Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Viņu piemiņa nezudīs

MLOA virtuālais Aizvesto piemiņas akts aplido pasauli

Laikraksts Latvietis Nr. 603, 2020. g. 1. jūlijā
Lauma Reinfelde -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
Karogi_Dzeloni

FOTO Kadrs no video.

MLOA_2

MLOA priekšsēdētāja Anita Andersone. FOTO Kadrs no video.

MLOA_3

Latvijas Valsts prezidents Egils Levits. FOTO Kadrs no video.

MLOA_4

Bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. FOTO Kadrs no video.

MLOA_5

Latvijas Republikas goda konsulu Jānis Roberts Dēliņš. FOTO Kadrs no video.

MLOA_6

Lietuvas Republikas goda ģenerālkonsule Danute Levicke. FOTO Kadrs no video.

MLOA_7

Igaunijas Republikas goda konsuls Lembits Marders. FOTO Kadrs no video.

Pēkšņas pārmaiņas dzīves apstākļos vienmēr izraisa jaunus izaicinājumus. Tā arī šogad. Korona vīrusa pēkšņā parādīšanās ar sekojošiem aizliegumiem, galvenokārt, pret sabiedrisku pulcēšanos, neapšaubāmi radīja galvas lauzīšanu mūsu sabiedriskās dzīves veidotājiem un vadītājiem. Ko darīt ar mūsu gadskārtējiem svētkiem un piemiņas dienām? Latviešu nami un baznīcas stāv tukši un tumši jau mēnešiem ilgi. Ar joni tuvojās 14. jūnijs – mūsu Aizvesto piemiņas diena, ko esam atzīmējuši ik gadus, kopš iebraucām Austrālijā. Ko darīt šogad? Kā pieminēt, ja kopā sanākšana liegta?

Brīnišķīgu risinājumu nekad nepiedzīvotajam izaicinājumam rod Melburnas Latviešu organizāciju apvienība (MLOA). Atrisinājums vienkāršs. Ja tauta nevar nākt uz gadskārtējo piemiņas aktu, tad akts ir jāpienes tautai. Un tā arī notiek. Atbildību par projekta īstenošanu uzņemas MLOA priekšsēdētāja Anita Andersone. Ideju pie idejas stiķējot, rodas uz zemes veidots, ēterā pārnests Aizvesto piemiņas dienas svinīgais akts un sarīkojums. Pašiem rīkotājiem par pārsteigumu, viņu veikums īsā laikā aplido pasauli. Ja bija šaubas sarīkojumu veidojot, tās ātri zuda. Trīs dienas pēc saites izziņošanas, akta vietni apciemojuši pāri par 3 000 apmeklētāju.

Jaunveida pasākums neatkāpjas no sen piekoptās Austrālijas baltiešu tradīcijas visām trim baltiešu kopienām dienu atzīmēt ar kopīgu aktu, kur katra kopiena, rotācijas kārtībā, uzņemas atbildību par gadskārtējā akta rīkošanu. Šogad laimīgā loze krita latviešiem; atbildība un vadība Anitai Andersonei.

Sarīkojums un tā pieslēguma saite jau iepriekš tiek plaši izziņota latviešu presē, biedrību mājas lapās un caur Baltiešu komitejas pārstāvjiem. Tā 14. jūnija svētdienas rītā ar pirkstu uz attiecīgās pogas gaidām, kad varēsim pieslēgties. Uz aktu gatavojoties, esam aicināti katrs savās mājās iedegt svecīti aizvesto piemiņai. To arī darām.

Iespaidīgs ir akta sākums ar simboliku, kas kulminējas akta noslēgumā. Tumšajā datora lodziņā neredzama roka aizdedzina trīs baltas sveces, kas apvītas ar lentītēm valsts karogu krāsās. Liesmiņas uzliesmo, brīdi plīvo, tad aina nozūd. Tās vietā stājas gara virkne fotoattēlu ar izsūtītajiem. Fotoklāsts slīd no Latvijas pārpildītajiem dzelsceļstacīju peroniem līdz Sibīrijas posta un sala plašumiem. Klāstā iekļauti ir fotouzņēmumi arī no igauņu un lietuviešu izsūtītajiem. Mēmais, pelēkais virknējums kā bezvārdu liecība slīd garām mūsu skatam. Mūzikālo fonu drūmajai skatei veido Valtera Kaminska dziesma Priedes (Kārlis Skalbe) klusinātā, skumjā, Melburnas vīru kora Veseris izpildījumā. Diriģē Sandra Birze.

Sibīrijas skatiem aizslīdot, programmas pieteicēja Anita Andersone skaidrā, skanīgā valodā sveic neredzamos klātesošos visās trīs baltu valodās kā arī Melburnas pirmtautas Wurundjeri (Vurundžeri) valodā. Sniedz arī nu jau plaši piekopto zemes piederības atzīšanu Austrālijas un Torres šauruma salu pirmtautām, izsakot cieņu viņu saitēm ar zemi, jūru un cilts kopienu. Tāpat – viņu kultūrai, dzīves ziņai un tradīcijām, novēlot veiksmi tās turpinot.

Savā uzrunā Andersone apstiprina baltiešu stiprās saites kā šeit Austrālijā, tā Baltijā. Kā piemēru viņa min vienotības garu, kas 1989. gadā veidoja Baltijas Ceļu cauri visām trim Baltijas valstīm un 30 gadu vēlāk, Ceļa jubilejā, baltiešu dzīvo ķēdi pāri pār Melburnas Sandridžas (Sandridge) tiltu.

Uzrunu nobeidzot, Andersone atgādina šīs dienas sarīkojuma mērķi – piemiņā godināt Baltijas aizvestos – ar baltiešiem kopējās valodas vārdiem Let us never forget!

Tālāk Andersone iepazīstina runātājus. Goda runas teiks Latvijas Valsts prezidents Egils Levits un LV bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga (1999-2007). Pieteic arī Viktorijas pavalsts Baltijas valstu konsulus: Lietuvas Republikas goda ģenerālkonsuli Danuti Levicku, Igaunijas Republikas goda konsulu Lembitu Marderi un Latvijas Republikas goda konsulu Jāni Dēliņu. Visas runas teic baltiešu kopējā valodā – angliski.

Runu ir daudz. Tās ir spēcīgas un saturīgas savā vēstījumā. Taču pamatdoma visām ir viena: neaizmirst aizvestos un viņu baiso likteni. Neaizmirst postu, vajāšanas un vardarbības, ko Baltijas valstīm nesusi Padomju okupācija. Visbeidzot, nepagurt atgādināt šodienas pasaulei Padomju Savienības noziegumus un izvestās netaisnības, lai, kā gudrāki, mēs atpazītu posta draudus nākotnē.

Pirmajai goda runai seko visu trīs valstu himnas. Mākslinieciskais ietērps ir atzinības cienīgs. Himnām atskanot varenā kora dziedājumā, acu priekšā slīd dzimto zemju ainavas. Gribas izsaukties, lūk, tas ir, ko mīlam, ko gribam nosargāt brīvu, skaistu un ziedošu!

Katrai goda konsula runai seko tās tautas muzikāls priekšnesums. Tādēļ, ka šodien kopā dziedāt, muzicēt ir liegts, priekšnesumi ir ņemti no baltiešu saimes video krātuvēm. Kā atlasei tiem ir iespēja pārstāvēt labāko, ko katra kopiena var sniegt. Lietuvieši uzstājas ar tautas dziesmu, ko ansamblis Pamesta Klumpė (Pamestā tupele) ir dziedājis 2019. gada Viļņas Folkloras festivālā. Igauņi savukārt ar Perta Ūsberga (Pärt Uusberg) oriģināldziesmu Muusika, Igaunijas nacionālā radio jauktā kora izpildījumā, kora jubilejas koncertā 2013. gadā, Tallinā. Latviešus pārstāv Sandras Birzes aranžētā Zigmara Liepiņa Es atnācu uguntiņu, Saskias Tilleres (čells) un Sandras Birzes (klavieres) izpildījumā; priekšnesums, ko mākslinieces atskaņoja 2012. gada Valstssvētku svinībās Sidnejā.

Sarīkojuma gala vārdus teic LV bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, liekot pie sirds kā mūsu morālu pienākumu stāstīt citiem par aizvesto likteni, bet pašiem – ar sirdsdegsmi turpināt interesēties par visu, kas saistās ar tēvzemi.

Kā gaismas uzvara pār tumsu programma izskan ar Andreja Jurjāna Kantāte Tēvijai. Diriģentes Dainas Jaunbērziņas meistarīgajā vadībā vareno dziedājumu veic Sidnejas Latviešu jauktais koris, Sidnejas Latviešu vīru koris, soliste, operdziedone Maija Kovaļevska un austrāliešu mūziķis Rolands Pīlmans (Roland Peelman) klavieres. Ieraksts ir ņemts no Latvijas simtgades svinībām 2018. gada 18. novembrī, Sidnejā.

Kantātei izskanot, piedienīgu nobeigumu piešķir absolūtais klusums. Šis ir brīdis, kad vārdi būtu lieki. To vietā tumšajā lodziņā uz brīdi parādās sākumā iedegtās trīs sveces.

Seko gara virkne pateicību baltiešu organizācijām un atsevišķām personām, kas veicinājušas, atbalstījušas, sekmējušas sarīkojuma tapšanu. Ar Anitas Andersones pašas vārdiem: „katra palīdzība kā ik graudiņš, kas veido maizes klaipu, tika novērtēta pie sarīkojuma pilnveidošanas.” Pateicību plūsmu pavada Raimonda Tiguļa (Rasa Bugavičute-Pēce) tautā iemīļotā dziesma Lec, saulīte Melburnas jauktā kora Daina izpildījumā Edgara Vegnera vadībā.

Prāts redz dziesmas vārdus, bet sirds – dziesmā ievīto simboliku:

Lec, saulīte, spīdi spoži,
Vieno visas baltu tautas

kopējam darbam, ticībai un mērķim.

Apklust dziesma, nozūd vārdi.

Paliek tikai trīs iedegtas sveces. Tās – mūsu uzticība aizvesto piemiņai.

Domāju, ka varu runāt visas baltiešu saimes vārdā, izsakot visdziļāko pateicību MLOA priekšsēdētājai Anitai Andersonei kā filmas iniciatorei, vadītājai un veidotājai par lielo darbu, Lijai Andersonei par filmas noformējumu, māksliniecisko ietērpu un galējo salikšanu un Jānim Lešinskim par ievada uzrunas uzņemšanu. Tāpat paldies daudzajiem palīgiem, atbalstītājiem un kosultantiem, kas šo neaizmirstamo Aizvesto piemiņas dienu īstenoja mums mūsu mājās. Paldies.

Ja neesat paspējuši vai gribat noskatīties vēlreiz, sarīkojuma saite:
https://vimeo.com/428761270 būs skatāma līdz 30. septembrim.

Lauma Reinfelde
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com