Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Lāčplēša dienas dievkalpojums un akts

Rīko Daugavas Vanagi un Melburnas draudze

Laikraksts Latvietis Nr. 526, 2018. g. 9. dec.
Ilze Ābele -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Mācītājs Juris Cālītis. FOTO Andris Atvars.

Gājiens pēc dievkalpojuma. FOTO Andris Atvars.

No kreisās: Indulis Piksons, Gregs Vaitlovs (Greg Whitelaw), Roberts Jefimovs. FOTO Andris Atvars.

Daugavas Vanagu Melburnas nodaļas priekšsēdis Jānis Kārkliņš baznīcas zālē. FOTO Andris Atvars.

Sandra Dzenīte-Cālīte baznīcas zālē. FOTO Andris Atvars.

No kreisās: Atzinības rakstu saņēmēji Elvīra Latiša, Gregs Vaitlovs (Whitelaw), Skaidrīte Vīksne, DVMN priekšsēdis Jānis Kārkliņš. FOTO Ilze Ābele.

SvKrustaDraudze

DV

Daugavas Vanagi

Melburnas latvieši patiesi izbaudīja mācītāja Dr. Jura Cālīša un Sandra Dzenīte-Cālītes viesošanos kā Latvijas Republikas Neatkarības pasludināšanas simtgades svētku sarīkojumā, tā arī Melburnas Latviešu evanģēliski luteriskās draudzes (MLELD) Lāčplēša dienas atceres dievkalpojumā un Daugavas Vanagu Melburnas nodaļas (DVMN) aktā 2018. g. 11. novembrī.

Bija jauki piedalīties dievkalpojumā, kuru vadīja divi mācītāji – māc. J. Cālītis un māc. D. Markovskis. Ir vienmēr patīkami klausīties ar atjaunotu interesi, ko mēs dzirdēsim.

Mūs sagaidīja mīlīga, pievelkoša balss, kura atzina, ka šai dienā mēs cildinām un godājam mūsu varoņus, kuri veica varoņdarbus cīņas laikā ar visu lielāko ticību savā sirdī, ka viņi tos darbus spēja izpildīt. Viņiem sirdī bija dedzīga mīlestība savai zemei un tautai un dedzīga vēlēšanās taisnībai un brīvībai. Viņi bija ar mieru savu galvu nolikt Par Latviju.

Mācītājs Cālītis atgādināja mums par to, ko Jēzus stāstīja saviem mācekļiem, ejot gar Heroda grezno templi, ka šie lielie, precīzi sagatavotie un nostādītie akmeņi (simboli no Heroda spēka un statusa) nepastāvēs neviens, tāpat kā cilvēku akmeņi daudz un dažādi, ko mēs ievietojam savā dzīvē arī nepastāvēs. Vienīgais, kas ir ilgstošs un uz ko varam paļauties, ir Dievs un viņa vārds.

Bija arī ļoti ievērojams divas pieejas, skaitot Dievs Tēvs debesīs. Varēja ļoti skaidri dzirdēt, ka māc. Cālīša balss, liekot uzsvaru uz vārdiem, kas attiecas uz Dievu. Piemēram, TAVS vārds, TAVA valstība, TAVS prāts, TEV pieder... salīdzinot ar to, kā mēs visi beram Tēvareizes vārdus kā zirņus no mutes ārā, varbūt nemaz nedomājot par to, ko mēs patiesi sakām. Tas viss tik ātri un automātiski notiek. Ar uzsvaru uz šiem svarīgiem vārdiem, mums liek padomāt par to. ko mēs sakām.

Pēc Dievkalpojuma visi sasveicinājās ar mācītājiem un devās uz zāli, gatavībā uz aktu.

Kā jau parasti, ienesa karogu, nodziedājām Dievs, svētī Latviju un DVMN priekšsēdis Jānis Kārkliņš deva īsu pārskatu par Lāčplēša aienu un to Kara Kavalieru ordeni.

Lai arī daudz ko mēs nezinājām par Zvannieku mājām, Sandra Dzenīte-Cālīte mums deva dziļi aizraujošu stāstu par to, kā tas viss iesākas, grūtības un panākumi no sākuma gadiem līdz šai dienai.

Māc. Dr. Juris Cālītis un Sandra Dzenīte-Cālīte, kopā ar viņu draudzi, ģimenes locekļi un vairāki brīvprātīgie palīgi strādā/ja kopīgi šajā humanitārā ceļā, kurš ir mainījis dzīves ne tikai tiem bērniem un jauniešiem, bet visiem, kuri savu sirdi un dvēseli ir likuši tur klāt. Viņi pastāv uz to, ka bāreņu nami nav vieta, kur audzināt bērnus. Bērni pieder ģimenēs, un Latvijas Valsts arvien vairāk atbalsta daudzbērnu ģimenes, kā pareizo atrisinājumu šiem bērniem bez atbalsta.

Stāsts tik dziļi aizskāra klausītājus, ka būtu dzirdēta adatiņas nokrišana tajā zāles klusumā. Stāsts bija garš, bet klausītāji cītīgi klausījās, varbūt ar neticību vai šoku, ka tādi apstākļi pastāvēja daudzās lauku mājās mūsu Latvijā. Gan jau ir vēl daudzi tādi paši stāsti, par ko nedzirdam.

Pēc dažiem jautājumiem un atbildēm ar visu lielāko pateicību, pasniedzām Sandrai Austrālijas un proteaflora ziedu buķeti.

Ja vēlaties dziļāku informāciju par Zvannieku mājām, variet lasīt to grāmatā, ko Cālīši atstāja kā dāvanu un kura atrodas Latviešu Ciema bibliotēkā; Tatjana Žagare-Vītiņas Sadzirdēti Zvannieku stāsti. Varat arī pameklēt internetā plašāku informāciju.

Laiks bija pienācis DVMN sniegt apbalvojumus cilvēkiem, kuri ar saviem darbiem un atbalstu ir bijusi ievērojami. No sešiem saņēmējiem, trīs bija klāt. DV Austrālijas Valdes Atzinības rakstu saņēma Gregs Vaitlovs (Greg Whitelaw). Lai arī Gregs ir latviešu valodas klases skolnieks, kopš viņš iestājas DVMN, viņš ir vienmēr bijis izpalīdzīgs, kur vien ir bijis vajadzība; bez iebilduma gan karoga sardzē, gan DV mītnē, kā arī ar mākslinieka grafiķu darbiem – afišām un sludinājumiem.

DV Centrālās Valdes Atzinības rakstu saņēma Elvīra Latiša par ilggadīgo 3ZZZ radio raidījumu veidošanu latviešu valodā un par lielu atbalstu, kur vien viņa ir spējusi kā DVMN vanadze.

DV Centrālās Valdes Atzinības rakstu saņēma arī Skaidrīte Vīksne kā ilggadīgā Mazskautu pulciņa vadītāja un kā ilggadīgā vanadze, izpalīdzot visur kur var.

Bija vēl trīs Atzinības rakstu saņēmēji Davids Chachs, Andres Fedesīns (Fedeszyn) un Juris Balodis, kuri nevarēja būt kopā ar mums šodien, bet viņiem to diplomu pasniegsim tuvākā nākotnē. Dāvids un Andres ir tajā pašā stāvoklī kā Gregs, mācās runāt latviski, ir bijuši DVMN vismaz pēdējos 3 gadus un, kur vien ir lūgts izpalīdzēt vai ir redzējuši to vajadzību, ir darījuši regulāri un ar prieku. Juris Balodis ir daudz ko darījis DV labā gadiem ilgi un pēdējos gadus ir veicis Ziņneša salikšanu un iespiešanu.

Pārsteigums gan bija liels visiem saņēmējiem.

Beidzam aktu ar Daugavas Vanagu dziesmu un karoga iznešanu.

Apmeklētāji bija ļoti pacietīgi piedalījušies gan dievkalpojumā, gan garajā aktā un bija ļoti nopelnījuši uzkodas un tēju/kafiju, kas tūliņ sekoja. Bet tomēr viņus traucējam, jo pēc sirds aizraujošā stāsta par Zvannieku mājām, nāca ieteikums no vairākiem klātesošiem palaist groziņus apkārt, lai tie, kuri vēlas ziedot šim mērķim, varēt to darīt vienā gājienā.

Ar atklātām dāsnām sirdīm cilvēki savā labestībā saziedoja $1138,50 šim mērķim. Baznīcas kolektei Lestenes baznīcas atjaunošanai tika dāvināts $1000.

Pateicība visiem, kuri piestrādāja šo jauko dienas norisi īstenojot, kā arī visiem kuri atbalstīja dievkalpojumu un aktu. Tās tiešām ir Dieva dāvanas – mūsu laiks, mūsu manta (ziedojumi) un mēs paši (klātbūtne).

Ilze Ābele
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com