Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Māra Branča skatījums

Oskara Kalpaka bataljona piemiņas plāksnes atjaunošana

Laikraksts Latvietis Nr. 532, 2019. g. 23. janv.
Māris Brancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Junda jeb bijušais Kružoks – daļa. FOTO Māris Brancis.

Piemiņas plāksne. FOTO Māris Brancis.

Latvija piedzima 1918. gadā, I pasaules kara un revolūciju rūdīta. 18. novembrī tika proklamēta mūsu zemes valstiskā neatkarība, taču šajā laikā visu mūsu tēvzemi bradāja Stučkas boļševiku armija un fon der Golca un Avilova vienības. Tās alka iznīcināt valstisko neatkarību.

Tagad var tikai apbrīnot apņēmību, gribu un spēku Latvijai pastāvēt kā brīvai valstij. Likās, to tūlīt nožņaugs un iznīcinās. Taču tā laika ļaudīs nevarēja apslāpēt brīvības alkas. Pie visa vēl klāt nāca tas, ka jaunajai Pagaidu valdībai nebija naudas, nebija armijas, kas Latviju aizsargātu, bija tikai Virsnieku rezerves, Latgales un Studentu rota, nebija pat pietiekošā daudzumā ieroču, kādēļ Pagaidu valdība nolēma atkāpties no Rīgas un doties uz Liepāju.

Aizsardzības ministrs Jānis Zālītis (1874 – 1919) iecēla pulkvedi Oskaru Kalpaku (1882-1919) par esošo latviešu karaspēka vienību komandieri. Tās atkāpās uz Jelgavu, kas dažas dienas kļuva par jaunās valsts galvaspilsētu. Te Kružoka namā, kas atradās Pasta ielā, 1919. gada 5. janvārī Oskars Kalpaks izdeva pirmo pavēli, kas apvienoja visas savrupās vienības I Latviešu atsevišķā bataljonā, kas patiesībā uzskatāms par Latvijas armijas dibināšanas brīdi. Notikumi gan izvērtās tā, ka 8. janvārī šīs bataljons atkāpās uz Lielauci, kur norisinājās pirmā kauja, izcīnot savu pirmo uzvaru un apliecinot latviešu armijas spēku. Kā zināms, pēc pāris mēnešiem 5. martā pie Airītēm Oskars Kalpaks krita. Viņam nupat, 1919. gada 6. janvārī, bija palikuši tikai 37 gadi.

1934. gada 21. novembrī, atzīmējot Jelgavas atbrīvošanas 15 gadu jubileju, pie krievu biedrības nama Kružoka ēkas, piedaloties Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim, tika atklāta piemiņas plāksne. II Pasaules kara laikā šī celtne tika sagrauta, no tās palika tikai viena daļa, kurā neatkarības laikā iemitinājās bērnu un jauniešu centrs Junda.

1990. gadā šo plāksni atkal atjaunoja, taču pēc vairākiem gadiem to metāla zagļi slepus noņēma, bet šogad, kad aprit 100 gadi kopš pirmās pavēles izdošanas par tā sauktā Kalpaka bataljona izveidi, 5. janvārī, piedaloties aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim, vēlreiz atklāja šī būtiskā notikuma piemiņas plāksni.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com