Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Gretas nometnes jubileja

Atceras gan Austrālijas karaspēka apmācības, gan imigrantu dzīvi Austrālijā

Laikraksts Latvietis Nr. 570, 2019. g. 9. dec.
Iveta Rone -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
JautraisParis

Gājiens Gretas nometnē. FOTO Iveta Rone.

Uzstājas tautas deju grupa „Jautrais pāris“. FOTO Andra Rone.

Iveta Rone un Aleksis Strazds pie latviešu stenda. FOTO Sarma Strazda.

Latvieši pie tanka Gretas nometnē. FOTO Katrīna Medene.

Uz ziemeļiem no Sidnejas debesis bija dūmu pilnas, kad 8. novembrī pirmie Jautrā pāra dejotāji devās ceļā uz Hantera ieleju. Daudzkur Janundienvidvelsā un Kvīnslandē plosījās meža ugunsgrēki, un draudēja, ka vietām slēgs arī galvenos lielceļus. Tomēr bija jābrauc, jo tajā nedēļas nogalē Gretas pilsētiņā bija paredzētas lielas svinības – 80 gadu jubileja Gretas Armijas nometnei un 70 gadu jubileja Gretas Imigrantu nometnei.

Laimīgā kārtā 9. novembra rītā dūmu vietā Gretā bija tikai zilas debesis. Svinības iesākās ar parādi, karogus nesot gan Austrālijas karaspēka vienībām, gan Eiropas tautu pārstāvjiem. Pēc Otrā Pasaules kara Austrālija uzņēma lielu skaitu bēgļu un emigrantu no Eiropas. Daudzi no tiem tika izmitināti Gretas armijas nometnē. Dibināta 1939. gadā, šī nometne bija vieta, kur kara laikā tika apmācīti Austrālijas karavīri, bet 1949. gadā nometni nodeva Imigrācijas ministrijas rīcībā, un tā kļuva par caurlaides nometni un pirmo mājvietu Eiropas bēgļiem. Jubilejas svinības atklāja Austrālijas Ģenerālgubernators Dāvids Hērlijs (David Hurley). Viņš un arī citi runātāji pieminēja Gretas nometnes svarīgo lomu gan Austrālijas karaspēka apmācībās, gan imigrantu dzīvē Austrālijā. Pēc Bonegillas Greta bija otrā lielākā imigrantu caurlaides nometne Austrālijā. No 1949. gada līdz 1960. gadam Gretas nometne uzņēma vairāk nekā 100 000 imigrantus.

No nometnes pašas Gretā ir vienīgi palikuši pāris ēku pamati, tātad nometni vairs tikai varēja apskatīt fotogrāfijās un modelī, kas bija uzstādīts jubilejas izstādes teltī. Tomēr bija jūtams, ka atmiņas par nometni bija spējušas pievilkt daudzus svinību viesus. Atklāšanas parādē latviešus pārstāvēja Sarma un Aleksis Strazdi, un viņiem, staigājot pa nometni latviešu tautas tērpos, pienāca daudzi, kas paši kā bērni bija dzīvojuši Gretas nometnē, vai kuru vecāki par to daudz bija stāstījuši. Dažiem pat bija asaras acīs, kad viņi pieminēja Gretas nozīmi viņu ģimenes vēsturē – viņu pirmo, īsto saskari ar Austrālijas dabu un vietējo sabiedrību. Daudzas latviešu ģimenes pēc laiciņa Gretas nometnē pārcēlās uz dzīvi Ņūkastlē un citur Hantera ielejā, un viņu pēcteči bija labi pārstāvēti jubilejas svinībās. Arī no Sidnejas bija atbraukušas vairākas latviešu ģimenes.

Nometnes platība bija diezgan liela, un, lai atzīmētu nometnes nozīmi Austrālijas karaspēka vēsturē, jubilejas dienā, tur varēja tuvāk apskatīt gan armijas tankus, gan visāda veida militāras mašīnas. Bija arī lidmašīnu pārlidojums un armijas helikopters, kura apkalpe demonstrēja, kā tas varētu no karalauka savākt ievainotos. Ar imigrantu vēsturi varēja tuvāk iepazīties lielā teltī, kur bija iekārtota izstāde. Uz dēļiem bija saspraustas fotogrāfijas un citāti no bijušo nometnes iemītnieku stāstiem. Fotogrāfijās varēja saskatīt arī latviešu tautu meitas un lasīt latviešu iespaidus par viņu pirmajiem mēnešiem Austrālijā. Vairākām tautībām, arī latviešiem, bija izstādē stendi, kur apmeklētāji varēja mazliet iepazīties ar imigrantu dzimtajām zemēm un kultūrām. Daži Jautrā pāra dejotāju vecāki, kas paši tikai nesen ieradušies Austrālijā un nav uzauguši, klausoties vecāku stāstus par nometnes laikiem, ar lielu interesi iepazinās ar imigrantu iespaidiem par Austrāliju pirms 70 gadiem.

Bija arī uzcelta skatuvīte, kur visu dienu dziedāja un dejoja tautas dejas, rādot pienesuma Austrālijas kulturālajai dažādībai, ko ir devušas tautības, kuru pārstāvji uzturējās Gretas nometnē. Sestdienā bez latviešiem tur uzstājās grieķu, poļu, ukraiņu un skotu ansambļi. Latviešus pārstāvēja tautas deju kopa Jautrais pāris. Rīkotāji laikam nebija rēķinājušies ar eiropiešu enerģisko dejošanu. Poļi un ukraiņi jau bija skatuvi kārtīgi satricinājuši, un, kad pienāca latviešu kārta dejot, polku lecot, skatuves dēļi katrs cilājās uz savu pusi. Tomēr Jautrais pāris braši turējās un izlikās, ka viss kārtībā. Tikai tehniskajiem darbiniekiem pēc tam bija jālien zem skatuves, lai nostiprinātu skatuves grīdu, pēcpusdienas priekšnesumiem.

Starp pašu priekšnesumiem, kamēr citas tautības uzstājās, Jautrā pāra dejotājiem bija izdevība apstaigāt izstādes, pabaudīt dažādu Eiropas tautu virtuves un iepirkties dažādus Huntera ielejas vietējos ražojumus. Bija patīkami vēsa diena, un nebija jāsūdzas par to, ka Austrālijas karstumā ir jāstaigā vilnas latviešu tautas tērpos. Vienīgi zeme no lielā sausuma bija tā izkaltusi, ka staigājot putekļi vien griezās, un drīzi vien gan meiteņu baltās zeķes, gan puišu melnie zābaki bija vienādi pelēki.

Bija jauka un daudziem arī aizkustinoša diena. Svinības turpinājās arī vēl svētdien, 10. novembrī, bet tad par priekšnesumiem gādāja citas tautības. Lielākā daļa Jautrā pāra dejotāju jau sestdienas vakarā devās mājās uz Sidneju, bet daži vēl izbaudīja skaistu saulainu svētdienu Hantera vīna laukos. Diemžēl, pirmdien ziņās dzirdējām, ka arī Gretu bija skāruši meža ugunsgrēki, un sapratām, kāpēc jauniebraukušajiem Gretas nometnes iemītniekiem Austrālijas skarbā daba varbūt likās sveša un atbaidoša pēc Eiropas maigā zaļuma. Jutām līdzi tiem, kas ugunsgrēkos bija cietuši, un bijām pateicīgi, ka ar godu tika atzīmēta Gretas nometnes jubileja zem zilām debesīm.

Iveta Rone
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com