Svētku sezona Ziemassvētku gaidās

Palielināt / Enlarge

Piparkūku cepšana. FOTO Reinis Dancis.

Palielināt / Enlarge

Piparkūku cepēji. FOTO Reinis Dancis.

Palielināt / Enlarge

Dievkalpojums. FOTO Rūdis Dancis.

Palielināt / Enlarge

Adventa pēcpusdiena baznīcas zālē. FOTO Rūdis Dancis.

Palielināt / Enlarge

Vanadžu Dziesmu ansamblis baznīcas zālē. FOTO Ilga Vēvere.

Liekas, ka laiks starp Latvijas Valsts svētkiem un Ziemas Svētkiem aizskrien lielā ātrumā un Ziemassvētku gaidās, jo ne tikai veikalu reklāmas atgādina, ka jāsteidzas iepirkties dāvanas un citas svētku nepieciešamības, bet arī latviešu sabiedrības katrai organizācijai gandrīz vai katru sestdienu notiek kāds sarīkojums, eglīte vai dievkalpojums, kas atgādina svētku tuvumu.

Jau novembra sākumā Adelaides Vanadzes cepa piparkūkas, tādā veidā jau iejuzdamās Ziemassvētku gaisotnē, un divas nedēļas vēlāk Vanadzes sadarbojās ar latviešu skolu, pasniegdamas skolas bērniem piparkūku cepšanas nodarbības. Bērnus sadalīja četrās grupās, Ilga Vēvere sagatavoja mīklu, un bērni to izrullēja, izspieda, un izcepa. Šis eksperiments ļoti labi izdevās un bērniem ļoti patika. Var gadīties, ka pēc gada to atkārtos.

Nedēļu vēlāk čaklās Vanadzes rīkoja savu gadskārtējo tirdziņu. Adelaides Ziņotājā izreklamētais tirdziņš sākās plkst. 12.00, un knapi 15 minūtes vēlāk lielākā preču daļa bija jau iztirgota. Ne jau tādēļ, ka būtu preču trūkums; nē, bet tādēļ, ka tauta zina, ka jāierodas laikā, ja grib to, kas tuvāk sirdij stāv: Geņas torti, pīrāgus, rupjmaizi un dažādas iemīļotas saldās maizes. Tā nu gadījās, ka tauta sadrūzmējās jau pašā sākumā, sapirkās, un daudzi tūlīt arī pazuda. Tie kas atnāca vēlāk, dabūja tikai to, kas tāds svešāks, taču arī tas bija labs; beigās visu pārdeva (lai gan dažas lietas vajadzēja dot nogaršot!), un Vanadzēm bija labs ienākums. Šī nu ir tā reize, kad sāk tirgot Vanadžu ceptās piparkūkas, un saimnieces liek tautai priekšā savas specialitātes, piemēram, aknu pastēti un dažādus ievārījumus. Varēja baudīt arī pusdienas un kaut ko grādīgu no bāra, kā jau sestdienās parasts, un, protams, nebūtu tirgošanās bez loterijas. Ilze Kūmba (Coombe) laida tirgū savus skaistos tautiski drukātos audumus, un vienmēr ir interesanti vienkārši pasēdēt un parunāt.

Šoreiz bija ļoti interesanti ar loteriju. Lai gan bija pilns galds ar laimestiem, un biļetes bija sapirkuši daudz cilvēku, Laimes Māte visvairāk uzsmaidīja četriem biļešu īpašniekiem. Dažiem izmeklētiem tika daudz, daudziem citiem – nekas! Beigās kļuva gandrīz vai neērti, ka priekšā stājās tie paši cilvēki, un sāka jau izskatīties gandrīz pēc bodītes. Taču varu galvot, ka viss notika pa godam, kā saka, an­štendīgi. Četriem cilvēkiem neparasta laime.

Ar katru gadu tirdziņa apmeklētāju skaits sarūk, un tā arī šogad, taču Vanadzes turpina strādāt un turpina savu palīdzības darbu.

Nākošā dienā bija draudzes kārta reklamēt Ziemassvētkus, ja tā drīkst izteikties. Dievkalpojumā Adventa vainagā bija aizdegta pirmā svece, un diakons Ivars Ozols draudzei atgādināja, ka Ziemassvētkiem ir daudz dziļāka nozīme nekā veikala reklāmas, laba paēšana un pārmērīga alkoholisku dzērienu baudīšana. Diemžēl, izmeklētās kopdziesmas bija daudziem svešas, un dziedāšana skanēja samērā pašķidri.

Pēc dievkalpojuma draudzes dāmu komiteja aicināja uz savu Adventa pēcpusdienu baznīcas zālē, kur dziesmas bija daudz pazīstamākas. Rasa Feja iepriecināja ar Irijas Matisones dzejoli par Ziemassvētkiem, kur nav minēts sniegs; Ilga Vēvere lasīja pasaku un Vanadžu Dziesmu ansamblis nodziedāja trīs dziesmas. Bagātīgais kūku un uzkodu galds iepriecināja gan acis, gan mēli, un bija žēl, ka lielās bagātības dēļ nebija iespējams nogaršot no visa. Kamēr Vanadžu ansamblis uzstājās, Ziemassvētku vecītis bija atstājis grozus ar dāvanām, un katrs klātesošais varēja sev izvēlēties kādu dāvanu. Liels paldies draudzes dāmām par bagātīgo klāstu un vispār – skaisto pēcpusdienu.

Līdz svētkiem atliek vēl trīs nedēļas, un noteikti būs vēl vairākas eglītes un citi sarīkojum – katru sestdienu vēl kaut kas. Arī vasarā nevar aizmirst Ziemassvētkus!

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“