Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Latvijā „Kabarē de Riga“

Izrāde uzrunā visa vecuma skatītājus

Laikraksts Latvietis Nr. 559, 2019. g. 25. sept.
Indra Burkovska -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Ansamblis pēc Kuldīgas izrādes 2019. gada 8. jūlijā. Pirmā rindā no kreisās: Uldis Brūns, Linda Ozere, Indra Burkovska, Andrejs Mačēns, Margarita Dudčaka,  Vaira Vīķe-Freiberga, Sarma Liede, Viktorija Mačēna, Ojārs Greste. Otrā rindā: Andris Kariks, Austris Kalniņš, Laura Goba, Jānis Čečiņš. Trešā rindā: Pēteris Saulītis, Anita Kaze, Andrejs Daliņš. Laura Goba, Margarita Dudčaka, Sarma Liede, ir viesmākslinieces, ansamblis „Neaizmirstulītes“ un Austris Kalniņš ir viņu pianists. FOTO Ivo Ernstons.

Pēdējās izrādes noslēgumā 2019. gada 18. augustā. No kreisās: Pēteris Saulītis, Linda Ozere, Jānis Čečiņš, Indra Burkovska, Ojārs Greste, Anita Kaze, Uldis Brūns. FOTO Ivo Ernstons.

„Brāļi Laivinieki“. No kreisās: Ojārs Greste un Pēteris Saulītis. FOTO Viktorija Mačēna.

„Benjamiņa kundze“. Linda Ozere, Jānis Čečiņš, Indra Burkovska. FOTO Video kadrs.

Atceros, – es biju maza meitene un reiz savam papam jautāju: „Kas ir letiņi?“ Tēvs atbildēja: „Brīvie latvieši.“ Tā kā tolaik sirsnīgi dziedāju Čiepiņu – esmu brīva meža meiča, – tad loģisks bija mans nākamais jautājums: „Kur tad viņi dzīvo? Vai mežā?“ „Nē,“ atbildēja mans tēvs, „viņi dzīvo prom pasaulē...“

Brīvie latvieši šovasar bija atbraukuši uz Latviju ar teātra uzvedumu Kabarē de Riga. Sidnejas Latviešu teātris; kompānija raiba. Īsti pat nezinu, kāds ir katra maizes darbs. Zinu, ka ansamblī ir armijas cilvēks – pulkvežleitnants, ir mūzikas skolotāja, angļu valodas skolotāja, tulks, bet, galvenais, zinu to, ka viņi ir mani kolēģi, viņi ir aktieri. Un tas nozīmē, ka mums ir daudz kā kopēja. Pētu grāmatu Spārnotie gadi.* Lieliska grāmata! Teātra māksla ir tik gaistoša, bet te – cik labi, ka vēsturei paliek vārdi, lomas, iestudējumi un fotogrāfijas. Nu jau zinu, ko mani kolēģi ir spēlējuši.

Kas tad tas par uzvedumu Kabarē de Riga? Kāds gudrinieks ir teicis: kas pagātni pētī, nākotni svētī. Un tas arī ir šī iestudējuma virsuzdevums, ko īstenojis izrādes autors un režisors Jānis Čečiņš. Klausoties Aleksandra Bāra atmiņas, kas izmantotas iestudējumā, visu laiku gribas salīdzināt: kā tad mēs tagad dzīvojam? Vai nav kas būtisks zudis? Par to jādomā, taču droši zinu: mainījies gan ir!

Asprātīgs vecis bijis tas Aleksandrs Bārs! Labs cilvēku pazinējs. Cauri tekstiem var just – goda vīrs. Un Jānis Čečiņš mūsu iztēlē uzzīmē šīs pagātnes ainas. Redzam uz griestiem mērkaķus, un redzam pilnus traukus ar izsmalcinātiem ēdieniem. Šie teksti izraisa skatītājos gan pārdomas, gan smaidu. Bet īsta jautrība rodas, skatoties priekšnesumus.

Pēc izrādes Cēsīs mana meita teica tā: „Izrādes lielākais ieguvums ir tās izklaidējoši izglītojošais žanrs, jo izrāde ir kā aizraujoša lekcija par Rīgas kultūras un izklaides dzīvi pagājušā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados.“

Ieguvums ir arī tas, ka izrāde uzrunā visa vecuma skatītājus. Manai desmit gadus vecajai mazmeitai Melisai ne mirkli nebija garlaicīgi, bet topā bija brīnišķīgie brāļi Laivinieki – Ojārs Greste un Pēteris Saulītis.

Man, piedaloties šai izrādē, kur dublējos ar Baibu Valanti, bija vairāki uzdevumi. Kafejnīcas ainiņā biju kopā ar Anitu Kazi, Lindu Ozeri un Viktoriju Mačēnu. Režisoram asprātīgs risinājums ir arī manam Emīlijas Benjamiņas skatam, kur spēlēju kopā ar Lindu Ozeri, kas ir bezgala padevīga klausītāja un sarunas partnere. Vēl piedalījos tā saucamajā kaušļu skatā, dejoju angļu dejas un beigās – Jaungada ballē.

Neesmu režisoram pajautājusi, kāpēc beigās skan Meldermeitiņa, kāpēc tā ielikta kā finālā dziesma? Un arī negribu zināt, jo zinu, kāpēc man ir svarīgi to dziedāt. Redzu zaļo ieleju un dzirnavas, redzu savu bērnību, redzu kārtību un mīlestību, kas valdīja mājās, kur bija labs saimnieks, kur valdīja savstarpēja cieņa un uzticība. Pamatvērtības, kuru šobrīd trūkst Latvijā, tās nodrošinātu tautas un valsts stabilu un harmonisku attīstību.

Bet uzvedumam Kabarē de Riga novēlu nākamgad vēl lielāku uzdrošināšanos – doties pasaules turnejā!

Indra Burkovska
Laikrakstam „Latvietis“

* Sidnejas Latviešu Teātra (SLT) vēstures grāmata „Spārnotie gadi“.



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com