Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Ikdiena

Jancis par ikdienas dzīvi Latviešu Ciemā

Laikraksts Latvietis Nr. 456, 2017. g. 19. apr.
Jancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Draugi, radi, pazīstami, liekas apskauž mani. Bieži dzirdu: tu gan dzīvo kā paradīzē; nekas nav jādara, tikai guļ un ēd. Ir jau viņiem sava taisnība, bet neviens negrib saprast, ka paradīzē nav tikai saule vien, ir arī šur tur ēna.

Mana ikdiena sākās ar to, ka pamostos. Vai tas bija prāta darbs, vai nē – tas atklāsies vēlāk. Pamošanās tikai nozīmē, ka man ir jāizšķiras – pagriezties uz otriem sāniem vai celties augšā. Izrādās, ka tās bija tukšas iedomas. Man nav dota nekāda šance – izšķirties. Skaidri jūtu, ka ir spiesta lieta celties un doties uz vannas istabu. Daru, kas darāms. Tad eju atpakaļ istabā un lienu atpakaļ gultā, kaut gan par gulēšanu nav vairs ko domāt. No iepriekšējās pieredzes zinu, ka kaut kad starp pieciem un sešiem sāk staigāt kalpotāji. Ne jau, ka viņiem kaut kas būtu kalpojams tik agrā rīta stundā, bet, acīmredzot, viņiem dara prieku staigāt pa koridori un pavērt vienas vai otras durvis. Ļoti bieži paver abas un vēl biežāk visas. Tā kā lielākā daļa no durvju virinātājiem ir tādā pat krāsā kā nakts, tikai acis spīd baltas, tad gulētājs pārāk omulīgi nejūtas. Drīzāk varētu teikt – jūtās šaušalīgi!

Kad negribētā un nevajadzīgā vizīte notikusi, tad jāsāk domāt par otrreizēju rāpšanos ārā no gultas. Kādu laiciņu vēl pavāļājos pa gultu tikai tāpēc, ka dikti gribās pulkstenim spītēt; tad dodos otrreiz vannas istabā. Šoreiz dzenu bārdu un dušojos. Tad eju atpakaļ savā istabiņā un apģērbjos. Nu esmu gatavs dienas darbiem.

Ja kāds grib strīdēties, ka dzīvošana istabiņā un trīs ēdamreizes ēdamistabā nav nekāds darbs, – labi, es nestrīdēšos. Tādā gadījumā es teikšu, ka sēžu uz krēsla kādu stundiņu un tad eju brokastīs. Faktiski, es nevis eju, bet stumju sev pa priekšu tādu štrumentu uz ritenīšiem, kas tiek saukts par Walker, jeb latviski sakot, – Staigātāju. Tad es ēdu brokastis. Brokastīs vienu rītu ir auzu pārslu putra, otru rītu mannā. Tā kā mans padomnieks veselības lietās mannā neatzīst, tad es tanīs rītos ēdu čožas (angliski – wheat bix ). Tad vēl maizes šķēli ar biezpienu vai zapti, marmelādi, sviestu, vai vegeMAITU. Es protams ēdu beidzamo. Tad tēja vai kafija.

Brokastīm seko sēdēšana uz krēsla kādas trīs stundiņas. Tad ēdam pusdienas. Protams, nav iespējams uzskaitīt visus ēdienus, ko baudām, bet tie ir pēc latviešu garšas un par dažādību nevar sūdzēties. Īsi izsakoties, mums ir labs pavārs – latvietis. Tagad seko četru stundu sēdēšana uz pakaļas līdz pienāk vakariņu laiks. Kad es runāju par sēdēšanu uz krēsla, tad tas ir drusku pārspīlēts. Lielu laiku no tās sēdēšanas izdaru ārā, dārzā uz beņķa – ne krēsla. Bet sēdēšana paliek sēdēšana. Tā nav leilendera dancošana. Vakariņās vienmēr ir divas zupas. Var izvēlēties gaļas zupu vai piena zupu. Tad seko maize – (visādas šķirnes) un virsū var kraut pēc izvēles – sieru, aknu desu, dūmu desu, šķiņķi, tomātus, gurķus, skābos gurķus un bieži vēl citas mantas... tik man tā caurā galva... Jā, kas ir, tas ir – vakariņas ir patiešām karaliskas.

Tad nāk divpadsmit stundu atpūtas laiks, lai vēders varētu sagremot vakariņas.

Ja tas būtu viss, tad patiešām varētu teikt, ka te tik guļ un ēd. Starp ēdienreizēm ir visādas nodarbības: vingrošana, dziedāšana, bingo spēlēšana, filmu skatīšanās un droši vien vēl kas cits, bet tā kā es esmu kūtrs pēc dabas, es daudz nekur nepiedalos. Nevienam nekas netiek uzspiests. Katram pašam brīva izvēle. Ja es izvēlos sēdēt dārzā uz sola, nevis kustināt savus vecos kaulus muzikālā vingrošanā, tad tāpēc uzreiz nav jāpalaiž baumas, ka mēs tikai guļam un ēdam.

Nu tad uz redzīti Aprūpes namā, kad pienāks tavs laiks!

Jancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com