Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„Arvīda un Margas Spertālu laikmets latviešu teātrī“

„Elzai Radziņai 100“

Laikraksts Latvietis Nr. 461, 2017. g. 30. maijā
Māris Brancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Spertālu izstādes kopskats. FOTO Gunārs Nāgels.

2017. gadā aprit 120 gadi kopš dzimis ievērojamais scenogrāfs, vircavnieks Arvīds Spertāls (1897-1961), kurš 20. gs. 20.-30. gados bija Jelgavas profesionālā teātra dekorators, pēc kara arī Akadēmiskā drāmas (tagad Nacionālā) teātra galvenais mākslinieks un Latvijas Mākslas akadēmijas Skatuves glezniecības darbnīcas vadītājs. Šogad 100 gadi aprit Jelgavas goda pilsonei, Latvijas Nacionālā teātra prīmai, pasaulē pazīstamajai Dānijas karalienes Ģertrūdes tēlotājai G. Kozinceva filmā Hamlets,– Elzai Radziņai.

Šo abu teātra darbinieku jelgavnieku jubileju gan Jelgavas pilsēta, gan novads svin ar vairākiem nozīmīgiem pasākumiem.

Vispirms 25. aprīlī Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā tika atklāta izstāde Arvīda un Margas Spertālu laikmets latviešu teātrī un Elzai Radziņai 100. Tajā akcents likts uz profesionālo Jelgavas Latviešu teātri 20. gs. 20.-30. gados, kas sen jau pieder pagātnei, taču šī teātra nozīme Latvijas teātra vēsturē īpaši akcentējama. No amatierteātra pamazām izaudzis par ļoti augstvērtīgu profesionālo teātri, tas ātri vien provinču teātra saimē iekaroja vadošo vietu. Te līdzās režisoriem Jānim Staklem, Jānim Kļavam, Jēkabam Zaķim un Žanim Kopštālam sāka teātra gaitas, strādāja un cēla savu meistarību vadošie aktieri, vēlāk ļoti populāri aktieri, piem., Alma Ābele, Emma Ezeriņa, Elza Barūne, Mārtiņš Vērdiņš, Artūrs Kalējs, Ēvalds Mercs un daudzi citi. Taču īpaša vieta ierādāma Arvīdam Spertālam kā vadošajam Jelgavas Latviešu teātra dekoratoram un Margai Spertālei – pirmajai kostīmu māksliniecei Latvijā. Viņu abu radošā darbība, profesionalitāte un inteliģence cēla teātra izrāžu māksliniecisko līmeni ne tikai vizuāli.

Izrāžu dekorācijas Arvīdam Spertālam gan bija pirmajā vietā, tomēr viņš lielu vērību pievērsa apgaismojumam, skatuves iekārtojumam. 1930. gados Jelgavā bija labākais apgaismojums, te mūsu valstī tika ierīkota pirmā grozāmā skatuve (1929). 1939. gadā tika iestudēta Karlo Goldoni komēdija Melis, kas apliecināja, ka Jelgavas teātra izrādēs visi komponenti – režija, aktieru delartiskā spēle, aktieru runas valodas kultūra, tērpi un dekorācijas – saplūda vienā veselā teatrālā organismā, kādēļ par šo izrādi 1940. gadā izdeva īpašu grāmatu, vienīgo Latvijas teātra literatūrā, kas veltīta kādai izrādei.

Izstādē par Arvīda Spertāla dekorācijām var spriest no izrādēm gleznotajām skicēm, kā arī par to liecina izrāžu maketi. Plašāka sabiedrības daļa atcerēsies Arvīda Spertāla dekorācijas R. Blaumaņa Skroderdienu Silmačos klasiskajam iestudējumam (1955), kas piedzīvoja vairākus atjaunojumus un par ko izstādē vēstīs gan skices izrādei, gan Margas Spertāles veidotie tērpi – Antas Klints Pindacīšai un Elzas Radziņas Antonijai.

Arvīda Spertāla daiļrade saistāma arī ar glezniecību, ko iespaidojis gan Konrāds Ubāns, gan Valdemārs Tone. Viņš daudz gleznojis gan veco Jelgavu un dzimto pusi Vircavu. 1937. gadā Arvīds Spertāls saņēma Kultūras fonda prēmiju par gleznu Meitēns (1937). Izstādē skatāms viņa gleznotais Stērstu Andreja portrets (1940) un Teodora Zaļkalna portrets (1947). Mākslinieks pēc kara nereti ar ogli vai grafītu zīmēja portretus, piemēram, Elzas Radziņas portretu (1947).

Margas Spertāles kostīmu mākslinieces veikumu apliecinās Jelgavas teātra izrādēm zīmētie kostīmu meti, arī Rakstniecības un mūzikas muzejā saglabātie tērpu oriģināli – Elzas Radziņas leģendārais Žoržas Sandas tērps iestudējumam Vasara Noānā (1969), Veras Singajevskas greznais kostīms Jelgavas teātra izrādei Izlietais trauks (1952), ko aktrise visu mūžu glabājusi un tagad publika redzēs pirmo reizi, Veltas Līnes Annas Kareņinas krāšņā kleita (1967). Mūža pēdējos gadu desmitos Marga Spertāle izteica sevi, darinot lelles ar dramatisko un baleta izrāžu personāžu tērpiem, tostarp arī keramikā.

Jelgavas goda pilsone Elza Radziņa (1917 – 2005) pasaulē pazīstama kā izcila Dānijas karalienes Ģertrūdes atveidotāja Grigorija Kozinceva filmā Hamlets (1964). Taču savas aktrises gaitas 1938. gadā viņa sāka kā Jelgavas teātra koriste un dejotāja (ir saglabājusies kāda fotogrāfija, kas iemūžinājusi viņu kā Almas Kūmiņas plastikas studijas audzēkni efektīgā kustībā), iztiku pelnīdama grāmatnīcā kā pārdevēja un mašīnrakstītāja. Kad 1942. gada 15. oktobrī Osvalds Glāznieks (1891-1947) ķeras klāt aktieru studijai, Elza Radziņa jau skaitās jaunā aktrise, taču viņa studijas nodarbības apmeklē. Kara gados viņa tiek pie lomām ar dažiem teikumiem, viņas kā aktrises uzplaukums saistās ar pēckara gadiem, kad teātris mitinās Torņakalnā. Teātra muzejs saņēmis Elzas Radziņas arhīvu, kurā atrodas dokumenti un fotogrāfijas, kas attiecas uz aktrises Jelgavā pavadītajiem gadiem – skolas liecības, laulības apliecība ar Jelgavas teātra skatuves meistaru Kārli Radziņu, 1987. gadā izsniegtā Jelgavas goda pilsones apliecība, apsveikumi. Izstādi kuplina arīdzan Elzas Radziņas koncerta tērpi, ar kuriem viņa uzstājusies koncertos un dzejas vakaros, tostarp Jelgavā.

Arvīda Spertāla jubilejas sakarā pēc viņa mazdēla Ginta Strēļa ierosinājuma Jelgavas novads atjauno Arvīda un Margas Spertālu balvu.

1987. gadā Arvīda Spertāla 90. dzimšanas dienā to iedibināja padomju saimniecība Vircava. Par pirmo laureātu kļuva jubilāra skolnieks Akadēmiskā Drāmas (tagad Nacionālā) teātra galvenais dekorators Gunārs Zemgals. Nākošajā gadā to saņēma scenogrāfs Andris Freibergs, bet 1989. gadā – Indulis Gailāns par scenogrāfiju izrādei Mūžības skartie.

Pirmā atjaunotā balva tika pasludināta un pasniegta 25. aprīlī, kad Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā tika atklāta izstāde Spertālu laikmets latviešu teātrī. Savukārt 23. maijā notika konference, kurā piedalījās redzamākie Latvijas mākslas un teātra zinātnieki, kuru pētījumu centrā ir glezniecība, scenogrāfija un Jelgavas profesionālais teātris.

Jelgavas teātra vietu Latvijas teātra vēsturē novērtēja akadēmiķis, bijušais jelgavnieks Viktors Hausmanis, Silvija Geikina pievērsīsās izcilāko Jelgavas teātra režisoru un aktieru devumam, profesors Jānis Siliņš analizēja teātra muzikālās izrādes – operetes un dziesmu spēles. Dr. art. Aija Brasliņa ieskicēja Itālijas nozīmi latviešu mākslinieku radošajā darbībā, tostarp Arvīda Spertāla dzīvē. Savukārt Mg. art. Anita Vanaga akcentēja Arvīda Spertāla lielo nozīmi 20.-30. gadu Latvijas scenogrāfijā, savukārt Dr. art. Anna Ancāne pieskarās līdz šim neaplūkotai tēmai – Arvīda Spertāla saistībai ar itāļu futūrismu, bet Eduarda Smiļģa Teātra muzeja eksperte Margita Mantiņa ļāva ielūkoties Jelgavas goda pilsones Elzas Radziņas arhīvā.

Paralēli iekārtotas vēl divas izstādes – Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā gūstams ieskats gleznotāja Edvīna Kalnenieka daiļradē, kas pusgadsimta garumā bijusi saistīta arī ar teātri. Viņš 52 gadus ir veltījis scenogrāfijai, kas tapusi Ādolfa Alunāna Jelgavas tautas teātrī. Ekspozīcija Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā iepazīstina ar Jelgavas profesionālā teātra režisoriem un aktieriem fotogrāfijās.

Šos pasākumus finansiāli atbalstījusi Jelgavas pilsētas un Jelgavas novada dome, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Zemgales attīstības reģions. Izstādes atbalstījuši sadarbības partneri Jelgavas mākslinieku biedrība, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rakstniecības un mūzikas muzejs, Latvijas Kultūras akadēmijas E. Smiļģa Teātra muzejs, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Tukuma muzejs, Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvs un Spertālu dzimta.

Izstāde Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā skatāma no 2016. gada 26. aprīļa līdz 4. jūnijam.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com