Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Dzejas pēcpusdiena Straumēnos

Pašmāju un citi dzejnieki

Laikraksts Latvietis Nr. 109, 2010. g. 20. sept.
S.J.-Ē. -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
DV

Daugavas Vanagi

No kreisās: Velta Sniķere, Marta Landmane, Anda Paegle, Inta Purva un Helmuts Feldmanis. FOTO Inese Auziņa Smita.

Dzeja ir urbšanās skaidas...
...Dzeja ir iečāpojums brīnumainajā.
(Velta Sniķere)

Dzejas pēcpusdiena, DV Centrālās Valdes sēdes saieta ietvaros, Anglijas Daugavas Vanadžu vadītājas Maritas Grunts izkārtojumā norisinājās Straumēnu kafejnīcas Zaļā zālē 28. augustā. Piedaloties ap pussimts klausītājiem, varēja izbaudīt piecu dzejnieku vārsmas, kā arī iegādāties viņu publicētos darbus. Kas par bagātību un dažādību iepriecēja publiku!

Anglijas dzejnieku seniore Velta Sniķere, padomju gados iekļauta aizliegto autoru sarakstos Latvijā, šajā dienā pievērsās savai 2009. gada izdotai grāmatai Savādībiņas un to anekdotēm. Kā trimdas PEN kluba locekle un četrus gadus sekretāre Velta piedalījusies neskaitāmos kongresos dažādās zemēs un kontinentos. Tajos viņa atklāti un jo bieži asprātīgi demonstratīvi nosodījusi komunismu un tā krievmīļu pakalpiņus. Trimdas rakstnieki konferenču konferencēs savukārt pa naktīm tikās ar padomju zemju delegātiem, kur slepeni apspriedās.

Dzejniece ir apbalvota ar Trīs Zvaigžņu Ordeni.

* * *

Marta Landmane, Straumēnu pašmāju dzejniece, ir četru dzeju krājumu autore (trīs no tiem izpelnījuši apbalvojumus). Savā lasījumā Marta bija izvēlējusies apcerēt bēgļu gaitas, par kuģi Baltijas jūrā, uz kura 1944. gadā bāleliņi (ievainoti latvieši, lietuvieši un igauņi) dzied kopā. Par diviem pēckara trimdas latviešu jauniešiem, kuriem krustojās taki ne mīlestībā, bet dzīvot gribā.

Par sirmu Anglijas Straumēnu iedzīvotāju, kas klejoja gar Avonas upīti ar apbružātu Virzas Straumēnu sējumu kabatā.

* * *

Londoniete Anda Paegle literatūras kritiķes un redaktores Anitas Rožkalnes uzskatā savā dzejā savieno ikdienas sadzīves realitāti ar tai pāri esošo, mūžīgo. Anda lasīja gan par svešās zemēs redzēto, par noslēpumainiem vējiem pie Gardas ezera, Mazo Venēciju (..zili tilti, zilas laivas..) un Bērziņa bērēm, gan par savu mīļoto Māras zemi:

Pār to zemi
ej basām kājām
sasildi
ar audiem
ar šūnām
ar asinsriti.

Gaidīsim Andas Paegles iecerēto otro dzeju krājumu.

* * *

Es drošu soli eju,
Jo zinu –
Dievs man blakus iet.

Tā saka Inta Purva – šīs pēcpusdienas viešņa no Kanādas. Dzejniece sakās dzejojam tad, kad dzejas laužas ārā pašas no sevis, kad sirds pilna. Ka, staigājot pa Kurzemes cīņu sūnām Paldies, saku mūžībai paldies! Un ...es neprasu daudz.. (Bāru bērnu lūgšana). Plaukstošās zemes smarža ir viņas reibināšanas līdzeklis. Žēl, ka laika trūkuma dēļ Inta Purva nenolasīja sagatavoto stāstu.

Inta Purva darbojusies pie žurnāla DV Mēnešraksts kā galvenā redaktore un pie Mazputniņš kā redakcijas kolēģijas locekle. Sacerējusi virkni folkloras uzvedumu scenāriju. 1997. gadā Latvijā izdots Intas dzejoļu krājums Jāuzzied. Apbalvota ar Trīs Zvaigžņu Ordeni.

* * *

Helmuts Feldmanis ir talsinieks, tagad dzīvo un strādā Mansfīldā, Anglijas vidienē. Pirmie dzejoļi publicēti Talsu Vēstīs un Īrijas latviešu laikrakstā Labrīt, Talsu novada literātu kopkrājumos. Helmutam ir izdoti divi dzejoļu krājumi. Jaunais dzejnieks ir arī komponists, caur ko pievērsies kora mūzikai. Raksta dzejoļus bērniem, kurus arī pats komponē. Tāpat Straumēnu Jauktam Korim Helmuts ir dāvājis divas dziesmas – vienu ar paša tekstu.

Par ko garā dzeju virknē šajā dzeju pēcpusdienā lasīja Helmuts? Par mīlestību, par ilgām, par zaudēto, par cerībām. Par darbu un dzīves pienākumiem – Es godprātīgi kā zirgs velku savu vagu. Dažkārt grūti atšķetināt, vai autors raksta pats par savam attiecībām ar kādu noteiktu cilvēku vai ideālu. Vislabāk – iegādājaties Spārni atvēra debesis (2009), izlasiet, izbaudiet un spriediet paši.

S.J.-Ē.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com