Jānis Voldemārs Lūks aizsaulē

Jānis Voldemārs Lūks
7.05.1927. – 5.07.2020.

Svētdien, š.g. 5. jūlijā agrā pēcpusdienā saņēmu telefona ziņu, ka šodien negaidot miris viens no Pertas ilggadīgiem, čaklajiem, klusajiem darba rūķīšiem – Jānis Lūks.

Jānis Voldemārs Lūks dzimis 1927. g. 7. maijā Skrīveros, Latvijā. Krieviem atkal otrreiz ienākot mūsu zemē, Jāņa ģimene ar tūkstošiem citiem bēgļiem ar kuģi no Liepājas devās uz Dancigu,Vācijā, bet tad uz Libeku. Vēlāk tiek nometināti kādā vācu saimniecībā Vestfālē. Nodibinoties bēgļu nometnēm, Lūku ģimene beidzot nonāk Dīpīšu nometnē Blombergā. Šeit ir latviešu ģimnāzija, kuru Jānis nobeidz un iestājas vācu lauksaimniecības skolā, kur izmācās par šoferu un ādas zvēru audzētāju.

Kaut gan tēvam ir piedāvāts darbs Amerikā, Lūki izvēlās to vistālāko, karstāko, tuksnešaināko zemi pasaulē – Austrāliju. Pēc piecu nedēļu cīņas ar jūras slimību, Lūku ģimene beidzot sasniedz Fremantles ostu. Savu divu gadu valsts darba kontraktu Jānis veic Banksiadālē, strādājot ceļu būvē un meža darbos. Šai nometnē Jānis ar darbabiedriem uzceļ tenisa laukumu, un šeit viņš iemīl šo sportu, kuru tad piekopj visu mūžu.

Šai spēlē Jānis satiek un iemīlas savā dzīvesbiedrē Silvijā, ar kuru nodzīvo 59 gadus, kopā uzaudzinot dēlu Alenu. Jānis iestājas Belmontas Tenisa klubā, kur pilda vairākus amatus un beigās paliek par mūža biedru.

Līdztekus dažādiem biroja darbiem, pa vakariem Jānis studē grāmatvedību un beigās absolvē par pilntiesīgu grāmatvedi. Jānis iestājas darbā Rietumaustrālijas Universitātes grāmatveikalā par grāmatvedi, kur nostrādā 23 gadus līdz aiziešanai pelnītā pensijā.

Jānis savu darba māku izlieto pilnīgi arī latviešu kopienā, dažādos laikos būdams gan kasieris, gan grāmatvedis un gandrīz visās Pertas latviešu organizācijās. Jānis Lūks ir bijis Latviešu Centra direktors un kasieris, LAAJ vicepriekšsēdis, Daugavas Vanagu biedrs, kasieris un sekretārs daudzus jo daudzus gadus. Ev. lut. Sv. Pāvila draudzes padomē ieņēmis vairākus amatus. Jānis dziedāja Pertas latviešu jauktajā korī vairāk gadus, nekā es varu atcerēties, un, kad kori likvidēja, Jānis turpināja dziedāt Daugavas Vanagu korī, līdz arī to likvidēja. Varētu teikt, ka Jānis Lūks bija mūžīgais korists. Viņš tiešām bija viens no tiem klusajiem darba rūķīšiem, kuri savu dabu padara pamatīgi, bez trokšņa vai satraukuma, un vienmēr varat būt droši, ka tas darbs būs padarīts kā vajag un laikā. Un tomēr vairāk par visu Jānis Valdemārs Lūks bija cauri un cauri Latvijas dēls, kam viņš ziedoja visu savu dzīvi.

Tavi padomi un ierosinājumi mums Pertas latviešu sabiedrībā visās vēl palikušajās organizācijās pietrūks vēl ilgus gadus. Paldies Tev par dāsno ziedojumu Pertas latviešiem un mūsu organizāciju darbam, un lai Dieviņš Tev samaksā to, ko mēs nespējam. Lai Tev ir salda dusa.

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“
2020. g. 21. jūlijā