Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Māra Branča skatījums

Latvijas mākslas spožā zvaigzne. Richarda Zarriņa izstāde Rīgā

Laikraksts Latvietis Nr. 607, 2020. g. 29. jūlijā
Māris Brancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Richarda Zarriņa plakāti mākslas darbu izstādēm. FOTO Māris Brancis.

Tautas tērpi. FOTO Māris Brancis.

Mācītāja Grīnberga skapis Pēterburgā. FOTO Māris Brancis.

Latvijas Valsts ģerbonis. FOTO Māris Brancis.

Latvijas Mākslas akadēmijas karnevālā „Rīga dimd“. Centrā sēž Richards Zarriņš. 1931. Privāta kolekcija. Fotogrāfijas skenējums.

Izcilā mākslinieka Richarda Zarriņa darbu izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Ko Latvijas meži šalc ir kā spožs zibens uzplaiksnījums skaidrās debesīs. Pagājušajā gadā apritēja 150 gadi, kopš viņa nākšanas pasaulē, un 80, kopš viņa došanās mūžībā, taču tas netika atzīmēts. Šis izcilais meistars, bez kura nebūtu ne Latvijas ģerboņa, ne liela daļa Latvijas naudas, starp tām izcilā Milda, daudzās pastmarkas, viņa devuma grāmatu mākslā, karikatūrā, pirmie plakāti, arī etnogrāfiskā pētniecība būtu krietni vien pelēcīgāka, nebūtu grafikas meistardarbnīca Latvijas Mākslas akadēmijā; nepiemirsīsim viņa izcilos ofortus, litogrāfijas un ogles zīmējumus. Labi, ka 2016. gadā iznāca Kristīnes Ducmanes nelielā grāmatiņa par viņu un viņa memuāru izdevums Atmiņas, ko gadu agrāk laida klajā SIA Vesta-LK sērijā Laika grāmata. Vai citādāk viņu kaut vai pavirši atcerētos Latvijas simtgades laikā?

Kādēļ tas noticis, ir ļoti skaidrs. Gadu desmitiem ilgi Rīgas Mākslinieku grupas pētnieki un aizstāvji pret viņu rīdījuši sabiedrību, paužot nesatricināmu un neizdzēšamu patiesību, ka Richards Zarriņš līdz ar Jāni Robertu Tillbergu un viņu domu biedriem modernās mākslas pārstāvjus ir izsmējuši, vērsušies pret viņiem kasparsoniādē, pie tam viņu dēļ, kā dažiem šķita, miris pat Jēkabs Kazaks. Līdzīgu domu joprojām pauž akadēmiskā vēsture, ko gatavo Mākslas vēstures institūts Eduarda Kļaviņa vadībā, uzsverot Latvijas regāliju autora konservatīvismu, skaļi paziņojot, ka viņš ir „amatnieciski meistarīgs lietišķās grafikas speciālists“ un ka viņa daiļradē atrodama „vācu bīdermeieriskā romantisma tēlainība, amatnieciskā ornamentālista precīzā, cietā un dogmatiskā līnija.“ Sacītajā saklausāms pārmetums Richarda Zarriņa perfektai amata prasmei, profesionālismam.

Lai nu kā, bet ar gada nokavēšanos šī izstāde ir notikusi, cerams, atdodot nepelnīti pelto godu māksliniekam, kura visa daiļrade vērsta uz augstu profesionālismu, nacionālās mākslas radīšanu un attīstību. Kā liekas, šis bija tas mirklis, kad māksliniekam būtu atdodams līdz 1940. gadam lietotais vārds, kas rakstāms pretēji valodniecības principiem ar diviem „r“ – Zarriņš. Tas, protams, nav noticis, taču izstāde ir lieliska, negaidīti plaša, visaptveroša. Līdz šim pat speciālisti nav redzējuši visu Richarda Zarriņa radošo darbību kopumā, allaž ir tikai apskatīta kāda nozare vai tēma, tādēļ kuratores Marita Bērziņa un Dr. Kristīne Ducmane ar savu darbu atklājušas visai sabiedrībai šīs lielās personības neizdzēšamo ieguldījumu latviešu mākslā, Latvijas valsts vizuālā tēla izveidē.

Stāsts par Richarda Zarriņa radošo darbību sākas ar studijām Barona Štiglica centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā, parādot studiju laika zīmējumus un atsevišķas publikācijas. Mani kā jelgavnieku iepriecināja 1895. gadā zīmētais plakāts IV Jelgavas dziesmu svētkiem, Krišjāņa Barona un Henrija Visendorfa Latvju dainu iespiedums Jelgavā, kura vāku darinājis Richards Zarriņš. No plašā grāmatu, žurnālu un avīžu klāsta izliktas apskatei tikai 17 izdevumi, kuri lieliski atklāj mākslinieka rokrakstu un ieguldījumu grāmatniecībā.

Īpaši nozīmīga ir sadaļa, kas atvēlēta viņa numismātikai. 20 gadus Richards Zariņš strādāja Krievijas Valstspapīru spiestuvē, kurā kāpa pa karjeras kāpnēm līdz tehniskajam direktoram. Izstādei no Pēterburgas uzņēmuma Goznak pirmo reizi ir saņemti viņa darbu oriģināli, kas apstiprina Richarda Zarriņa ieguldījumu cariskās Krievijas naudas un vērtspapīru veidošanā un ražošanā. Kā izpētījusi Kristīne Ducmane, latvietis strādājis ne tikai Krievijai, bet zīmējis naudas zīmes arīdzan Bulgārijai, Rumānijai un Mongolijai. Diemžēl par to vēsta tikai pētnieces grāmata. Bez šaubām, liela daļa ekspozīcijas ir atvēlēta mākslinieka radītajai Latvijai naudai – latiem. Te pie reizes jācitē akadēmiķis Jānis Stradiņš, kurš teicis: „Richarda Zarriņa pieclatnieks ir mūsu monētu pasaules himna.“

Plašs ir meistara radīto plakātu klāsts; vecākais veltīts 1901. gada Rīgas jubilejas izstādei. Daudz viņš zīmējis dažādu iestāžu diplomus un oficiālus dokumentus. Daļas Latvijas pastmarku autors valsts pastāvēšanas sākuma periodā bija Richards Zarriņš. Tām atvēlēta plaša siena. Lielu laiku ļoti populāri bija ekslibri, kuru pirmsācējs bija viņš, kurš pirmo grāmatzīmi darinājis sievai Evai Sundbladei kāzu dienā 1897. gadā.

Kopš agras jaunības Richards Zarriņš daudz laika gan studiju brīvlaikos, gan vēlāk atvaļinājumos veltījis latviešu tautas mākslas pētniecībai, vākšanai un popularizācijai. Krievijas Etnogrāfiskajā muzejā joprojām glabājas viņa vāktie materiāli vairākās ekspedīcijās Latviju, ko muzejs finansēja un pat piešķīra naudu tautastērpu iegādei. Diemžēl, tie izstādē nav skatāmi, bet tos aizstāj analogi eksponāti no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumiem. Tas padara izstādi krāšņāku, daudzpusīgāku, arī paša Richarda Zarriņa dzīvi un ieguldījumu bagātāku. Te vēl pieminami keramiķa Jēkaba Drandas trauki ar viņa zīmējumu motīviem, kā arī pirmo reizi eksponētais mācītāja Grīnberga skapis no Pēterburgas dzīvokļa, ko zīmējis Richards Zarriņš.

Vesela zāle atvēlēta mīļākajiem Richarda Zarriņa skolniekiem, starp kuriem Kārlis Krauze, Arturs Apinis, Zelma Tālberga, Pēteris Upītis, Marija Induse-Muceniece un citi.

Kasparsoniāde izstādes vēstījumā nav aizmirsta, taču pieminēta kā viena no epizodēm Richarda Zarriņa dzīves gājumā.

Izstāde būs skatāma līdz 25. oktobrim, kad domājams tiks laists klajā rakstu krājums, veltīts jubilāram.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com