Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Atnāca un aizgāja Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena. Likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām tā ir noteikta kā decembra pirmā svētdiena.

Saeima nobalsoja par šo piemiņas dienas iekļaušanu atceres dienu sarakstā 1998. gada 17. jūnijā, tai pašā reizē, kad noteica 16. martu par Latviešu karavīru atceres dienu. Nepieņēma ierosinājumu to nosaukt par Latviešu leģiona atceres dienu, un drīz pēc tam, 2000. gada martā, vispār atcēla 16. marta atceres dienu.

Likumprojekta pirmajā lasījumā 1998. gada 12. martā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā deputāts Juris Vidiņš iepazīstināja deputātus ar pamatojumu genocīda upuru piemiņas dienas atzīmēšanai:

Politbiroja sēdes protokola izraksts nr. 57 no 1938. gada 31. janvāra: „Atļaut Iekšlietu komisariātam turpināt līdz 1938. gada 15. aprīlim operācijas spiegu un diversantu kontingenta iznīcināšanai, kurš sastāv no poļiem, latviešiem, vāciešiem, igauņiem, somiem, grieķiem, irāniešiem, harbiniešiem, ķīniešiem un rumāņiem. Atstāt spēkā līdz 1938. gada 15. aprīlim ārpustiesas arestēto personu lietu izmeklēšanu.“ (..) Kā pamats represijām ir „kak ļico latišskoi nacionaļnosti“ (respektīvi, represiju pamats ir tas, ka cilvēks ir latvietis). Tas principā ir kvalificējams kā genocīds pret latviešu tautu.

Tā sauktā Latviešu operācija sākās ar PSRS iekšlietu tautas komisāra Nikolaja Ježova 1937. gada 23. novembrī nosūtīto rīkojumu par latviešu oficiālo iestāžu un organizāciju vadītāju un aktīvistu arestu. Sarakstā starp citu minēti tādi vispārinājumi kā: latviešu klubi, rakstnieku biedrības, laikraksti, teātri, latviešu kolhozi, latviešu mācību iestādes. Bez šādām nevainīgām organizācijām, Lielais terors skāra PSRS dzīvojošos latviešu komunistus un čekistus, kā arī latviešu strēlnieku komandieri un pirmo Padomju Krievijas visu bruņoto spēku virspavēlnieku Jukumu Vācieti.

Latviešu operācijas ietvaros Iekšlietu Tautas komisariāts (NKVD) arestēja, apmēram, 25 tūkstošus latviešu, sevišķās trijotnes (t.i., troikas) notiesāja 22 360 cilvēkus un lika nošaut 16 573 no tiem.

Skaita ziņā tas būtu tāpat, kā apcietinātu pilnīgi visus Valmieras šodienas iedzīvotājus un nošautu divas trešdaļas no viņiem.

Kāpēc šo dienu neatzīmējam pienācīgi Latvijā, un kāpēc vispār tā tikpat kā nav mūsu sociālā atmiņā?

GN
2017. g. 8. dec.