Vakariņas, – ka mēli varētu norīt!

Palielināt / Enlarge

Vakariņu organizētājas. No kreisās: Ilona Brūvere, Sandra Dragūne, Lolita Jurāne, Laima Kārkliņa. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Dalībnieki foaje telpā. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

KD komitejas vadītāja Ilona Brūvere pasniedz uzkodas Pēterim Kļaviņam. FOTO Ojārs Greste.

Sidnejā palēnām, palēnām atceļ Covid-19 ierobežojumus, un dzīve atkal sāk ritēt gandrīz vai agrākajās sliedēs, bet tomēr ar piesardzības elementiem.

Piektdien, 25. septembrī, varēja gandrīz vai teikt, ka Latviešu nams atkal skanēja un mudžēja kā agrāk. Bet tomēr nē! Agrāk piektdienā nekad nenotika vakariņas tik gardas, ka mēli varētu norīt.

Kori un tautas deju dejotāji nedrīkst vēl mēģināt. Teātriniekiem paiet mēnešiem ilgi iestudēt jaunu uzvedumu. Bet ļaudis, ilgi piesardzīgi tupēdami mājās, ir izsalkuši pēc izklaidēm. Ko darīt? Augustā, SLB pilnsapulcei beidzoties, sarīkojumu daļas vadītāja Ilona Brūvere ieteica – vakariņas. Nav mēnešiem jāmēģina, var ieturēt ieteikto distanci, un veselības ministrija visu gadu vecumiem iesaka ēst – ideāls atrisinājums! Tūlīt Ilonai pieteicās otra dāma, kurai patīk piekopt pavārmākslu – Lolita Jurāne. Ātra apspriede turpat uz vietas par iespējamiem datumiem, ēdieniem, palīgiem, covid noteikumiem, un sarīkojuma pamati jau bija nosprausti.

Pieteikušies 40 ēdāji, tātad, lai ievērotu attālumus, galdi salikti pa 3 telpām – Mārtiņa Siliņa un Balto zāli un kafejnīcu. Ienākot kafejnīcā, tāda kā pustukšuma sajūta (Nodomāju, ka noteikti nebūs jāpalūdz aizmugurē sēdētājam, lai tas ievelkas tuvāk pie galda, kad es gribēšu piecelties!), tomēr patīkamu intīmu atmosfēru dod zemās gaismas, ziedu vainagu un AL58.KD plakātu rotātās sienas, klusās latviešu dziesmu skaņas un kāds simts ploškas. (Vakariņas kopīgi rīkoja SLB un AL58.KD rīcības komiteja.)

Parasti uz ēdienreizēm neviens negrib būt vēlu, un drīz vien pēc septiņiem visi ieņem savas vietas. Tikmēr Ilona ar sarunātajām palīdzēm Sandru Dragūnu un Laimu Kārkliņu, pie pirmajiem ēdieniem pieliek vēl klāt siltos gan speķa, gan sēņu, pīrādziņus. Visi ēdieni ir no latviešu virtuves: tur mazsālītie gurķi, rupjmaize, karaša, jāņu siers un olu pastēta ar ikriem. Gandrīz jau biju paēdis tikai no pirmajiem ēdieniem vien, bet vieta bija jāatstāj arī galvenajam – kotletēm ar piecām dažādām dārzeņu un sēņu piedevām. Nu gan bija jāizkustās! Jāiet paskatīties kā iet blakus zālē – tikai, protams, ieturot nepieciešamo attālumu!

Pirms devos atpakaļ uz savu vietu, pie letes varēju iegādāties kādu vīnu, alu vai liķieri.

Pēc brīža uz galdiem parādās interesantas paplātes – mazos trauciņos ogu saldais ēdiens uz biskvīta pamatnes (Lolitas meistarstiķis!) un divas dažādas smalkmaizītes. Dāmas piedāvā kafiju – kādu katrs vēlas, un vēl vienu pārsteigumu – Melnā Balzāma šokolādes bumbiņas.

Daži domāja, ka atbrauks uz Namu, paēdīs un tad jau pēc stundas, ja gribēs, varēs braukt mājās. Nedomā! Trīs stundas aizritēja nemanot, jautri čalojot un baudot to lielo latvisko ēdienu dažādību (bija padomāts arī par dažādām diētiskām vajadzībām), ko Lolita un Ilona bija sarūpējušas.

Paldies viņām, paldies palīdzēm, paldies visiem, kuri pielika roku, lai lieliski izdotos pirmais lielākais sarīkojums Sidnejas Latviešu namā (pēc)covid laikmetā.

Jānis Čečiņš
Laikrakstam „Latvietis“