„1514. Grāmata. 2014“

Palielināt / Enlarge

„Gaismas pils“ – Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Preses konference. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Priekšā no kreisās: LNB direktors Andris Vilks, Margita Fišeres kundze, Austrijas prezidents Heincs Fišers, Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Andra Vilka uzruna. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Senās mūzikas ansamblis. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Izstādes telpa. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Izstāde. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Latvijas Nacionālā bibliotēka. FOTO Aina Gailīte.

Šogad Rīgas kultūras dzīve sit augstu vilni, un brīžiem pat nevari izšķirties, kam dot priekšroku. Rīga 2014 – kultūras galvaspilsēta ir savu sūtību attaisnojusi, tā liek cilvēkam būt aktīvam, vērtējošam un liek apzināties, cik milzīgas iespējas un piedāvājumi mums tiek doti šogad – unikāli koncerti un unikālas izstādes.

Unikāla starptautiska izstāde tika atklāta 1. jūlijā – Latvijas Nacionālā bibliotēka kopā ar nodibinājumu Rīga 2014 dod iespēju skatītājam redzēt nezūdošas vērtības 1514. Grāmata. 2014.

Uz izstādes atklāšanu ierodas arī Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš un Austrijas prezidents Heincs Fišers ar kundzi. Kopā ar viņiem uzrunas saka Andris Vilks – LNB direktors; Dr. Johanna Rahingere – Austrijas Nacionālās bibliotēkas ģenerāldirektore; Dr. Klaudija Fabiana – Eiropas Akadēmisko bibliotēku asociācijas valdes pārstāve un Bavārijas Valsts bibliotēkas Reto grāmatu nodaļas vadītāja; Diāna Čivle – nodibinājuma Rīga 2014 vadītāja un Dr. Gustavs Strenga – izstādes koncepcijas autors.

Izstādē apskatāmas 1514. gadā drukātas 80 grāmatas, kas atvestas no 18 Eiropas bibliotēkām – dāsnākās devējas ir Austrijas Nacionālā bibliotēka, Bavārijas Valsts bibliotēka un Strasbūras Nacionālā un Universitātes bibliotēka. Pirms 500 gadiem cilvēki piedzīvoja lielas pārmaiņas – no manuskripta pie grāmatas – drukāta teksta, tāpat kā šodien – drukātais un digitālais teksts. Izstādes telpa aiz smagajiem ieejas aizkariem ir tumša, tikai ar speciālu apgaismojumu eksponātiem, kas izvietoti īpašās antireflektīvā stikla Artglass vitrīnās (Baltijā tās ir liels retums). Bet grāmatas varēs arī pašķirstīt, izmantojot interaktīvās planšetes, kas izvietotas pie katras vitrīnas (praktiski tas ir kā ar lupu iet pāri tekstam).

Izstāde dod ieskatu par to laiku cilvēku interesēm un vajadzībām – bez liturģiskajām un lūgšanu grāmatām var apskatīt vairākus uz pergamenta ar roku rakstītus manuskriptus, rēķināšanas grāmatas, kalendārus, pavārgrāmatas un arī bruņinieku romānus. Vienā telpā tik izcila senatnes elpa un, lai tai nekaitētu, vienlaicīgi tur var atrasties tikai noteikts cilvēku skaits, tāpēc jārēķinās, ka pie ieejas būs jāpagaida, tāpēc centos ilgi nekavēties, ieguvu vispārējo iespaidu un daži eksponāti īpaši iekrita acīs.

Pie pirmās izdevības aiziešu izstādi apskatīt vēlreiz, tā pamatīgi, jo skatītājiem tā būs atvērta līdz 2015. gada aprīlim. Izstādes atklāšanā piedalījās daudz cilvēku, visam līdzi sekoja prese. Mūsu Gaismas pils ar savu plašumu un majestātiskumu ir mājīga, un lielā mērā to panāk apdares materiālu krāsu toņi un visādi smalkumi tās interjerā. Iesaku izstādi apmeklēt un jau iepriekš sevi noskaņot tam, ka skatīsiet tik senas un vērtīgas lietas, tur nav tikai grāmatas, tur ir pat kartes un krāsaini zīmējumi, pievērsiet uzmanību arī noformējumam.

Grāmatu draugs un izstādes apmeklētāja

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“