Zedelgemā cels „Pieminekli Brīvībai“

Palielināt / Enlarge

Konkursa uzvarētājs Kristaps Gulbis ar savu ieceri „Latvijas stāvstrops“. FOTO Latvijas Okupācijas muzejs.

Palielināt / Enlarge

2. vieta – Gļeba Panteļejeva un arhitekta Andra Veidemaņa iecere „Brīvības koks“. FOTO Latvijas Okupācijas muzejs.

Palielināt / Enlarge

3. vieta – Paula Jaunzema iecere „Trīs zvaigznes“. FOTO Latvijas Okupācijas muzejs.

Zedelgemas pilsēta (Beļģijā) sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju ir nolēmusi uzstādīt piemiņas zīmi latviešu karavīriem, kuri pēc Otrā pasaules kara beigām nonāca Zedelgemā kā karagūstekņi. Piemineklis tiks veidots pēc Kristapa Gulbja tēlniecības ieceres Latvijas stāvstrops.

Lai piemiņas zīmei – Piemineklim Brīvībai – atrastu labāko veidolu, vasarā tika izsludināts slēgts konkurss starp pieciem Latvijas tēlniekiem, kuri izveidoja un iesniedza vērtēšanai 6 ideju metus. 2017. gada 16. septembrī Beļģijas un Latvijas žūrijas locekļi noteica uzvarētāju – Kristapa Gulbja piedāvāto tēlniecības ieceri Latvijas stāvstrops. Par pirmo vietu konkursā meta autors saņems balvu 2000 eiro, otrās vietas ieguvējs – Gļebs Panteļējevs par tēlniecības ieceri Brīvības koks saņems 1000 eiro, trešās vietas ieguvējs – Pauls Jaunzems par tēlniecības ieceri Trīs zvaigznes iegūs 500 eiro balvu.

Piemineklim Brīvībai ir jāpauž brīvības ideja tās simboliskajā nozīmē, tomēr tā konteksts ir atgādinājums, ka Zedelgemā pēc Otrā pasaules kara briti iekārtoja karagūstekņu nometni, kur tika ievietoti arī latviešu un citu Baltijas valstu karavīri, kas piespiedu mobilizācijas veidā bija iesaistīti karā vācu militārajos spēkos.

Piemineklis atradīsies jaunā pilsētas rajonā, laukumā, kam ir dots nosaukums Brivibaplein – Brīvības laukums. Tas atrodas apmēram trīs kilometrus no agrākās gūstekņu nometnes. Pilsēta nākotnē ir nolēmusi atvērt apskatei arī saglabājušās kara gūstekņu nometnes kazarmas.

Vairāk par konkursu lasiet žūrijas konkursa priekšsēža no Latvijas puses Valtera Nollendorfa rakstā „PIEMINEKLIS BRĪVĪBAI“ ZEDELGEMĀ:

Piemineklis Brīvībai Beļģijas pilsētā Zedelgemā (Zedelgem) ir Zedelgemas pilsētas un Latvijas Okupācijas muzeja biedrības sadarbības projekts, lai iemūžinātu to vairāk nekā 11 000 1945./46. gadā Zedelgemas kara gūstekņu nometnē ieslodzīto latviešu karavīru piemiņu, kuri bija spiesti karot vienas Latvijas neatkarībai naidīgas svešas varas – nacistiskās Vācijas – pusē pret otru tikpat naidīgu svešu varu – Padomju Savienību, veltīgi cerot uz Rietumu sabiedroto palīdzību. Gūstā viņi atzīmēja Latvijas neatkarības 27. gadadienu 1945. gada 18. novembrī. Viņi atguva brīvību 1946. gada maijā, bet Latvijai bija jāgaida līdz 1991. gadam.

Metu konkursā piedalījās pieci aicināti Latvijas skulptori: Aigars Bikše, Kristaps Gulbis, Ojārs Feldbergs, Pauls Jaunzems un Gļebs Panteļejevs. Vērtēšanai tika iesniegti seši projekti.

Konkursa žūrija sastāvēja no četriem Zedelgemas pilsētas locekļiem (Patrick Arnou, Pol Denys, Arnold Naessens, Brigitte Vrielynck) un četriem Latvijas Okupācijas muzeja biedrības izvēlētiem locekļiem (Ingrīda Burāne, Jānis Karlovs, Valters Nollendorfs, Rihards Pētersons). Žūrijas uzdevums bija pirmajai vietai izvēlēties projektu, kurš vislabāk atbilst konkursa nolikumam un mākslinieciskai kvalitātei, kā arī otrās un trešās vietas ieguvējus. Tai pašā laikā svarīgi apsvērumi bija projekta piemērotība gan paredzētajai vietai – Zedelgemas pilsētas jaunajā rajonā pie laukuma, kas nosaukts brīvības vārdā (Brivibaplein), gan arī publikas izpratnei par piemineklī lietoto simboliku.

Žūrijas sēde notika 2017. gada 16. septembrī Rīgā. Žūrija VIENBALSĪGI lēma piešķirt šādus apbalvojumus: 1. vieta un 2000 eiro balva – māksliniekam Kristapam GULBIM par ieceri LATVIJAS STĀVSTROPS.

No autora apraksta: „Mana ideja ir piemineklī apvienot kopīgās eiropeiskās vispārcilvēciskās vērtības un visiem eiropiešiem saprotamu simbolu valodu ar tikai Latvijai īpašo un vizuāli raksturīgo. Latvijas bišu saime Beļģijas zemē. Bišu saime ir tauta. Strops ir viņu valsts. Ar savu armiju, ar likumiem un kārtību. Bites ir miermīlīgas – tās pašas nevienam neizbrūk. Tās dzeļ tikai tad, kad jūtas apdraudētas. Tās aizstāv, cīnās un mirst par savu stropu, saimi, BRĪVĪBU. […] Zedelgemas nometnē bija ap 12 000 latviešu karavīru. To skaits ir līdzvērtīgs bišu skaitam stropā.“

Žūrijas vērtējums: „Pārliecinoša satura un formas vienība, ietverot vispārcilvēciskās vērtības, visiem eiropiešiem saprotamu simbolu valodu un Latvijas ainavai vizuāli raksturīgu zīmi. Plaši un padziļināti asociāciju loki, mākslinieciskā tēla daudzveidība un veiksmīgs risinājums profesionālajā valodā – mērogs; materiālu atbilstība un savienojamība; plastikas dimensijas; iederība konkrētajā vidē; noturība pret laika apstākļiem un cilvēku iedarbību; līniju un formu skaidrība; monumentalitāte, kā viena no latviešu tēlniecības pamatvērtībām. Formu līdzsvars izsaka dabas mūžīgumu, kas rosina uz klusām pārdomām, un skaņas (bišu spārnu vibrācijas troksnis) atgādina par dzīvību, vitalitāti, darbu, ko darām katra cilvēka iekšējās brīvības un visas sabiedrības kopīgo ideālu tuvināšanā. Žūrija īpaši atzīmēja konkursam iesniegtā maketa nolasāmības pakāpi, ieguldīto darbu un kvalitatīvo izpildījumu.“

2. vieta un 1000 eiro balva – māksliniekam Gļebam PANTEĻEJEVAM un arhitektam Andrim Veidemanim par ieceri BRĪVĪBAS KOKS.

No autora apraksta: „Pieminekļa risinājums – metaforiska, laikmetīga struktūra Brīvības koks. Tās idejiskais pamats ir brīvība kā absolūta vērtība. […] Zedelgemas POW nometnē 1945. gadā latviešu karagūstekņu izveidotais Brīvības pieminekļa makets ir unikāls artefakts, kas palīdz izprast šo vīru un viņu dzimtenes traģēdiju, spilgti izgaismo brīvības – nebrīves jēdzienu attiecības. Brīvības koka kompozīcijas struktūra sasaucas ar trim zvaigznēm Brīvības pieminekļa skulptūras rokās Rīgā.“

Žūrijas vērtējums: „Mākslinieks savu ieceri izteicis atpazīstamajā, teicami koptajā profesionālajā rokrakstā, kurā dominē – formu lakonisms, metafora, atšķirīgu materiālu apvienojums. Koks, kā dzīvības un brīvības simbols, ir plaši izplatīts tēls pasaules kultūras mākslinieciskajā pieredzē. Žūrija augstu novērtēja silueta un apjoma risinājumu. Zināmas iebildes radīja funkcionālā iederība konkrētajā vietā un piemiņas zīmes abu apjomu (pamatnes un lapotnes) stilistiskā vienotība.“

3. vieta un 500 eiro balva – māksliniekam Paulam JAUNZEMAM par ieceri TRĪS ZVAIGZNES.

No autora apraksta: „Pieminekļa apjoms iecerēts kā vertikāls akcents apkārtnes horizontālajā plaknē ar tajā iekodētu vēsturisko notikumu vēstījumu, simbolizējot ieslodzīto karavīru atšķirtību no dzimtenes, viņu kopības spēku un nelokāmu ticību Latvijai. Kompozīcijas vertikāli vainago trīs zvaigznes, kas simbolizē dzimteni Latviju.“

Žūrijas vērtējums: „Granīta bloku arhitektoniskais sakārtojums skaidri virzīts uz nepārprotamu domas nolasījumu – atšķirīgajos apjomos, akmens krāsu izvēlē (balts – melns), virsmas apstrādē (matēts – pulēts), informatīvā materiāla izmantojumā, kā suverēnas detaļas un funkcionālas nozīmes vērtība. Korekts un savā ziņā pārliecinošs darbs, kas atklāj mākslinieka izpratni un amata prasmes tradicionāli aprobētu memoriālu tapšanas pieredzē. Žūrijas diskusijas raisījās par vienkāršotu mākslinieciskā tēla risinājumu sarežģītās tēmas atklāsmē un inovāciju nepietiekamību, kā sabiedrības radošajai iztēlei, tā tehnisko paņēmienu jomā.“

Latvijas Okupācijas muzejs
18.09.2017.