Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Pie Bābeles upēm“

Karš nav beidzies...

Laikraksts Latvietis Nr. 607, 2020. g. 29. jūlijā
Aldis Elberts -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Babele

Pie Bābeles upēm.

Pirmoreiz Latvijā biju 1976. gada vasarā, kad Brežņevs bija valdonis Padomju Savienībā.

Es atceros, kā jutos, stāvot uz tilta pāri Gaujai, kad mūsu Intūrista gide lika mums dziedāt Še kur līgo priežu meži, esmu dārgām saitēm siets… Pirmo reizi īsti sapratu, kāpēc mani vecāki bija atstājuši šo zemi, kāpēc mans tēvs izlēja asinis Kurzemes frontē, lai šo zemi atbrīvotu no svešas varas, un kāpēc es dzīvoju trimdā. Es iedomājos, kā jutās tie, kas tika izsūtīti ar lopu vagoniem uz Sibīriju, kad viņiem bija jāatceras, ka dziedāja šīs pašas dziesmas.

Tas būtu bijis līdzīgi kā Israēla tauta jutās pie Bābeles upes savā trimdā.

„Pie Bābeles upēm – tur mēs sēdējām un raudājām, kad pieminējām Ciānu. Savas cītaras mēs tur pakārām vītolos, jo mūsu gūsta uzraugi tur prasīja no mums dziesmas un mūsu nomācēji līksmību: „Dziediet mums kādu no savām Ciānas dziesmām!“ Kā lai mēs dziedam Tā Kunga dziesmas svešā zemē?“ (Psalmi 137:1-4).

Mēs visi vēl esam trimdā, izsūtījumā. Karš nav beidzies, svešas varas nav apstājušās darboties pret mūsu tautu un pret mums. Mēs visi vēl dzīvojam Bābelē! Bābele ir pasaule, kurā Dievs nav atzīts par Dievu. Tā ir vieta, kur cilvēki uzskata paši sevi pārāku par Dievu un citiem. Viņi mēdz skatīties lejā uz tiem, kas nedomā vai neuzvedās, kā viņi iedomājās viņiem vajadzētu.

Ir tikai viena izeja no šīs trimdas: Dieva ceļš. Jēzus teica, ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani. (Jāņa 14:6).

Mans tēvs bija leģionārs. Pēc tam, kad viņš tika ievainots Kurzemes katlā, viņš atradās trimdā Vācijā. Viņš pats raksta, kas tur viņam notika: „Manās rokās nonāca Jaunā Derība. Izlasot Jāņa evaņģēliju, man radās dziļš, dvēseli skarošs pārdzīvojums. Vairākas dienas staigāju asarās. Nevarēju ar prātu aptvert dievišķās mīlestības lielumu, ko vēstīja evaņģēlijs. Redzēju tur Kristus nāves upuri, redzēju Jēzus, nevainīgs būdams, cieta krusta nāvi Golgatā, lai mūs pestītu.“ Mans tēvs atrada īsto ceļu ārā no Bābeles. Dievs deva viņam jaunu dziesmu, ko dziedāt blakus visām citām dziesmām, ko viņš tik labi prata dziedāt.

„Man žēlastība notikusi,
Kas pārsniedz visu padomu;
Tā brīnišķīgi izglābusi
Ir mani, grēkos kritušu!
To pazemībā atzīstu
Un žēlastību slavēju!“

Šinī gadalaikā mēs pieminām Baigo gadu, kas ne tikai mūsu tautu tik dziļi skāra. Mēs pieminam visus izsūtītos, nomirušos un ievainotos. Mēs pieminam tos, kas šodien vēl cieš savā trimdā, kas nav vēl atraduši īsto brīvības ceļu. Tamdēļ mēs kā baznīca pastāvam, lai pasaulei un viens otram vēstītu šo brīnišķīgo patiesību.

„Brāļi, māsas, tālumā,
Jūs, kas smagu jūgu nesat:
Dievs lai dod, ka nestundā
Savās sāpēs stipri esat!
Dievs lai dod, ka nelauž jūs
Vara tā, kas šķīra mūs!
Ticiet, visas važas rūs,
Laiks spēj dziedēt katru rētu.
Viss par labu griezts tad kļūs,
Kad mēs lūgsim Dievu svētu:
Tad Viņš ļaus mums atgriezties,
Tēvu zemē satikties.
Brāļi, māsas, tālumā,
Skumstot pieminam jūs klusi:
Tos, kas dzīvo grūtumā,
Tos, kas mierā aizgājuši.
Lūdzam mēs, lai vēlreiz Dievs
Ļauj mums visiem satikties.“

Mācītājs Aldis



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com