Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Kultūras dienas Melburnā

Intervija ar Andu Banikosu

Laikraksts Latvietis Nr. 117, 2010. g. 3. nov.
-


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
AL53KD

AL53KD

BanikosaAnda

Anda Banikosa. FOTO Gunārs Nāgels.

Austrālijas Latviešu 53. Kultūras dienu mākslas izstāžu organizētāja un vadītāja Anda Banikosa viesojās laikraksta „Latvietis“ redakcijā 29. oktobrī, kur viņu intervēja Ilze Nāgela.

Ar katru dienu mums tuvāk ir šī gada lielākie latviešu kultūras svētki Austrālijā – Kultūras dienas. Kā zināms, tās notiks decembra beigās Melburnā. Laikrakstā Latvietis jau publicētas, kā arī skanējušas latviešu radio stundās gan 3ZZZ, gan SBS intervijas ar Austrālijas Latviešu 53. Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdi Anitu Andersoni, kā arī ar pārējiem Kultūras dienu sarīkojumu veidotājiem un vadītājiem.

Protams, mākslas darbu izstāde ir viens no centrālajiem Kultūras dienu notikumiem.

Ilze Nāgela: Šajās Kultūras dienās Mākslas darbu izstāde būs savādāka nekā līdz šim Kultūras dienās ir bijušas. Lūdzu pastāstīt mūsu lasītājiem vairāk par to! Kādas mākslas izstādes šajās Kultūras dienās tiks piedāvātas apmeklētājiem?

Anda Banikosa: Šinīs Kultūras dienās piedāvāsim trīs mākslas izstādes. Tās būs Portretu konkurss, Zilās Otas retrospektīvā izstāde un tekstilmāksla no Latvijas.

I.N.: Vai Tu esi šo mākslas izstāžu galvenā koordinatore un vadītāja? Kā Tev radās šāda jauna un oriģināla ideja par trim izstādēm?

A.B.: Jā, esmu mākslas izstāžu galvenā koordinatore un vadītāja. Idejas par šīm izstādēm izvērtās no pārrunām ar Anitu Andersoni neilgi pēc tam, kad viņa uzņēmās Kultūras dienu vadītājas pienākumus. Tanī laikā mēs pārrunājām dažādus mākslas izstāžu variantus, un šīs trīs mums likās, ka piedāvātu pievilcīgu dažādību Kultūras dienu apmeklētājiem.

I.N.: Kur notiks mākslas darbu izstādes? Kādi bija tie iemesli tās rīkot tieši šajā vietā?

A.B.: Mākslas izstādes notiks Brightspace galerijā, Seintkildā (St. Kilda), netālu no Latviešu nama. Šī galerija ir plaša, ar pietiekoši lielām telpām, lai mēs varētu visas trīs izstādes ierīkot vienā vietā. Uz Brightspace var aiziet kājām no Latviešu nama. Viena lieta, ko mēs vēlējāmies panākt Kultūras dienas rīkojot, ka pēc iespējas visi sarīkojumi būtu Latviešu nama tuvumā.

I.N.: Pastāsti, lūdzu, nedaudz par katru no šīm izstādēm!

A.B.: Sākšu ar Portretu konkursu. Ar šo ceram izrādīt cieņu Austrālijas latviešu daudzveidīgajai saimei un arī iesaistīt cittautiešus mūsu kultūras svētkos, tādā veidā darot Latviju un latviešus labāk pazīstamus Austrālijas sabiedrībai. Priecājos ļoti, ka ir arī pieteikti portreti no Latvijas, kuros Latvijas mākslinieki ir attēlojuši Latvijā dzīvojošus Austrālijas latviešus.

I.N.: Pašiem savs portretu konkurss; tas ir ļoti interesanti! Presē jau rakstīts par šo konkursu, bet varbūt īsumā lūdzu vēl atgādini māksliniekiem, kuri gribētu tajā piedalīties, kādi ir noteikumi, kādi ir termiņi darbu pieteikšanai un darbu nodošanai!

A.B.: Vissvarīgākais konkursa noteikums ir, ka attēlotajai personai ir jābūt Austrālijas latvietim. Mākslinieka tautība nav ierobežota. Darba radīšanā var izmantot jebkādus izejmateriālus vai tehnikas. T.i., darbs var būt zīmējums, glezna, fotogrāfija, statuja vai pat instalācija. Pieteikšanās laiks ir pagarināts! Pieteikties var līdz 10. novembrim. Mākslinieki var anketu lejuplādēt no tīmekļa AL53KD.com vai sūtot man e-pastu anda@activ8.net.au. Darbi būs jānogādā uz Brightspace 23. decembra rītā starp plkst. 10 – 12. Atklāšana un galveno balvu pasniegšana notiks 26. decembrī plkst.12.30.

I.N.: Tātad pēdējais termiņš, kad jāpiesaka darbi ir 10. novembris!

A.B.: Jā.

I.N.: Un saki, lūdzu, kas tad izvērtēs šo konkursu?

A.B.: Portretu konkursa žūrijas sastāvs būs Austrālijas latviešu mākslinieki Imants Tillers un Harijs Piekalns, kā arī Austrālijas mākslinieks Bills Hensons. Viņi izvēlēs galveno balvu $1000 vērtībā un arī jaunatnes nodaļas galveno balvu – $100 vērtībā.

I.N.: Ir lieliska ideja, veidot retrospektīvu izstādi, pieminot latviešu māksliniekus – Zilās otas grupas biedrus. Cik plaša tā paredzēta? Kā izvēlēsieties šai izstādei darbus? Un vai būs arī katalogs?

A.B.: Zilās otas izstādē ir iecerēts parādīt darbus no visiem septiņiem Zilās otas māksliniekiem, pēc iespējas ieskaitot tādus darbus, kas tika darināti Zilās otas darbības laikā (galvenokārt 1950tos un 60tos gados). Zilās otas mākslinieki bija Ojārs Bisenieks, Gunārs Jurjāns, Kārlis Mednis, Gunārs Saliņš, Leo Svīķers, Kārlis Trumpis un Erna Vilka. To izstādi rīko Ilze Grīna (Green), Zinta Jurjāne-Heard un Ingrīda Kembella (Cambell). Līdz šim daudz darbu ir bijuši nofotografēti un šodien pat, pēc šīs intervijas, tikšos ar viņām, lai izmeklētu vispiemērotākos darbus. Ir iecerēts šai izstādei sastādīt kvalitatīvu katalogu.

I.N.: Tu pieminēji Latvijas tekstilmākslinieku darbu izstādi. Vai šos darbus varēs arī iegādāties?

A.B.: Latvijas tekstilmākslas darbi visi būs pārdošanā.

I.N.: Lai noorganizētu šis trīs izstādes un lai tās iekārtotu, lai viss norisinātos gludi, lai sagatavotu katalogus... darbu ir daudz, un Tev droši vien ir vajadzīgi arī daudzi palīgi; lūdzu, pastāsti par viņiem? Un kādi uzdevumi katram no viņiem?

A.B.: Jā, ir gan daudz palīgi vajadzīgi, lai šos darbus paveiktu. Esmu jau pieminējusi Ilzi, Zintu un Ingrīdu, kuras kopīgi rūpējas par Zilās otas izstādi. Anita Andersone ir Latvijas tekstilmākslas izstādes koordinatore. Viņa, būdama Latvijā, sarunāja, lai mums atsūta tekstilmākslas darbu fotogrāfijas, no kurām mēs ar Anitu esam izvēlējušās izstādes darbus. Latvijā Aija Baumane un Gunta Apsīte ir ļoti palīdzējušas ar darbu izvēli un koordināciju. Portretu izstādei Anita ir daudz palīdzējusi ar starp citām lietām, ar telpu atrašanu, mans vīrs Janis (Yianni) ar daudzveidīgu grafisku palīdzību, un priecājos, ka Rita Kauliņa ir piekritusi man palīdzēt darbus izstādē iekārtot.

I.N.: Droši vien Mākslas darbu izstādēs būs daudz pārsteigumu, kurus Tu pagaidām varbūt nevēlies atklāt publikai, bet par ko Tu tomēr vēlētos jau tagad tā īpaši pieminēt?

A.B.: Domāju, ka būs ļoti interesanti apmeklētājiem atpazīt portretētās personas Portretu konkursa izstādē. Arī būs iespēja publikai balsot par portretiem. Tautas balvas Portretu konkursā tiks pasniegtas Raibā sarīkojumā, 31. decembrī. Šīs balvas būs $500 galvenajā konkursā un $50 – jaunatnes konkursā.

I.N.: Un tagad mans jautājums, ko es uzdodu visiem jau līdz šim intervētajiem Kultūras dienu rīkotājiem – tāds personīgs jautājums. Tu esi dzimusi un augusi Austrālijā, un, kā lielākai daļai latviešu bērniem, arī Tev dzīve jau no bērnu dienām ir bijusi saistīta ar būšanu latviešu sabiedrībā: sestdienas skolas, bērnu un jauniešu pulciņi, dejošana, korī dziedāšana, vasaras saieti un, protams, Austrālijas Latviešu Kultūras dienas... Saki, lūdzu, kādas ir Tavas pašas, pašas pirmās atmiņas par Austrālijas latviešu Kultūras dienām?

A.B.: Daudzi mani bērnības gadi tika pavadīti Rietumaustrālijā, un tanī laika nebija iespēju Kultūras dienas apmeklēt. Kad mūsu ģimene pārvācās uz Melburnu, iesāku dejot tautas deju grupā Ritenītis. Manas pirmās Kultūras dienu atmiņas saistās ar tautas deju mēģinājumiem, uzvedumiem un jauniešu saviesīgiem vakariem.

I.N.: Tu esi šo – Austrālijas Latviešu 53. Kultūras dienu emblēmas jeb logo autore. Kā Tev ienāca prātā šī ideja ar saktu, kuru redzam logo?

A.B.: Man iepatikās saktas tēls, virtuāli iesprausts rakstītās rindās, jo tas, manuprāt, atspoguļoja to, ka Kultūras dienas satur Austrālijas latviešu sabiedrību līdzīgi kā sakta satur audumu. Iedomājos siluetu, lai cilvēki padomātu par to, ka baltā sakta un baltie burti it vienādi radīti, it ka izgriezti no sarkanā fona. Tas ir, tie ir virtuāli, kas saistās ar šīsdienas datoru komunikāciju.

I.N.: Vai Tu esi jau agrāk veidojusi emblēmas Kultūras dienām? Pastāsti par to, lūdzu?

A.B.: Pēdējās Adelaides Kultūras dienās arī biju emblēmas autore. Toreiz izmantoju latviešiem pazīstamo dziedošo gaili. Tas tēls man personīgi saistās ar Rīgas pilsētas siluetu, un dziedošam gailim ir spējas pamodināt un sasaukt kopā izklīdušos.

I.N.: Izmantojot šo izdevību, kad tiekamies šodien, vai varu lūgt Tevi pastāstīt par Tavu mākslinieces radošo darbu?

A.B.: Esmu vienmēr mīlējusi zīmēt. Tas ir izpaudies dažādos radošos veidos. Kādus desmit gadus nodarbojos ar vitrāžām. Mani ļoti pievilka izdevība strādāt ar stikla kvēlojošo krāšņumu. Pašreiz, galvenokārt, nodarbojos ar kostīmu dizainu vietējām deju skolām un teātrim, kā arī ar latviešu tautas teiku tulkošanu un ilustrēšanu. Manuprāt, ir nepieciešami Latvijas kultūru izplatīt arī tiem, kuri nesaprot valodu. Jo vairāk pazīstami mēs esam pasaulē, jo labākas izredzes ir mūsu tautai un valodai uzturēties stiprām.

I.N.: Ko Tu vēlētos vēl piebilst par Kultūras dienu Mākslas izstādēm bez manis jau jautātā?

A.B.: Vēlētos piebilst, ka visām trim mākslas izstādēm rakstiskie paskaidrojumi būs kā latviešu, tā arī angļu valodās, un nobeigumā vēlētos tikai visus silti aicināt apmeklēt izstādes atklāšanu, kas notiks 26. decembrī. plkst. 12.30. To ērti var apmeklēt starp baznīcu un teātra pirmizrādi!

I.N.: Sirsnīgs paldies Tev par interviju. Novēlu, lai Tev daudz palīgu šajā lielajā un atbildīgajā darbā, organizējot trīs tik dažādas un nozīmīgas izstādes! Lai mums visiem izdodas krāšņas un atmiņā paliekošas Austrālijas Latviešu 53. Kultūras dienas! ■



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com