Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Aizvesto piemiņas akts Melburnā

Kopīgs visiem baltiešiem

Laikraksts Latvietis Nr. 505, 2018. g. 21. jūnijā
Jānis Kārkliņš -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
AizvestoPiemina

Jānis Kārkliņš. FOTO Andris Atvars.

Viktors Brenners, Rita Hach un Lilita Lauriņa. FOTO Andris Atvars.

Melburnas igauņu koris Hiljas Toom vadībā. FOTO Andris Atvars.

Lietuviešu kankļu ansamblis „Vaidilute“. FOTO Andris Atvars.

Kā jau vairākus gadus, arī šogad Baltiešu tautas Melburnā sanāca kopā, lai atcerētos mūsu zemju iedzīvotājus, kuri komunistu okupācijas laikā tika izsūtīti uz Sibīriju. Šogad sarīkojums notika 3. jūnijā Svētā Jāņa anglikāņu baznīcā, igauņu kopienas izkārtojumā. Vēsā svētdienas pēcpusdienā bija pulcējušies ap 130 latviešu, igauņu un lietuviešu, lai pieminētu tos, kuri ne tik vien 1941. gada 14. jūnijā, bet arī 1949. gada martā, kā arī citās reizēs okupācijas laikā, tika deportēti uz Sibīriju, no kurienes daudzi neatgriezās.

Akts sākās ar visu trīs valstu karogu ienešanu. Lepni un ar godu Latvijas karogu ienesa Greg Vaitlovs (Whitelaw), Lija Anderson un Zentis Meehan-Lauriņš. Turpinājumā klātesošie nodziedāja visu trīs valstu himnas. Dievs, Svētī Latviju pavadīja Viktors Brenners ar ģitāru un Rita Hach ar čellu. Kaut čella un ģitāras pavadījums mūsu himnai nav bieži dzirdēts, tas godam skanēja. Sekoja Melburnas latviešu ev. lut. draudzes mācītāja Daiņa Markovska izjusta uzruna un lietuviešu prāvesta Deveikis uzruna un svētījums.

Latviešu tautas piemiņas daļu iesāka MLOA valdes sekretārs Jānis Kārkliņš, atceroties tos 15 000 latviešus, kas tika izsūtīti 1941. gada 14. jūnijā, kā arī tos 42 000, kurus deportēja 1949. gada martā. Savā uzrunā J. Kārkliņš arī atcerējās savu vecāku ģimenes. Kā viņa tēva, tā mātes radi tika izsūtīti uz Sibīriju. Jānis no sirds stāstīja par saviem radiem, kuriem tāpat kā citiem izsūtītajiem, nebija viegli dzīvot vieniem pašiem tik tālu no dzimtenes un ģimenes locekļiem. Latviešu sniegumu turpināja Viktors Brenners, salīdzinot baltiešu deportācijas ar Austrālijas pirmajiem iedzīvotājiem, kuriem, tāpat kā mums, atņēma savu zemi. Viņi, tāpat kā mēs, to neesam aizmirsuši un savu pagātni atgādina pēctečiem ar dziesmām un stāstiem. Ar redzamu izjūtu Lilita Lauriņa nolasīja fragmentus no Dzintras Gekas grāmatas Sibīrijas bērni. Lilita bija izvēlējusies atmiņas, ko sniedzis toreiz 15 gadu vecs zēns – Vairis Daumants Ceriņš. Ceriņa atmiņās viņš atcerējās kā pašu izsūtīšanu, tā dzīvi Sibīrijā, ko dabūja pārdzīvot vairāk nekā vienu reizi, un visbeidzot – dzīvi atpakaļ Latvijā. Latviešu muzikālajā daļā uzstājās Lilita Lauriņa, Viktors Brenners un Rita Hach, izpildot Ulda Graša Zeme zeme un Andra Ritmaņa un Brigitas Ritmanes Manai tautai.

Sekoja igauņu un lietuviešu pārstāvju sniegumi. Igauņu goda konsuls Lembit Marder mums atgādināja, ka viens no galveniem deportētāju mērķiem bija sašķelt ģimenes. Tēvs, kā ģimenes galva, tika atdalīts no pārējiem ģimenes locekļiem, tā taisot izsūtījumu visiem ģimenes locekļiem vēl grūtāku. Viņš izcēla, ka visgrūtāk gāja bērniem un jauniešiem, kuri izsūtījuma laikā zaudēja jaunības priekus un bija spiesti ļoti ātri pieaugt.

Lietuvas goda konsule Danute Levickis savā uzrunā atgādināja lietuviešu tautiešu ciešanas izsūtījumā. Viņa atcerējās, kad pirmo reizi bija lasījusi 1961. gadā izdoto grāmatu Leave your tears in Russia, kurā atmiņas rakstīja izsūtīta lietuviete. Tikai izlasot šo grāmatu, Danute Levicka apjēdza, cik grūta bijusi dzīve Sibīrijā. Savu uzrunu nobeidzot, Lietuvas goda konsule lūdza mums padomāt par tagadni un pašreizējo Krieviju ar Putinu priekšgalā. Viņa mums lika pasaulei arvien atgādināt, kas noticis ļoti tuvā pagātne, kad Krievija atņēmusi Krimas rajonu no Ukrainas un Ukrainā notriekta nevainīga Malaizijas lidmašīna pilna ar privātpersonām.

Igauņu pārstāve Mai Maddison savā uzrunā mums stāstīja par karu un tā sekām un ka to vairāk nekā izsūtījumu stāstus atceras jaunākā paaudze, ar ko viņa satiekas. Karš viņiem esot tuvāks nekā savu ģimenes locekļu un citu igauņu izsūtīšana, kuri esot tikai vārdi sarakstos.

Dzirdot šo, man sirds nošļuka. Ceru, ka tas attiecas tikai uz tiem jauniešiem, ar kuriem viņa ir runājusi. Mēs nekad nedrīkstam aizmirst tos, kuri tika izsūtīti, un tas ir mūsu pienākums jaunatnei stāstīt par mūsu ģimenes un tautas izsūtītajiem. Tikai tad tas viņiem ko nozīmēs, citādi varbūt tiešām tie tikai būs vārdi uz papīra.

Melburnas igauņu koris Hiljas Toom vadībā izjusti nodziedāja vienu igauņu dziesmu un lietuviešu kankļu ansamblis Vaidilute mūs iepriecināja ar trim dziesmām. Jāpiemin, ka Vaidilute ansamblī arī piedalās mums visiem pazīstamā Melburnas latviete Māra Baumane.

Noslēgumā sarīkojuma vadītāja Mai Maddison pateicās visiem, kas pielikuši roku sarīkojuma sagatavošanā, kas šogad galvenokārt notikusi elektroniskā saziņas veidā. Pēc akta visi klātesošie tika aicināti uz Igauņu namu turpat pāri ielai uz kafiju un uzkodām. Igauņu namā igauņi, latvieši un lietuvieši vēl ilgi draudzīgi sarunājās, atceroties mūsu kopējās sēras, kā arī pārrunājot priecīgākus brīžus un pašreizējo sadarbību.

Paldies Melburnas igauņu saimei un akta rīcības komitejai, kurā latviešus pārstāvēja MLOA valdes priekšsēde Anita Andersone un sekretārs Jānis Kārkliņš, par lielo darbu, lai sarīkojums sekmīgi noritētu. Paldies arī visiem māksliniekiem un runātājiem par piedalīšanos aktā!

Jānis Kārkliņš
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com