Kristapa Zariņa ceļojuma atskats (3)

Palielināt / Enlarge

Suzanna pie kabeļu tramvaja. FOTO Kristaps Zariņš.

Palielināt / Enlarge

Suzanna Karnāvanas pilsdrupās. FOTO Kristaps Zariņš.

Otrais turpinājums. Sākums LL326, LL327

Ceļamies agri, jo būs garš – 500 km brauciens līdz Šrūzburijas (Shrewsbury). Ceļrādis iesaka atlicināt vismaz piecas stundas braucienam. Atstājot Penzansi, Suzanna pamana ceļazīmi rādot uz Sv. Aivu (Saint Ives). Būs jāpiebrauc, jo viņas draudzene mājās, Zelta Krastā stāstīja, cik tur vienreizēji skaisti. Skaisti arī ir. Agrā rītā šaurās ieliņas tukšas. Tomēr vienreiz ieliņa bija tik šaura, ka atpakaļskata spoguli noberzēju gar kādas mājas mūri. Tā kā nebijām vēl ēduši brokastis, tad nolēmām pakavēties ostmalā un nogaršot vietējo cepumu – kornišu pīrāgu. Paēduši, dodamies tālāk. Sāk līst un turpina līt gandrīz visu brauciena laiku. Apstājamies tikai, lai pielietu benzīnu.

Iebraucot Šrūzburijā, lietusgāze mitējas. Novietojuši automašīnu, sameklējam naktsmājas vecā pasta celtnē, pilsētiņas centrā. Šrūzburijā pārgulēsim tikai vienu vakaru, bet rītu būs tikai īss brauciens, ap 200 km; tātad būs laiks diezgan izpētīt pilsētiņu un apkārtni. Izstaigājam Šrūzburijas ieliņas, parkus un skaistu bulvāri Severnes upītes krastmalā. Naktsmāju istaba ļoti ērta, kaut gan būve diezgan veca; labi izguļamies, nemanot nekādus ne kaimiņu, ne kanalizācijas trokšņus.

Brokastis ieskaitītas tarifā, un liekas, ka saimnieks mūs lutina. Šķīvis pārpildīts ar desām, speķi, ceptām pupiņam, kartupelīšiem un saklapētu olu kalnu! Pie tam, saimnieks vēl nodrukā ceļrādi no Šrūsburijas līdz Klandādnau (Klandudno) Velsā, ieskaitot nobraucienu Hārlekā (Harlech), kur pavadīju pāris dienas 1981. g., ceļā uz Vispasaules jaunatnes kongresu Straumēnos.

Ar četru lapu garu ceļrādi klēpī, Suzanna savā elementā: „Nākošā ielā, Princeses iela, par labi, tad būs Tirgus iela, tur pa kreisi. Seko līdz Zvanuakmeņielai, kur atkal pa kreisi... utt. utt“. Pēc 3 km un divpadsmit norādījumiem, uzbraucam uz A458 lielceļu. Nākošais norādījums tikai pēc 14,28 km!!!!

Izstaigājam Hārlekas pilsdrupas un muzeju, un apbrīnojam tā laika būvniecības meistarību. Pie pils mūra atrodam mazo krodziņu, kur biju pavadījis vairākas stundas pirms 35 gadiem. Pārbūvēts vairākas reizes kopš tā laika, bet alutiņš vēl gards un dzidri brūns.

No Hārlekas taisnā ceļā pāri Snaudonijas (Snowdonia) Nacionālā parka kalniem un lejām uz Klandādnau. Fotoaparāts ļoti nodarbināts, jo skati aizņem elpu. Ainavas velk acu skatus uz visām pusēm, bet jābrauc uzmanīgi, jo ceļš bieži ved līkločiem, un pretim braucēji arī līdzīgi aizrāvušies.

Sēdot mājās un plānojot mūsu braucienu, izvēlējamies pārnakšņot pāris dienas Klandādnau, jo uz kartes tā atradās pie jūras, un ierakstīta ar mazākiem burtiem nekā Konvei (Conwy) vai Kolvina līcis (Colwyn Bay). Izrādījās mazliet citādi. Klandādau slavēta kā Velsas jūrmalas kūrortvieta. Šeit tūristi bez jēgas, tāpat kā Austrālijas Zelta Krastā vai gan jau arī Rīgas Jūrmalā.

Pie jūras līča plašs bulvāris un glaunas viesnīcas, bet aiz tām restorāni, krodziņi un veikali. Mūsu naktsmājas atrodas līča rietumu ragā ar burvīgu skatu pāri visam no mūsu guļamistabas logiem. Tuvumā atrodu bezmaksas auto novietošanas vietu, un pašapkalpošanās veļas mazgātuvi; tātad viss perfekti. Būsim droši un tīri!

Izstaigājam pilsētiņu, jūrmalas bulvāri un Velsas garāko ostu, kas stiepjas kilometru jūrā un ir pārbūvēta ar veikaliņiem, un izpriecas piedāvājumiem. Kabeļu tramvajā, – vienīgais visā Lielbritānijā, uzbraucam Lielā Ormā, Klandādnau līča rietumu ragā. No augstienes lielisks skats, un jūrā var saredzēt milzīgu dzirnavas laukumu, līča ūdeņos, nevis cietzemē, tā kā Spānijā. Sajūsmināti, atpakaļ ceļu mērojam, soļojot pāri pļavām un garam 4000 gadus vecai raktuvei, vecākai visā pasaulē, līdz pat Karaļa galvas krodziņam, kas apkalpojis klientus pēdējos 300 gadus.

Šur tur pilsētiņas ielu krustojumos ievērojam skulptūras, kas atgādina Lūvisa Karoļa (Lewis Carroll) stāstu tēlus. Redzam Alīsi, balto trusi un citus. Izrādās ka Karols bieži pavadīja vasaras laiku šeit Klandādnauā, apciemojot Līdeļu ģimeni, kam meitiņas vārds bija Alīse, un it kā viņa esot Karoļa stāstu iedvesma.

Tā kā mēs bijām apciemojuši Lielbritānijas dienvidragu Lēnds end, nodomājam, ka vajadzētu arī iegriezties tās dienvidu ragā – Holihedas ciemā, Velsā. Smidzina, kad mēs ierodamies Holihedā, un pie Jūrmalnieku muzeja, ostu malā atrodas mazs, jauks un omulīgs restorāns. Paēdam garšīgas pusdienas, it sevišķi vietējo biezo zivju zupu, čauderi ar asu garšvielu pielikumu.

Pēc pusdienām dodamies apskatīt Karnāvenas (Caernarfon) slavenās pilsdrupas, un to tuvumā vēl vecākas romiešu cietokšņa atliekas, kur pirms 2000 gadiem dienēja vairāk nekā 1000 romiešu kājnieku zaldāti. Atkal jābrīnās, kā tik sen atpakaļ vietējie uzbūvēja šos celtņus!

Nākošā rītā agri, pat pirms brokastīm, dodamies ceļā uz Sīmonstaunu, netālu no Mančestras, kur dzīvo mūsu bijušie ceļabiedri – Džila un Pēteris.

Kristaps Zariņš
Laikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl