„Eslingenas dziesmu svētkiem 70“

Palielināt / Enlarge

1947. gada Eslingenas dziesmu svētku programmas grāmatiņas vāks.

Palielināt / Enlarge

1947. gada Eslingenas dziesmu svētku programmas grāmatiņa. 6. un 7. lpp.

Līdz ar izstādes Latvieši Eslingenā 1947 atklāšanu Vācijas pilsētiņā Eslingenā tika aizsākta vērienīga diasporas un trimdas latviešu kopīgo svētku Eslingenas dziesmu svētkiem 70 svinēšana. Ceļu uz Eslingenu no tālām un tuvām latviešu mītnes zemēm, kā arī no Latvijas mēroja aptuveni 700 dziedoši un dejojoši latvieši, kam svarīgi saglabāt un nākamajām paaudzēm tālāk nodot savas tautas kultūru, tradīcijas un vērtības.

Sākot no otrdienas,13. jūnija, līdz pat mēneša beigām pilsētas muzejā Gelbes Haus būs aplūkojama izstāde Latvieši Eslingenā 1947. Caur fotogrāfijām un dokumentiem tā vēsta par lielo notikumu – pirmajiem trimdas dziesmu svētkiem, kuri norisinājās pirms 70 gadiem, un atklās nometnes sabiedrisko un kultūras dzīvi laika posmā no 1945. – 1947. gadam.

Pārcietuši karu, ap 7000 latviešu pēc Militārās Pārvaldes un ANO Palīdzības un rehabilitācijas administrācijas (United Nations Relief and Rehabilitation Administration) pavēles 1945. gada rudenī nonāca kara neskartajā Eslingenā. Tā bija lielākā latviešu bēgļu nometne Vācijā. Zaudējuši materiālās vērtības, par savu vienīgo bagātību tie uzskatīja latviešu kultūru. Tās kopšana kļuva par svarīgu viņu dzīves sastāvdaļu, kura nenorima arī pēc izceļošanas uz jaunajām mītnes zemēm.

Eslingena izveidojās par centrālo kultūras vietu visā Rietumu sabiedroto teritorijā. Nopelns tam bija daudzu Latvijas inteliģences pārstāvju klātbūtne. Nometnē patvērumu rada bijušie diplomāti, garīdznieki, ārsti, advokāti, skolotāji, mākslinieki, mūziķi kā arī prominenti aktieri, baleta un operas darbinieki.

Vēlme kopt latviešu tautasdziesmu bagātību nometņu koros pulcēja dziedāt gribētājus. Jau 1946. gada 30. jūnijā Gēsthahtā und Fišbahā Vācijā notika pirmās dziesmu dienas, bet Eslingenā ap 1000 dziedātāju un 10 000 klausītāju tikās pirmajos trimdas dziesmu svētkos. Toreiz svētku dalībniekus priecēja Eslingenas teātris ar izrādi Minhauzena precības, Latvijas Radiofona dubultkvartets Tēvija sniedza divus koncertus, bet simfoniskais koncerts priecēja sabraukušos pēc mēģinājumiem, informē izstādes kuratore Liene Poriete.

Visai līdzīgu ainu nedēļas otrajā pusē vēlējās uzburt svētku Eslingenas Dziesmu svētkiem 70 organizatori. Šoreiz pilsētas ielas un koncertzāles ar savu sniegumu pieskandēja aptuveni 700 dziedātāji, dejotāji un folkloristi no 11 valstīm gan tepat no Eiropas, gan arī no Kanādas, Austrālijas un, protams, Latvijas. Visplašāk pārstāvēti kolektīvi no Anglijas un Vācijas. Kā uzsver svētku organizatore, Latviešu kultūras biedrības Saime vadītāja Laura Putāne, tad šo svētku iecere ir tuvināt un vienot gan trimdas jeb vecās paaudzes latviešus, gan diasporu jeb tautiešus, kas uz ārzemēm pārcēlušies salīdzinoši nesen.

Svētki izvērtās trīs dienu garumā. Tie sākās piektdien no rīta ar atklāšanas dievkalpojumu Eslingenas Dienvidu baznīcā – baznīcā, kur Dievu lūguši gan tie latvieši, kas patvērumu no 2. Pasaules kara rada sev Eslingenā, gan tie, kas Eslingenā un tās apkārtnē dzīvo vēl šodien. Pēc tam notika svētku gājiens cauri pilsētai. Dalībnieki izgāja tās pašas ielas un pagalmus, kuros mitinājās latviešu ģimenes pirms 70 gadiem, kur atradās pamatskola, vietējais ķinītis, piena māja un citas latviešiem toreiz nozīmīgas vietas.

Svinīgā svētku atklāšana notika piektdien, 16. jūnijā, pusvienos dienā pilsētas tirgus laukumā, bet jau divos visi bija aicināti uz uzvedumu Tikšanās ar Jāzepu Vītolu. Laikā starp plkst.15.00 un 18.00 tirgus laukumā, stacijas laukumā un citviet pilsētā ar saviem priekšnesumiem pilsētas iedzīvotājus un viesus priecēja dažādi latviešu kolektīvi. Bet vakarā astoņu latviešu kopienu pārstāvju apvienotā aktieru un dziedātāju ansambļa iestudētā dziesmu spēles Eslingena izrāde, kas bija latviešu valodā, taču ar vācu subtitriem, lai būtu saprotama un saistoša arī vācu publikai. Tas ir kas nebijis, sensacionāls, ļoti emocionāls un atmiņās paliekošs notikums, kas spēja aizskart katra skatītāja sirdis. Uzvedums vēsta par mīlestību un ikdienu kādreiz lielākajā latviešu bēgļu nometnē.

Sestdien, 17. jūnijā, divi lielkoncerti – plkst. 12.00 koru koncerts Skanēt skan, kur uzstājās 17 latviešu kori un teju 300 dziedātāji no visas pasaules, izdziedot skaistākās latviešu dziesmas – savu mīlestību, sāpes, priekus un bēdas ilgās pēc Latvijas. Savukārt, plkst. 15.00 uz koncertu bija aicināti visi dejotāji – 12 latviešu tautisko deju kolektīvi no visas pasaules, ielūdzot uz acīm, sirdij un dvēselei neaizmirstamu tautisko deju kolektīvu koncertu Latviešu danči. Tikai latvietis tā spēj izdejot savu prieku, savu sāpi, savu laimi un savas bēdas. Deja ir ķermeņa valoda, kad runā dvēsele, ne vārdi, norāda svētku organizatori.

Sestdienas vakaru, kā jau tas latviešiem pieņemts, noslēdza ar Svētku balli, kurā dalībniekus priecēja grupas Dzelzs Vilks, Liepupes vīru ansamblis Vēja muzikanti un Austrumkalns. Īpašs notikums sestdienas pievakarē plkst.19 bija tikšanās ar bijušajiem Eslingeniešiem un citiem Dieva Putniņiem, lai klausītos to atmiņu stāstos. Vienlaicīgi notika arī grāmatas Atmiņas par Eslingenu atklāšana.

Savukārt, svētdien, 18. jūnijā, plkst. 12.00 visi bija mīļi aicināti uz folkloras kopu koncertu. Tajā piedalījās sešas folkloras kopas no Eiropas un arī Latvijas. Tās klausītājiem piedāvāja iepazīties ne tikai ar latviešu tradicionālās mūzikas un dziedāšanas tradīciju daudzpusību, bet arī izjust latviskāko un svarīgāko gada svētku – Jāņu atmosfēru. Gada garākās dienas un īsākās nakts burvība izskanēja īpašās dziesmās, rotaļās un dančos.

Svētku noslēgumā plkst.14.00 notika Mārtiņa Brauna mesa Daugava LU vīru kora Dziedonis un RTU vīru kora Gaudeamus izpildījumā ar pašu M. Braunu pie klavierēm. Paralēli gan dalībnieki, gan pasākuma viesi varēja iegādāties arī dažādus latviešu amatnieku, rotkaļu un izstrādātāju darbus amatnieku tirdziņā, kas darbosies visu trīs dienu garumā. Svētkus ieskandinot, jau ceturtdienas vakarā tika demonstrēta latviešu spēlfilma Dieva Putniņi (oriģinālvalodā ar vācu subtitriem), kā arī ceturtdienas un piektdienas vakaros darbojās latviešu bārs Rīgas Runcis, kurā skanēs latviešu mūzika un būs iespējams baudīt latviešu gardumus.

Svētkos piedalījās arī svētku patronese, bijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Kultūras ministre Dace Melbārde, Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts un Latvijas vēstniece Vācijā Elita Kuzma. No vācu puses svētku dalībniekus sveiks viens no pilsētas mēriem Dr. Markuss Rābs (Markus Raab), Kultūras nodaļas vadītājs Benedikts Stegmaijers (Benedikt Stegmayer) un Bādenes-Virtembergas federālās zemes parlamenta deputāts Volfgangs Drekslers (Wolfgang Drexler).

Pasākuma organizatori ir Latviešu kultūras biedrība Saime, un tās vadība izsaka lielu pateicību par izveidojušos sadarbību un atbalstu tādām organizācijām un institūcijām kā Ārlietu ministrija, Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālais arhīvs, Eiropas Latviešu apvienība, Latviešu Kopība Vācijā, kā arī Eslingenas pašvaldībai, Eslingenas Pilsētas muzejiem, Eslingenas Pilsētas arhīvam, Eslingenas Avīzei, kā arī Latviešu Centram Minsterē, Artūram Rūsim, izstādes māksliniecei Inetai Karels, kā arī izstādes darba grupai un Markam Opeskinam, Aivaram Vimbam un Gregoram Sproģim par piedāvāto materiālu izstādes izveidošanā.

Laura Putāne pasākuma koordinatore, Latviešu kultūras biedrības Saime valdes priekšsēdētāja
Liene Poriete, izstādes kuratore
Ilze Timbare, projekta mediju koordinatore
Štutgartē, Vācijā
2017. gada 13. jūnijā