Simtgades karogs Norvēģijā

Savā ceļā Simtgades karogs no Dānijas ir sasniedzis Norvēģiju, Oslo. Lai godinātu karogu, Latviešu Biedrība Norvēģijā, sadarbībā ar Latvijas vēstniecību, aicināja uz sarīkojumu Gaismotais ceļš Latvijas simtgadei trešdienas, 13. septembra, pievakarē vēstniecības telpās, Oslo.

Karogu ienesot vēstniecības telpā, saksofons un flauta spēlēja melodiju Pūt, vējiņi un klātesošie to dziedāja uz mmm. Karogam blakus gāja divas meitenes ar svecītēm rokās, un aiz tā vēstniece Judīte Dobele un LBN goda biedrs Harijs Valdmanis.

Kad karogs bija novietots statīvā, pie tā aizdedzināja lielu sveci. No šīs sveces aizdedzināja mazāku sveci. Divpadsmit dalībnieki aplī deklamēja vai lasīja piemērotus dzejas pantus, un svecīte gāja aplī līdzi deklamētājiem. Tad visi godināja karogu, dziedot mūsu tautas lūgšanu Dievs, svētī Latviju.

Tad viena meitene kopā ar savu māti deklamēja O. Vācieša dzeju Šo pašu svētāko Tu neaizmirsti.

Vēstniece Judīte Dobele savā uzrunā minēja, ka Simtgades karogs, apceļojis zemju zemes, tagad ir pie mums Oslo. No šejienes viņš ceļos uz Sandefjordu, Kristiansandu, Stavangeru un noslēgs savu Norvēģijas ceļu Bergenā. Vēstniece arī dalījās atmiņās par savu pirmo saskarsmi ar mūsu sarkanbaltsarkano karogu jau padomju okupācijas laikā.

Tad īsu uzrunu teica H. Valdmanis, minot, ka nākošgad apritēs simts gadi kopš Rīgā sanāca drosmīgi tautas darbinieki ar vēlmi: Mēs gribam būt kungi mūsu dzimtajā zemē, mēs gribam paši sev likumus lemt un proklamēja, ka Latvija ir patstāvīga, neatkarīga republika. Šī neatkarība bija jāizcīna gandrīz divu gadu ilgās Brīvības cīņās, kuras noslēdzās ar 1920. gada 11. augustā, parakstot Miera līgumu ar toreizējo Padomju Krieviju, kur tā uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām tiesībām uz Latvijas tautu un zemi. Cik ilga šolaik ir mūžība to esam pieredzējuši.

Tā kā no klātesošajiem viņš ir tuvāk šai simtgadei, tad vēlas izteikt savu vēlējumu Latvijai pirmajā simtgadē cerībā, ka klātesošie tam pievienosies. Ja cilvēks nodzīvo simts gadus, tas ir ilgs mūžs, bet valstij tas ir tikai tāds padsmitnieka, pusaudža laiks. To redzam kā Latvijā notiek valdības maiņas un Prezidenta vēlēšanas. Vēlme ir, lai Latvijā rastos valstsvīri, abu dzimumu – kā vīrieši, tā sievietes, kuri iesaistoties valsts darbā nedomātu, ko es ar to varu iemantot sev, bet domātu – ko es varu darīt, lai Latvija plauktu un zeltu, pārvarētu izaugsmes grūtības un kļūtu pilngadīga valsts citu valstu saimē.

Tad ansamblis Laipa dziedāja J. Lūsēna komponēto J. Raiņa Karoga dziesmu.

Arvīda Skalbes dzeju Mana Latvija, dadzītis mazs deklamēja meitene. Sekoja kopdziesmas Mazs bij tēva novadiņis un Tev mūžam dzīvot, Latvija kopā ar ansambli Laipa.

Noslēgumā savus novēlējumus Latvijai simtgadē izteica Laipa, Ziemeļmeita, Oslo Latviešu teātris un Kastaņa skoliņa.

Svinīgo sarīkojumu, kas noslēdzās ar kopīgu fotografēšanos pie karoga, režisēja un vadīja Ieva Melbārde.

Harijs Valdmanis
Laikrakstam „Latvietis“