Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Ar kājām gaisā

Līga Līvena par Austrāliju

Laikraksts Latvietis Nr. 375, 2015. g. 28. aug.
Līga Līvena -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Austrālijā. FOTO Līga Līvena.

Austrālijā. FOTO Līga Līvena.

Sidnejas osta. FOTO Līga Līvena.

Rundle Mall Adelaidē. FOTO Līga Līvena.

Austrālijā. FOTO Līga Līvena.

Austrālijā. FOTO Līga Līvena.

Līga ar koalu. FOTO Līga Līvena.

Ķenguri. FOTO Līga Līvena.

Austrāliju mēdz saukt par „The Land Down Under“ – par „Zemi ar kājām gaisā“. Un tajā viss patiesi ir ačgārni: kad Latvijā valda diena, te – nakts; kad Latvijā vasara, te – ziema, bet Ziemassvētkos – tropiska svelme.

Platības ziņā Austrālijā ietilpst visa Eiropa un vēl mazliet, bet to apdzīvo tikai ap 23 miljoniem cilvēku, no kuriem apmēram 0,1% ir latvieši. Lai iepazītu un izprastu šo milzīgo salu, tās klimatu un cilvēkus, nepietiek ar dienām, nedēļām vai mēnešiem – ir vajadzīgi gadi, varbūt pat gadu desmiti. Tā kā Austrāliju jau sesto gadu saucu par savām otrajām mājām, varu padalīties savā pieredzē. Varbūt arī tev tā noder, ja esi iecerējusi apmeklēt šo brīnumskaisto zemi.

„No worries!“

Šī ir visbiežāk lietotā atbilde, kuru man nācies saņemt Austrālijā, tāpēc es to iesaucu par The Land of No Worries (angl.: Bezbēdu zeme). Un tā patiesi ir – sajūta, ka te neviens ne par ko neuztraucas, neatstāj pat Sidnejas centrā. Cilvēki iet savās gaitās, strādā, brauc ar mašīnām, veido sastrēgumus, signalizē, bet tas viss notiek tādā mierā! Nemaz nerunājot par mazākām pilsētām un ciematiem, kur šī brīnišķā relaksētība tikai pieaug. Ar tevi atradīs laiku pārmīt kādu laipnu vārdu gan nejaušs garāmgājējs, gan biļešu pārdevējs – pat ja tev aiz muguras izveidojusies gara rinda. Cilvēki ir atvērti un uzsmaida cits citam, jo zina, ka katram jau ir savas problēmas, bet drūma seja tās neatrisinās.

Dzīvi dara vieglāku arī bagātīgais saules daudzums, kas ik dienas sasniedz ikvienu Austrālijas iedzīvotāju. Dienas ir gaišas, debess – plaša. Ja atrodies piekrastē, parasti nepilnas stundas braucienā sasniedzams okeāns. Dzīve lielākoties noris ārā, svaigā gaisā, bet telpās pavadītais laiks parasti aizrit privātmājās, jo dzīvokļi labi situētajā Austrālijā nav īpašā cieņā.

Satiksme un pārvietošanās ir ērta, tualetes (bezmaksas) ir uz katra stūra, izņemot outback – milzīgos tuksnesīgos, neapdzīvotos reģionus, kas aptver teju ceturto daļu kontinenta, – kur līdz tuvākajām labierīcībām var nākties mērot simtiem kilometru. Alternatīva ir krūmāji, ko austrālieši sauc par bush. Ēdināšana ir pieejama it visur, dzeramo ūdeni var dabūt bez maksas, arī restorānos; gaisa kondicionieri ir ierasta lieta arī sabiedriskajā transportā. Dzīve Austrālijā ir ērta, tāpēc nav nekāds brīnums, ka tik daudz gan legālo, gan nelegālo imigrantu dodas uz šo saulaino valsti, lai turpmāk sauktu to par mājām.

Mani pašu Austrālijā noveda virkne dažādu notikumu, ko daudzi sauc par sagadīšanos, bet kuru man patīk saukt par likteni. Braucu uz šo valsti vairākas reizes, un ik reizi, kad izlēmu tomēr atgriezties Latvijā, atkal uznira kāda jauna un vilinoša iespēja, kurai nespēju pateikt nē – Austrālija vilina un apbur ikvienu, kas to ierauga...

Mūs, eiropiešus, bieži biedē ar trakojošajiem ugunsgrēkiem, plūdiem, viesuļvētrām un citām dabas katastrofām, kas piemeklē Austrāliju, taču pieminētās stihijas plosās tikai nelielā tās teritorijas daļā. Tas būtu tāpat kā runāt par sniega vētrām Eiropā, kas patiesībā skar tikai Skandināviju. To pašu var sacīt par krokodiliem, čūskām, zirnekļiem, haizivīm un citiem cilvēkam bīstamiem kustoņiem. Jā, visi minētie Austrālijā ir sastopami, bet, piemēram, krokodili dzīvo tikai valsts ziemeļaustrumu daļā, bet čūskas baidās no cilvēkiem ne mazāk kā cilvēki no čūskām. Un, kas attiecas uz haizivīm, riskantāk ir pastaigāties pa apledojušām Rīgas ielām nekā peldēties okeānā pie Austrālijas krastiem.

Tāpēc Austrālijā patiesi ir tikai viens vadmotīvs – no worries!

Ar ko sākt?

No ceļotājiem bieži nācies dzirdēt, ka viņi Austrālijā došoties tikai uz Sidneju, un tur jau visu varot redzēt. Bet tā nebūt nav! Šī milzīgā sala ir tik daudzveidīga – lietus meži mijas ar tuksnešiem, ūdenskritumi ar sālsezeriem, kalni ar līdzenumiem. Atkarībā no tā, ko vēlies redzēt un piedzīvot, vari izbaudīt diametrāli pretēju Austrāliju.

Visas lielākās pilsētas – Perta, Adelaide, Melburna, Sidneja, Brisbane, Darvina – atrodas piekrastē, jo Austrālijas vidienē ir pārāk karsti, lai tur dzīvotu. Bet ir vērts iepazīt arī mazāk populārās pilsētas un vietas, jo tieši tajās atklājas īstā Austrālija. Tas gan prasa vairāk laika un izdevumu, taču – lai kurp tu nolemtu doties, tevi gaida pārsteigumi un skaistums.

Trīs māsas

Sidneja

Austrālijas lielākā pilsēta, kuru bieži kļūdaini uzskata par valsts galvaspilsētu. Sidnejā ir lieliskas pludmales, interesanti cilvēki, grezna un komfortabla dzīve. Pilsētā ir lieliska satiksme, izcili restorāni, elpu aizraujoša un kontrastiem bagāta arhitektūra, krāšņi parki. Bet stundas braucienā no tās – kalni, upes un lietus meži.

Sidnejā aizvien notiek dažādi festivāli, koncerti, izstādes. Tās ielās allaž ir dzīva ļaužu plūsma, no kuriem liela daļa ir tūristi. Starp citu, šeit ir Austrālijā vislielākā aziātu koncentrācija, un var nobaudīt izcilu Āzijas virtuvi.

Vietējie par pilsētu sauc darījumu rajonu (Central Business District, CBD), un tā ir neliela. Taču ir vērts izpētīt arī citus rajonus un Sidnejas apkārtni, tostarp gleznainos Zilos kalnus (Blue Mountains), kam vērts atvēlēt vismaz vienu atsevišķu dienu.

Klimats Sidnejā ir silts un mitrs, ziemas – maigas un patīkamas, bet vasarā mēdz iestāties ilgāki lietus periodi.

Sidneja ir durvis uz Austrāliju.

Melburna

Melburna ir kultūras un alternatīvā dzīvesstila piekritēju pilsēta, kurā var baudīt lielisku kafiju, koncertus, izrādes un izstādes. Arī vērienīgus sporta pasākumus, no kuriem vispopulārākie ir F1 un Australian Open tenisa čempionāts.

Pilsētas apkaimē ir gan kalni, gan lieliskas pludmales. Noteikti vērts iepazīt Morningtonas pussalu (Mornington Peninsula), kur ir arī izsmalcinātas vietējās siera ražotnes, gan arī vīnotavas. Netālu esošajā Filipa salā var vērot pingvīnus. Tur atrodas arī slavenā Moto GP trase. Ceļā uz salu var piestāt dabisko karsto avotu kompleksā Peninsula Hot Springs, kur pēc sirds patikas var baudīt peldes āra baseinos un burvīgos skatus, kas paveras visapkārt.

Gabalu uz rietumiem no Melburnas sākas slavenais Lielais Okeāna ceļš (Great Ocean Road). To var izbraukt vienas dienas laikā, taču braucienam ieteicams atvēlēt divas, trīs, lai bez steigas varētu izbaudīt piekrastes dabas krāšņumu. Elpu aizraujoši skati un lieliski dabas parki ir arī uz austrumiem no Melburnas, un tajos sastapsi daudz mazāk tūristu.

Klimats Melburnā ir visai mainīgs. Vasaras ir tveicīgas, bet ziemās mēdz būt arī salnas. Melburna izslavēta kā pilsēta, kurā vienas dienas laikā var pieredzēt visus četrus gadalaikus, tāpēc vienmēr esi gatava pārsteigumiem.

No šejienes ērti doties iepazīt Austrālijas lielāko salu Tasmāniju, kur var nokļūt gan ar prāmi, gan lidmašīnu. Man šī sala atgādina miniatūru Jaunzēlandi.

Adelaide

Adelaide (man šķiet pareizāk pieturēties pie tās oriģinālā nosaukuma ar galotni «e») ir mana mīļākā Austrālijas pilsēta. Salīdzinot ar tās māsām Sidneju un Melburnu, pilsēta var šķist necila. Bet to ietver brīnišķīga daba – tikai 15 minūšu braucienā no pilsētas centra tu jau nonāc koalu sabiedrībā.

Adelaidi sauc par festivālu pilsētu, jo tie te norisinās augu gadu. Janvārī pilsētas ielās var vērot šosejas riteņbraukšanas sacensības Tour Down Under, martā te notiek pasaulslavenais mūzikas festivāls Womadelaide – mūsu Positivus festivāla līdzinieks. Paralēli tam notiek performanču festivāls Adelaide Fringe. Augu gadu Adelaidē var apmeklēt dažādus filmu festivālus, mākslas izstādes un muzejus, no kuriem visslavenākais ir Samstag Museum, kurā aplūkojama izcila mūsdienu mākslas kolekcija. Savukārt Adelaides kalnos (Adelaide Hills) notiek dažādi tirdziņi un mazāka mēroga izstādes un festivāli.

Pilsētas pludmale atrodas aptuveni pusstundas brauciena attālumā no pilsētas centra. Tomēr lieliskākās pludmales ir mazliet tālāk. Jo tālāk uz dienvidiem, jo skaistāka kļūst daba. Ir vērts doties izbraukumā pa Florio pussalu (Fleurieu Peninsula) un atvēlēt laiku pastaigām pa Viktorhārboras pilsētiņu un tās apkārtni, lai izbaudītu okeāna skatus. Ja laiks un līdzekļi atļauj, apskati arī Ķenguru salu, uz kuru var nokļūt ar prāmi no Florio pussalas tālākā punkta – Džērvisa zemesraga (Cape Jervis).

Agrā pavasarī – no augusta līdz oktobrim – Viktorhārboras piekrastē par baltu velti var vērot vaļus. Tas ir vārdiem neaprakstāms piedzīvojums, ko vari baudīt, cik ilgi vien vēlies – tikai paņem līdzi pusdienas un binokli.

Rokas stiepiena attālumā no Adelaides atrodas Barossa Valley un McLaren Vale vīnu reģioni. Turp gan labāk doties kopā ar šoferi, lai varētu nobaudīt izcilos Dienvidaustrālijas vīnus. Degustācija vīna darītavās var būt gan par maksu, gan par brīvu. Dažās piedāvā arī uzkodas; citās ir pat savi restorāni. Pašā Adelaidē atrodas divas vīna darītavas – Penfolds Magill Estate un Stoneyfell Winery.

Bet, ja laiks nav ierobežots, iesaku izīrēt auto un doties ceļojumā uz outback Flindersa kalnu grēdas virzienā, lai izbaudītu Austrālijas ainavu varenību.

Ziemas Adelaidē ir īsas, vēsas un mitras, bet vasaras – saulainas, karstas un sausas. Un ar vārdu karstas es tiešām domāju karstas, jo temperatūra janvārī un februārī te regulāri pārsniedz +40°C atzīmi. Uz savas ādas gadījies piedzīvot arī +46°C. Izklausās trakāk nekā patiesībā, bet ūdeni gan nākas dzert pavairāk.

Koalas un ķenguri

Kā gan bez tiem! Koalas Adelaidē ārpus pilsētas var redzēt katrā kokā. Taču savvaļas koalas un ķengurus labāk neaiztikt, jo viņi nav raduši pie cilvēku glāstiem un var nodarīt kādu skādi. Ja dikti gribas šos dzīvnieciņus samīļot, iesaku doties uz kādu no vietējiem dabas parkiem, kur to var darīt bez bažām. Tur var redzēt arī citus Austrālijas iemītniekus, piemēram, vombatus, kuri dzīves lielāko daļu pavada guļot.

Gan Sidnejas centrā, gan parkos ir papilnam skaļu un krāšņu papagaiļu. Pilsētās tie gan ir ļoti nekaunīgi, tāpēc nejūties pārsteigta, ja kāds izdomā nosēsties tev uz galvas. Papagaiļus ir viegli pieradināt, ja vien tev ir cienasts. Arī kukaburras ir interesanti putni. Tu tos noteikti dzirdēsi, pirms ieraudzīsi – viņu trallināšana atgādina skaļus mērkaķa smieklus, un, tajos ilgi klausoties, tie var pielipt.

Arī okeāns ir pilns dzīvu radību, no kurām visbiežāk redzami delfīni. Pludmalē tos nereti var pamanīt peldam rokas stiepiena attālumā. Šad tad var manīt arī pa kādam ronim. Pārējās zemūdens radības – zivis, astoņkājus, jūraszvaigznes, sēpijas, dažādus gliemežus un medūzas – var redzēt ienirstot vai arī uz kāda makšķernieka āķa turpat uz mola. Makšķernieku uzticami sabiedrotie ir pelikāni, kuri kāri snaikstās ap lomu, cerot uz cienastu.

Līga Līvena
Laikrakstam „Latvietis“
Pirmpublicējums „lilit ceļo“

Turpmāk vēl



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI





Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com