„Eslingena“

Palielināt / Enlarge

Ierašanās Eslingenā. Satiekas Laila Ozola (Līsa Jaunalksne) un Andrejs Bērziņš (Markus Saltups). FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Nometnes komandants Žanis Liepa (Pēteris Saulītis) un aktieru ansamblis. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Apses kundze (Kristīne Saulīte) un komandants Žanis Liepa (Pēteris Saulītis). FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Ballīte „Zur Krone“. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Emigrācijas pretinieks Rūdis (Miķelis Stepaņuks) un aktieru ansamblis. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Priekšā Ilze un Andrejs no Kanādas (Māra Kaziņa un Gunārs Klauss). FOTO Ojārs Greste.

Otrā pasaules kara laikā ap 200 000 latviešu atstāja savu dzimto zemi. Daudzi kara liesmās zaudēja dzīvību. Nedaudz pēc kara atgriezās komunistu okupētajā Latvijā. Lielais vairums nonāca kara izpostītajā Vācijā, kur kara uzvarētāji – rietuma sabiedrotie – tos izvietoja bēgļu nometnēs un par brīvu apgādāja ar dzīvei nepieciešajām lietām.

Čikāgas piecīši solista Alberta Legzdiņa un komponistes Lolitas Ritmanes komponētās dziesmu spēles Eslingena izrāde, 2016. g. 26. decembrī Melburnā, Austrālijas Latviešu 56. Kultūras dienu ietvaros, ir stāsts par bēgļu nometni, kur sapulcējas vairāk nekā 6000 latviešu. Iestudējums ir muzikāla dziesmu spēle, kas vēsta par mīlestību un ikdienu kādreiz lielākajā latviešu bēgļu nometnē Eslingenā, Dienvidvācijā.

Eslingenas pirmuzvedumi bijuši Kanādā 2004. gadā un 2005. gadā – Rīgā. 2016. gadā Melburnā mūziklam netrūka aktualitāte, nedz iespēja klātesošajiem saprast, kas mēs esam un no kurienes mēs nākam. Izrāde bija iespēja pasmieties un ticēt Latvijas nākotnei. Jo, tāpat kā Eslingenā, mums vēl norisinās aktīva sabiedriskā un kultūras dzīve, tostarp pat dziesmu svētki; šodien – Austrālijā Kultūras dienas. Eslingena bija trimdas Mazā Latvija, un KD izrāde deva iespēju saprast un atzīt, kā arī sniegt ieskatu dīpīšu ikdienā.

Alberts Legzdiņš esot nenoliedzis, ka iestudējuma stāsta pamatā esot daudz autobiogrāfisku motīvu, un ka mūziklā iemūžināti arī reāli tā laika notikumu prototipi. Austrālijas Latviešu teātris (ALT) veiksmīgi sniedza izrādi, kurā Legzdiņa iecerētais tika teicami pasniegts. Izrādes režisore Ieva Kaina un izrādes sekretāre Ieva Ozoliņa spējušas saliedēt ansambli, kur jaunākajam dalībniekam vēl neesot trīs gadi un vecākajam jau 90.

Rezultātā ansambļa sastāvā norūdīti un pieredzējuši aktieri: Gunārs Klauss un Māra Kaziņa (vecāks pāris no Kanādas), Kristīne Saulīte (Apses Kundze), Pēteris Saulītis (komandants Žanis Liepa), kas lomas izpilda nosvērti un pārdomāti; Matīss Kaziņš un Edmunds Ronis (spekulanti – Fredis un Mika), kas skatītājus izsmīdināja ar savu raito starpspēli un redzamo spēles prieku; un tādi, kas pirmo reizi sper soli uz skatuves; – visi pilnīgi nodevušies aktiera atbildībai, veidot tēlus un pārliecināt skatītājus. Visumā, kopskati bija teatrāli un disciplinēti ar vienkāršu skatuves iekārtojumu, kas, pielietojot digitālo mēdiju, veicināja izrādes norisi un skatu izmaiņas.

Iepriecināja jaunie tēlotāji un dziedātāji: Līsa Jaunalksne, Kārla Jaudzema, Lija Pūpēde, Markus Saltups un citi, kas droši un pārliecinoši attēloja tā laika jauniešus un to rūpes. It sevišku publikas atzinību izpelnījās Miķela Stepaņuka (Rūdis – emigrācijas pretinieks) mučo problēmo, kas bija enerģisks, raits un humora pilns priekšnesums. Tāpat Augšpēdu pāris, ogļrači, jaunie leģionāri, skolēni, Lido meitenes, nometnes šefpavāre un dažādās personas nometnē; – visi deva izrādei krāsu un sekmīgi saistīja skatītājus.

ALT var lepoties, ka pulcinājusi ansambli ar aptuveni 50 aktieriem un vēl kādiem 10 līdzstrādniekiem, un sniegusi izrādi, kas aizkustināja un iepriecināja skatītāju pilno zāli. Dažiem tā būtu bijusi vēstures stunda un citiem izdevība pakavēties atmiņās. Bet, pāri visam atgādinājums, ka mēs esam izturīga tauta, jo Eslingenā lietie pamati ir 70 gadus noturējušies.

Zinta Ozoliņa
Laikrakstam „Latvietis“