoint Charlie gadījumā – uz Austrumberlīni. Alfa un Bravo atradās abos galos īsākam tranzītceļam – autobānam – starp Rietumvāciju un Rietumberlīni.

Šogad 3. oktobrī pagāja apaļi 30 gadi kopš abas Vācijas ir atkal apvienojušās, un vairs nav vajadzības šādiem kontrolpunktiem. Ar Eiropas apvienošanos arī mazinājās vajadzība kontrolēt starptautiskos ceļotājus. Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā atvēra latviešiem daudzus vārtus. Vesela latviešu paaudze ir pieradusi pie kustības brīvības.

Uzaugot Austrālijā, uzskatīju kā pašsaprotamu to, ka viss kontinents ir principā brīvi pieejams bez pasēm un vīzām, tāpēc sākotnēji likās, ka Eiropa, ar tās daudzajām mazām zemēm, daudzām valodām un daudzām robežām ir kaut kas savāds vai dīvains. (Atgādināšu, ka Austrālija ir, apmēram, tādā pašā lielumā kā visa Eiropa no Portugāles līdz Urāliem).

Bet tagad atgriežas ceļošanas ierobežojumi Covid-19 dēļ. Ne tikai starp valstīm, bet Austrālijā starp pavalstīm un Viktorijā pat starp galvaspilsētu Melburnu un reģionālo Viktoriju.

Tas liek atcerēties, ka arī agrāk Austrālijā tomēr bija kontrolpunkti, bet ne politiskie. Bija tādi laiki, kad visas mašīnas apturēja uz Jaundienvidvelsas un Viktorijas robežas un pārmeklēja, pārbaudot vai nav kādi svaigi augļi. Tos bija aizliegts vest pāri pavalsts robežām, lai sargātu no augļu mušām, kuras nestu lielu postu Viktorijas lauksaimniecībai.

Kāpēc sanāk, ka brīvā kustība kļūst par draudu? Agrāk ierobežojumi bija līdzeklis cīņā pret politiskiem, lauksaimnieciskiem vai veselības draudiem. Lai norobežotu „sliktos“ no „labiem“, ar dažādiem kaitēkļiem apsēstos laukus no neapsēstiem, slimus cilvēkus no veseliem. „Kvarantīna“ bija vienvirziena ierobežojums – zinājām, kurā pusē ir vēlamāk atrasties.

Bet tagad pati pārvietošanās ir tas ļaunums. Dažās valstīs ir stingrāki ierobežojumi un dažās maigāki, bet vēstījums ir tas pats – nepulcējieties, strādājiet attālināti, neceļojiet uz citām valstīm.

Mums tagad katram ir savs Checkpoint Charlie pie katras mājas, pie katra veikala, pie katras zāles un pie katras darba vietas.

Un trakākais – mēs pie tā jau esam pieraduši.

GN
2020. g. 6. okt.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com