|
Laiks Latvijā: |
Laikraksts Latvietis Nr. 122, 2010. g. 7. dec.
Vitauts Mengelsons -
Kā parasti, Laima brauc reizi mēnesi pusdienās. Šoreiz būšot lēti? Ne jau tās pusdienas būtu tās svarīgākās, bet gan tā kopība, ģimeniskums; mēs neredzam savas vainas, kaites, pat aizmet spieķi, nūju, savu nespēku un jūtas kā jaunībā. Saulīte silda vecīšu sejas. Rīta dzestrums ir pazudis. Viens otrs pat novelk kažoku.
Dzirdēju, saukt par vecīšiem esot nepieklājīgi. Atradu Latvijas avīzē rakstu, tas ir pagodinājums, sasniedzot šādu vecumu, daudzi to nespēja.
Mani pārsteidza lētās pusdienas. Uzskatu tās par labākajām, ko esmu baudījis pēdējā laikā. Zivs ļoti garšīga, pat brīnījos un negribēju ticēt, bet noklīdusī kaija greizsirdībā pačukstēja – zivs esot dziļjūras asaris (perch), kuri tepat jūras bedrē dzīvojot. No tilta jābrauc pa labi, tad pa kreisi un ja jūtot zemes – jūras pievilkšanas spēku – metiet tīklu! Garda zivs!
Deniss ir atpakaļ. Sajūsmā viņu apsveicam. Palaidnis atgriezies. Pārcietis šādas, tādas likstas; kritis, sasities, gandrīz izjaucis šo braucienu, saņēmies, iespļāvis saujā – un braucis – nevar taču mīļos, labos latviešus pamest pusceļā. Prieka aplīši tika apbraukti.
Mūsu Deniss pat apsolījās aizvest uz labākiem krogiem.
Krogi kā jau krogi. Ēdiens labs, zviedru galds lēts, no tā arī var paēst, ja neņem galveno ēdienu.
Paldies Brigittei, Laimai un Deniss par šo izbraukumu!
Vitauts Mengelsons
Laikrakstam „Latvietis“