Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Latvijas Universitātei – 100

fil! Kārlis Kasparsons, lettg! svētku runa – Latvijas Augstskolas dibināšana

Laikraksts Latvietis Nr. 561, 2019. g. 10. okt.
Kārlis Kasparsons -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Kārlis Kasparsons sniedz akadēmisko runu. FOTO Ilze Nāgela.

LU100

Priekšdarbi

Darbi sākās 1919. gada jūlijā, kad Latvijas pagaidu valdība atgriezās Rīgā no Liepājas. Pie organizēšanas darbiem galvenais smagums gūlās uz izglītības ministra Kārļa Kasparsona un Izglītības ministrijas Augstskolas lietu nodaļas vadītāja Paula Dāles pleciem.

Tika izveidota Rīgas Politehniskā institūta Reorganizācijas komisija, kas ar laiku tapa par Latvijas Augstskolas Organizācijas padomi. Padomes darbi un lēmumi protokolēti un kopā ar dibināšanas dokumentiem glabājas Latvijas Valsts vēstures arhīvā.

Viens no jaunās Latvijas augstskolas rektora kandidātiem bija pasaules slavenais ķīmijas fakultātes profesors Pauls Valdens. Viņam bija iebildumi pret studijām latviešu valodā un iebildumi par zinātnisko pētniecības orientāciju tikai Latvijas vajadzībām. Augustā Pauls Valdens devās komandējumā uz Vāciju un diemžēl Latvijā vairs neatgriezās. Neraugoties uz to, tomēr visi Latvijas Augstskolas pirmsākuma organizēšanas darbi tika paveikti.

Jaunai mācību iestādei, Latvijas Augstskolai, pirmais semestris tika pavadīts Brīvības cīņu režīmā. Gan studentiem, gan mācībspēkiem nācās kļūt par karavīriem un Rīgas sargiem. Tomēr Latvijas Augstskolas vēsturē 1919. gads bija pilns ar uzņēmību, redzamu rīcību, studentu un mācībspēku varonību.

Pat Latvijas Augstskolas Studentu birojs iesniedza lūgumu Izglītības ministrijai un Kara ministrijai.

LU Studentu biroja lūgums:

Lūdzam mobilizētos studentus un mācības spēkus atstāt Rīgā, lai viņi varētu paralēli dienēt armijā un arī apmeklēt lekcijas augstskolā tik, cik kara apstākļi to pieļautu.

Latvija nosargāja savu neatkarību, un tās Augstskola sāka veidot Latvijā zinātnes un augstākās izglītības nākotni.

Latvijas augstskolas dibināšanas svētki

Svētku pirmā daļa – atklāšana. Latvijas Augstskolas oficiālā atklāšana – 1919. gada 28. septembrī. Skaista, saulaina rudens diena. Kara skartā vecā Rīgas Politehniskā institūta ēka greznota ar sarkanbaltsarkaniem karogiem. Fasādi greznoja ģerbonis ar mirdzošu sauli un trim zvaigznēm – Vidzemes Kurzemes un Latgales simboli. Pie durvīm viesus sagaidīja studentu goda sardze.

No rīta ap plkst. 10.30 jau sāka pulcēties goda viesi – Tautas padomes un Ministru kabineta locekļi, armijas augstākie komandieri, diplomātiskais korpuss, senatori, ārzemju universitāšu pārstāvji. Latvijas Augstskolas mācībspēki un studenti, kā arī vēl daudz citu. Viesu vidū ari bija Latvijas leģenda Krišjānis Barons.

Īsi pirms plkst. 11.00 no rīta pārpildītajā Latvijas Augstskolas svētku zālē trīs reizes svinīgi atskanēja himna Dievs, svētī Latviju!, kam sekoja Jāzepa Vītola Gaismas pils.

Latvijas Augstskolas atklāšanas runu teica pirmais Latvijas izglītības ministrs Kārlis Kasparsons. Laika biedri stāsta, ka uz mirkli viņam balss vēsturiskā pārdzīvojumā aizlūza, bet vārdi tomēr skanēja skaidri un ar dziļu pārliecību.

Fragments no Izglītības ministra Kārļa Kasparsona runas, Latvijas Augstskolas atklāšanā: Mēs stāvam uz zemes, kas nes Latviju un viņas vēsturi. Bija laiks, nesen vēl tas bija, kad par to domāt, kas tagad mums ir, bija sapnis – tad teica un ticēja: tas tad nāks šai zemē, kad akmens stāvēs uz ūdeņa, spalva grims dibenā. Un tomēr, tas ir atnācis, un tas ir noticis. Šis notikums, Latvju tautas mūžā, šis fakts ir kā gaišs saules stars, kas slīd pār Latviju. Šī rudens diena runā uz mums pavasara valodā. Mēs elpojam pavasara cerības. Nesenās šaubas ir palikušas pagātnē. Mēs stāvam uz zemes, kas nes Latviju un viņas – augstskolu.

Tad Latvijas Augstskolas vārdā runāja prorektors profesors Eižens Laube. Viņš visu kolēģu vārdā svinīgi solīja Latvijas Augstskolu veidot par Latvijas zinātnes un izglītības centru. Savas runas noslēgumā viņš godināja karā kritušos studentus.

Fragments no Prorektora Eižena Laubes runas Latvijas Augstskolas atklāšanā: Ar zinātnes palīdzību, veicināt Latvijas īpatnējās kultūras uzplaukšanu un valsts labklājības nodibināšanu. Aicināt šinī svarīgā uzdevumā katru pēc iespējas līdzdarboties – visus valstiski domājošos Latvijas dēlus un meitas. Lielā daļa kara apstākļu spiesta līdz šim brīžam vēl izkaisīti pa plašo pasauli. Arī pieaicināt citu valstu zinātniskos darbiniekus, censties strādāt saskaņā ar plašākām sabiedrības prasībām un vajadzībām. Uz ko labākā cerība ir līdzšinējā ražīgā kopdarbība ar daudzajām, izglītības un arodnieciskām biedrībām. Dzīvot priekš saviem audzēkņiem kā ar saviem jaunākiem draugiem, sniedzot pēdējiem visu to, kas spēs tiem nākt par svētību un laimi.

Svinības turpinājumā vārds arī tika dots Tautas padomes priekšsēdētājam Jānim Čakstem un Ministru prezidentam Kārlim Ulmanim.

Fragments no Tautas padomes priekšsēdētāja Jāņa Čakstes runas Latvijas Augstskolas atklāšanā: Mūsu Augstskolas vārti šodien atvērušies. Mācības spēki, pa lielākai daļai, jau savās vietās gatavi stāties pie darba, un nākošajās dienās pildīsies auditorijas ar studentiem. Šis svarīgais notikums apzīmē jaunu laikmetu latviešu tautas kultūras dzīvē... Mācību spēkiem es novēlu sekmes viņu darbā. Lai viņi brīvi izdara savus pētījumus zinību dziļumos un lai viņi brīvi māca patiesības un taisnības, ko viņi pētījuši. Brīvā Latvijā var būt tikai brīva augstskola. Viņas darbu nevar jaukt un traucēt ārējie spēki, kas varētu viņus nogriezt no patiesības un taisnības ceļu. Uz viņiem es gribētu attiecināt Arhimeda vārdus: „Brīvi pētīt un brīvi mācīt“ – ir pamata nosacījums mūsu jaunai gaismas pilij. Mūsu jaunatnei, kas jau iestājusies un vēl iestāsies Latvijas augstskolā, novēlu ne vien sekmes studijās, jo nav šaubu par viņu čaklumu un izturību, bet arī to, ka no viņiem lai rastos krietni tautas darbinieki, kas derētu citiem par priekšzīmi. No viņiem to sagaida latviešu tauta. Pie mums nepastāv, kā citur, plaisa starp inteliģenci un pašu tautu, un tā arī neradīsies, jo mūsu augstskola dos demokrātiski audzinātus darbiniekus, kas paliek ar tautu dzīvā sakarā. Mūsu pašai jaunai gaismas pilij... novēlu – „vivat, crescat, floreat in aeternum.“

Fragments no Pagaidu valdības galvas, Kārļa Ulmaņa runas Latvijas Augstskolas atklāšanā: Tikai tā tauta un valsts augs, kas savus ideālus turēs augsti; mums šie ideāli jātur augstāk par visu... Latvijas Augstskola mācīs un audzinās dēlus un meitas tā, lai tie ar paceltu galvu atzītos, ka viņi ir Latvijas dēli un meitas.

Svētku otrā daļā vārds tika dots apsveicējiem. Apsveicēji bija no Igaunijas valdības, Lietuvas valdības, studentu organizācijām, studenšu un studentu korporācijām, no Rīgas un citu Latvijas pilsētu skolām, dažādu iestāžu pārstāvjiem un no preses delegātu uzrunām.

Tika nolasīti saņemtie rakstiskie apsveikumi no ārvalstu universitātēm: Cambridge University, Columbia University, Berne University, Edinburgh University, Harvard University, Madrid University.

Šī svētku daļa noslēdzās ar prorektora Kārļa Kundziņa pateicības vārdiem un nodziedāja Gaudeamus.

Svētku trešā daļā bija svētku koncerts, kam sekoja saviesīgā daļa. Koncertā uzstājās Nacionālās Operas orķestris, Teodora Reitera koris; solisti Ada Benefelde un Ādolfs Kaktiņš. Ap pulksten deviņiem vakarā viesi pulcējās uz saviesīgo daļu. Laikabiedri stāsta, ka pasākuma gaišās un draudzīgās noskaņas dēļ viesi vēl ilgi kavējās un nevēlējas šķirties, lai dotos uz mājām.

Sabiedrības vērtējums, ka sabiedrības dzīvē šis bijis otrais lielākais notikums Latvijā, pēc valsts proklamēšanas dienas svinībām 1918. gada 18. novembrī.

Latvijas Augstskolas studenti – pirmā un pirmais

Latvijas Augstskolas studentu matrikulu Nr. 1 saņēma Marija Adlere. Viņa pirmajā studiju pieteikumu iesniegšanas dienā, 1919. gada 15. septembrī, uzrakstīja lūgumu viņu uzņemt Valodnieciski-filozofiskās fakultātes Pedagoģiskajā nodaļā. Marija Adlere dzimusi Rīgā, 1893. gadā, mācījusies Rīgas Pilsētas meiteņu skolā, kur ieguvusi arī mājskolotājas diplomu. Pirms studijām vairākus gadus strādājusi par skolotāju. Latvijas Universitātes četrgadīgās Pedagoģiskās nodaļas teorētiskos kursus Marija beidza 1925. gada janvārī. Vēlāk iesniegumā viņa skaidroja: „Kandidāta darbu noteiktā laikā nepaspēju uzrakstīt, jo studiju laikā arī strādāju skolā, es biju pārpūlējusies. Tam pievienojās bēdīgie mājas apstākļi – bija jākopj slimā māte.“

Marija, tolaik vīra uzvārdā – Mazure, 1935. gadā atsāka studijas. Viņai arī tika atjaunota studentu matrikulas kā Nr.1. un 1935. gada beigās, izstrādājot diplomdarbu, viņa sekmīgi beidza studijas.

Latvijas pirmo beigšanas diplomu saņēma Didrihs Birkenfelds. Tas izdots 1919. gada 23. decembrī. D. Birkenfelds bija apguvis pilnu inženierzinātņu kursu Rīgas Politehniskajā institūtā. Latvijas Augstskolā viņš aizstāvēja savu diplomdarbu.

Latvijas Augstskolas (Universitātes) fakultātes:

Latvijas Augstskola 1919. gada rudenī studentus uzņēma:

  • Arhitektūras fakultāte (dekāns docents Eižens Laube);
  • Ekonomiski – juridiskajā fakultāte (docents Kārlis Puriņš);
  • Inženieru fakultāte (dekāns profesors Edgars Jakobi);
  • Ķīmijas fakultāte (dekāns profesors Valdemārs Fišers);
  • Lauksaimniecības fakultāte (dekāns Jānis Bergs);
  • Medicīnas fakultāte (pagaidu dekāns profesors Eduards Zariņš);
  • Mehānikas fakultāte (dekāns, profesors Pauls Denfers);
  • Valodnieciski – Filozofiskajā fakultāte (dekāns, docents Kārlis Kundziņš) un
  • Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē (dekāns docents Edgars Lejnieks).

Latvijas Augstskolas studentu statistika

Studentu skaits pieauga strauji. 1919. g. septembrī bija apmēram 940 studentu un 110 mācībspēku. Mācību maksa vienā semestrī Latvijas pilsoņiem – 150 rbļ., ārzemniekiem tā bija par 50% augstāka (Valūtas kurss 1919. gada septembrī 60 rbļ. – 1 sterliņu mārciņa.)

  • 1919./20.g. māc. gadā 1354 studenti; pieskaitīti arī daudz brīvklausītāju.
  • 1920./21.g. māc. gadā 3472 studenti.
  • 1921./22.g. māc. gadā 4777 studenti.
  • 1922./23.g. māc. gadā 5440 studenti.
  • 1923./24.g. māc. gadā 6001 students.
  • 1928./29.g. māc. gadā 7803 studenti.

Procentuāli 52% vīriešu un 48% sievietes. Desmit gadu laikā studentu kopskaits bija pieaudzis turpat septiņas reizes.

1921. gadā Latvijas Augstskolā tika ieviesti iestājeksāmeni, jo studēt gribētāju bija liels skaits, un no viņu vidus vajadzēja izraudzīties spējīgākos. Studentus arī atbrīvoja no mācību maksas, jo bija iespēja saņemt pabalstus un stipendijas. 20. gadu sākumā no mācību maksas tika atbrīvoti, apmēram, 30% studējošo. Universitātes absolventu skaits bija mazs. Studēšana bieži ieilga. 1919./20. māc. g. Latvijas Augstskolu absolvēja 19 studenti. 1924./25. māc. g. Latvijas Universitātes diplomus ieguva 203 studenti.

Aizrautīgā studēšana

Latvijā pirmo reizi bija iespēja iegūt augstāko izglītību daudzās zinātņu jomās. Pārsvarā studenti bija vīrieši un sievietes 20-30 gadu vecumā, vīrieši un sievietes. Taču arī bija gados jaunāki un vecāki studenti. Pagājušajā gadsimtā studēšana bija modē. To noteica tālākais dzīves posms, jo nesenās bēgļu gaitās pārdzīvojušie jaunieši steidza dzīvot savu dzīvi. Daļa studenti savienoja darbu ar mācībām, jo praktiskie darbi tika noturēti pēcpusdienās un vakaros. Lekciju apmeklējums pārsvarā nebija obligāts, tomēr bija jāierodas uz visiem praktiskajiem laboratorijas darbiem.

Latvijas Augstskolas pirmsākumi un mantojumi

Latvijas Augstskola iemantoja Latvijas zinātnes paveiktos studiju darbus, kā arī turpināja nodibinātās akadēmiskās tradīcijas. 18. gs. otrajā pusē nozīmīgākais akadēmiskais centrs Academia Petrina, kas pilnībā jau bija nodibināts Jelgavā un tika ietekmētas un bāzēts uz apgaismības idejām. Cara laikā vairākas reizes šo centru mēģināja nodibināt par universitāti.

PS. The Scottish Enlightenment: The Scots' Invention of the Modern World, by Arthur Herman)

Tomēr Baltijas intelektuālā mācību iestāde bija un palika Tērbatas Universitāte, kas 19. gs. izvērtās par Eiropas mēroga augstskolu. Tieši tur izglītību ieguva Latvijas vēsturē īpašās personības: Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons, Juris Alunāns, Eduards Veidenbaums, Pauls Kalniņš u.c. Tērbatas Universitāte arī deva Latvijas Universitātei 54 profesorus: Jāni ­Edzeliņu, Franci Balodi, Paulu Mincu, Vasiliju Sinaiski, Jēkabu Aksni, Jāni Rubertu, Mārtiņu Zīli u.c.

Rīgā Augstākā izglītība dzima 1862. gadā, līdzās Rīgas Politehnikumam. 1896. gadā šī mācību iestāde tika pārdēvēta par Rīgas Politehnisko institūtu. Tā bija augsti novērtēta gan zinātnes, gan profesionālās apmācības jomā. Šajā daudznozaru augstskolā varēja iegūt izglītību: inženierzinātnē, ķīmijā, lauksaimniecībā, tirdzniecībā, arhitektūrā un mērniecībā. Institūta mācībspēki arī sekmīgi veica pētījumus tā laika eksperimentālajā fizikā, ķīmijā, bioloģijā un dabaszinātņu nozarēs, kā arī radīja daudz jaunus tehniskus risinājumus.

Izcilākos rezultātus fundamentālajā zinātnē ieguva ķīmiķi – profesors Vilhelms Ost­valds un profesors Pauls Valdens. Viņu pētniecības centrs un to panākumi ķīmijā Rīgā 19. un 20. gs. mijā tika dēvēti par ļoti nozīmīgu Eiropas fizikālā un fizikāli organiskā ķīmijā.

1915. gada vasarā, kad Rīgai tuvojās ķeizariskās Vācijas karaspēks, Politehnisko institūtu evakuēja uz Krieviju. Un 1918. gada vidū institūtu reevakuēja atpakaļ uz Rīgu. Tomēr daļa no mācību spēkiem un materiālās vērtības, kā arī bibliotēkas palika Krievijā.

Jaunajai augstskolai dibinoties, darbā tika aicināti Latvijas zinātnieki un mācībspēki. Daudzi no viņiem savas karjeras bija veidojoši ārpus Latvijas. Daļu no bijušā Rīgas Politehniskā institūta mācībspēkiem 1919. gadā arī pievienojās Latvijas Augstskolas dibināšanas padomei, un piestrādāja pie mācību programmu izstrādāšanas.

Augstskola īpaši lepojās ar tautsaimnieku Kārli Balodi, kurš vairāk nekā 20 gadu bija veidojis savu akadēmisko karjeru Vācijā un 1905. gadā tika ievēlēts par Berlīnes Universitātes profesoru. Atgriežoties dzimtenē, viņš iesaistījās Latvijas Augstskolas dibināšanā. Rīgas Politehniskā institūta profesori un docenti veidoja divas trešās daļas no Latvijas Augstskolas tehnisko fakultāšu mācībspēkiem. Lekcijas bija vācu, kā arī krievu valodā un pārbaudījumi arī to valodās.

No Rīgas Politehniskā institūta, Latvijas Universitāte mantojumā ieguva veco ēku! Tagad labi pazīstama kā Latvijas Universitātes galvenā ēka! Raiņa bulvārī 19, un ir viena no Latvijas Universitātes galvenajiem simboliem. Ēka celta 1869. gadā pēc Rīgas Politehnikuma Arhitektūras nodaļas dekāna profesora Gustava Hilbinga projekta.

Novēlu Latvijas Universitātei: vivat, crescat, floreat Latvijas Universitāte in aeternum.

fil! Kārlis Kasparsons, lettg!
2019. gada 21. septembrī
Melburnas Latviešu namā



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com