Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Adelaides „dvēselei“ lieli svētki

Svinības „Tālavai“

Laikraksts Latvietis Nr. 376, 2015. g. 2. sept.
Gunta R. -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

„Tālavas“ jubilejas svinētāji. FOTO Pēteris Strazds.

„Tālavas“ jubilejas svinētāji. FOTO Pēteris Strazds.

Valdis Tomanis. FOTO Pēteris Strazds.

Gunta Rudzīte. FOTO Pēteris Strazds.

No kreisās: Ints Puķītis un Andis Bērziņš ar svētku kliņģeri. FOTO Pēteris Strazds.

„Auseklītis“. FOTO Pēteris Strazds.

Apvienotais Daugavas Vanadžu ansamblis un Daugavas Vanagu Vīru koris „Daugava“. FOTO Pēteris Strazds.

Adelaides Latviešu biedrības jauktais koris „Dziesmu laiva“, diriģente Lilita Daenke. FOTO Pēteris Strazds.

„Četri kaķēni“. FOTO Pēteris Strazds.

Reinis Dancis ar bērnudārzniekiem. FOTO Reinis Dancis.

Adelaides Latviešu skolas bērni. FOTO Reinis Dancis.

No kreisās: Monika Ceplīte, Kristiana Rumpe, Zara Dance un Kira Skābe Bērnu pasaulē. Sejas krāsoja Vanesa Kalderovske. FOTO Reinis Dancis.

„Tālavas“ jubilejas svinību programma – 1.

„Tālavas“ jubilejas svinību programma – 2.

Cik laimīgi gan ir Adelaides latvieši, ar savu latviešu centru Veivillē (Wayville). Uz ielas stūra, latviešu nams Tālava, cieši blakus, Biedrības māja, ielas otrā pusē Sv. Pētera baznīca ar raksturīgo torni, un turpat, 5 minūšu ērtas pastaigas attālumā, DV nams.

Kad sestdien, 29. augustā, svinēja Latviešu namam 60, bet Tālavas Lielajai zālei – 50 gadus, tad Lielā zāle bija pilna līdz malām, kas tikai pierāda, cik lielā cieņā tiek turēta mūsu Adelaides latviešu dvēsele – mūsu Tālava.

Un ne tikai paši latvieši šo ēku mīl un ciena. Pārstāve no Etnisko lietu biroja savā apsveikumā zināja stāstīt, ka citas etniskās grupas, kas nesen ieradušās Adelaidē un uzzinājušas, ka latviešiem ir tāda skaista māja, prasījušas valdībai, lai arī viņiem tādu iedod! Neesot sapratuši, ka latvieši paši ar saviem sviedriem to visu nopelnījuši un uzbūvējuši! Acīm redzot, šo dienu imigrantiem valdība ir daudz devīgāka, ja viņi iedomājās, ka arī savu sabiedrisko namu viņi dabūs no valdības par tīru velti.

Liela ģimenes māja Klark ielā bija pirmā, ko latviešu sabiedrība iegādājās, un sāka pārtaisīt savām vajadzībām. Vajadzēja lielu drosmi un tālredzību, lai tikai dažus gadus pēc ierašanās svešā zemē, gudri ļaudis sāktu rosīties, lai veidotu sabiedrisku īpašumu. Daudziem pat sava ģimenes māja bija tikai būvēšanas stadijā vai iepirkta uz 25 gadu parāda. Ar visu to, tika pārdotas pajas gan organizācijām, gan privātpersonām, nauda krājās un dibinājās Adelaides Latviešu nama kooperatīvs, lai iepirkto īpašumu varētu paplašināt. Desmit gadus vēlāk varēja jau atklāt Lielo zāli.

Latviešu nama svinībās piedalījās visa sabiedrība, no mazākiem bērnudārzniekiem līdz cienījama vecuma dāmām un kungiem. Spēļu grupas dalībnieki iepriecināja ar savu priekšnesumu. Geņa Janmeija, kura uzstājās ar solo dziesmām Lielās zāles atklāšanas koncertā pirms 50 gadiem, arī šoreiz, 94 gadu vecumā, nodziedāja divas dziesmas. Paldies Lilitai Daenkei par kokles pavadījumu. Nevaru nosaukt vārdā visus tos cilvēkus, kuri bija klāt toreiz un arī tagad, bet redzēju daudzus, kas noteikti varēja būt klāt pie atklāšanas vai nu kā bērni, vai pieauguši.

Kad skolnieki bija parādījuši ko māk un latviešu dibinātais (lai gan tur vairs nespēlē neviens latvietis) pūtēju orķestris Adelaide Village Band publiku iepriecinājis ar seno latviešu zaļumballes deju mūziku, pieteicēji Indulis Bumbieris un Jānis Lindbergs pieteica pusdienas. Kāpostu un desiņu pēcgaršu varēja saldināt ar kūkām un kafiju un, protams, apslapināt ar izvēli no bagātīga alkoholisko dzērienu klāsta. Labi paēduši tautieši varēja sēdēt mierīgi un klausīties apsveikumus no Adelaides organizāciju un DA valdības pārstāvjiem. Neviens nenāca tikai ar skaistiem vārdiem; Kooperatīva priekšsēdi Andi Bērziņu bagātīgi apveltīja ar dāvanām gan naudā (lielā jumta labojums maksāja nopietnus dolārus), gan graudā – ziedi, valdei grādīga satura pudeles, pat no DA valdības pārstāves, skaista sudraba paplāte un no bērniem pašu gatavots plakāts un kartiņas. Viss no sirds. Uz ekrāna rādīja seno laiku bildes. Apsveikumi vainagojās ar Sabiedriskā Kluba dāvāto kliņģeri, no kura pietika katram viesim pa šķēlītei.

Kamēr pagrabā Vanadžu dziesmu ansamblis un vīru koris iesildīja balsis, tieši virs galvas uz skatuves izcēlās šķietami nesakarīga zābaku klaboņa, jo tautas deju grupa Auseklītis uzstājās ar trim dejām. Ir ļoti savāda sajūta, ja dejas mūziku vispār nedzird, tikai pēkšņi virs galvas puišu zābakotie soļi dimd kā pērkons, turklāt citā ritmā nekā koris mēģina dziedāt! Pa starpām meiteņu soļus nedzird, tad atkal zābaku pērkons. Diezgan drīz mūsu diriģente Inese Laine konstatēja, ka ar šo pērkonu nevaram sacensties, un dziedāšanas mēģinājumu uzdevām!

Pēc Vanagu dziesmām uzstājās ALB Jauktais koris Dziesmu Laiva ar diriģenti Lilitu Daenki un pavadītāju Alicen Miller. Pēcpusdienas noslēgumā dzirdējām jaunizveidoto rokmūzikas ansambli Četri Kaķēni. Šie jaunieši ir muzikāli ļoti apdāvināti, bet netieku gudra, kāpēc šāda stila mūzikai ir jābūt tik nejēdzīgi, ārprātīgi, neizturami SKAĻAI? Jauni cilvēki tīšu prātu bojā dzirdi sev un citiem, un no priekšnesuma, vienalga, cik labs, nekā nevar saprast, paaugstināto decibelu dēļ. Tā kā ar piedevām mūs apveltīja diezgan bagātīgi, atradu šo par izdevīgu brīdi, posties uz mājas pusi.

Daži vispārēji komentāri. No latviskām saknēm izaugušais pūtēju orķestris Adelaide Village Band vēl tagad nāk uz mēģinājumiem Tālavas pagrabā. Senāk viņi saucās Daugavas Vanagu pūtēju orķestris. Nu jau visi dibinātāji, lielākoties Vanagi, taurē citā orķestrī, savas sarkanās formas vestes apmainījuši, bez šaubām, pret baltu paltraku un spārniem!

Skola, protams, pulcējās sestdienās Tālavā, un citas etniskās skolas apskauž latviešu skolai šo pastāvīgo mājvietu. Kafejnīca nevarētu eksistēt bez Tālavas, un korim nebūtu kur mēģināt un glabāt savu lielo nošu krājumu. Visām organizācijām vienmēr bijusi vieta, kur rīkot balles, teātra izrādes, un viesības, un Kultūras Dienas un Jaunatnes Dienas varēja notikt pašu mājās. Bija laiki, kad Tālavu patiešām izmantoja. Ja visi tie apmeklētāji, kas atnāca uz lielo jubileju, nāktu uz visiem sarīkojumiem, tad mūsu nams tagad nesēdētu tik bieži kluss un vientulīgs.

Kamēr Lielā zālē lustējās pieaugušie, Mazā zālē pulcējās bērni uz bērnu nodarbībām, priecādamies par krāsainiem baloniem un interesantām rotaļlietām un spēlēm. Par absolūti visu bija padomāts, ieskaitot, protams, bagātīgu loteriju, un jāsaka lielu PALDIES jubilejas rīkotājiem. Šī bija viena no retām reizēm, kad Tālavas durvis apmeklētājiem stāvēja vaļā bez biļetes maksas, un skeptiķi teiktu, ka tāpēc zāle bija tik pilna; es gan tam neticu!

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com