Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


...un patiesība darīs jūs brīvus

Aizvesto piemiņas diena Sietlā

Laikraksts Latvietis Nr. 316, 2014. g. 2. jūlijā
Inta Morusa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Pirmā rindā: Rūta Ikauniece un Jēkabs Kramēns. Otrā: Aiva Ieviņa un Pēteris Apsītis. FOTO Andris Rogainis.

Koris „Siguldas balsis“. FOTO Andris Rogainis.

Vaira Pelēķe-Kristofere (Christopher). FOTO Andris Rogainis.

Pēteris Apsītis un Aiva Ieviņa. FOTO Andris Rogainis.

Sietlas baltiešu saimes 15. jūnijā atzīmēja Aizvesto piemiņas dienu ar kopīgu dievkalpojumu un kora koncertu Sietlas Latviešu centrā. Baznīcā karogus ienesa jaunieši Aiva Ieviņa, Pēteris Apsītis, Rūta Ikauniece, Jēkabs Kramēns, kā arī igauņu pārstāvji.

Mācītāja Daira Cilne sprediķi iesāka ar vārdiem: ,,...un jūs atzīsit patiesību un patiesība darīs jūs brīvus“ no Jāņa evaņģēlija 8. nodaļas. Mācītāja stāstīja, ka gandrīz 50 gadus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā atklāti pieminēt deportācijas nebija iespējams – patiesība un dzīvā atmiņa bija apspiestas. Tad nāca diena, kad tās tika atbrīvotas, tās uzliesmoja ar neticamu enerģiju un iedvesmoja Dziesmoto revolūciju. Patiesība tiešām mūs atbrīvoja. Tas, par ko nedrīkstēja runāt, nu tika proklamēts masu sapulcēs. Cilvēku dzīves stāsti parādījās grāmatās, kuras ātri izpirka. Visi alka pēc patiesības. Šodien šos stāstus varam atrast dokumentos un izstādēs Okupācijas muzejos Tallinā, Rīgā un Genocīda upuru muzejā Viļņā. Šie ir mūsu stāsti, mūsu vēsture, kas mums visiem ir jāzin, īpaši mūsu jaunatnei. Tie stāsta par mūsu tautu traģēdiju, bet arī mūsu tautiešu drosmi un izturību.

Mācītāja tālāk runāja par notikumiem Ukrainā, kas mums atgādina, ka pagātne nekad nav pavisam pagājusi. Mums, kas esam piedzīvojuši patiesības apspiešanu vai izkropļošanu, ir jāstāv ar ukraiņu tautu pret tiem, kas grib atjaunot padomju patiesības variantu – melns ir balts un balts ir melns. Sprediķi beidzot, mācītāja pieminēja vīrus un sievas, bērnus un vecos ļaudis, kurus aizveda uz vergu nometnēm, dažus vairākkārt, un tos, kas neatgriezās. Viņa pateicās Dievam, ka mūsu zemes ir atkal brīvas – brīvas, lai stāstītu patiesību par deportācijām, par mūsu tautiešu ciešanām. Brīvas atcerēties.

Dievkalpojumu muzikāli kuplināja Sietlas jauktais koris Siguldas balsis, ansamblis Mägi un lietuviešu kora Vakarai dziedātāji. Ērģeles spēlēja Maija Riekstiņa. No svētiem rakstiem lasīja Indra Ekmane, Arno Jaanson, Jēkabs Kramēns un Rimas Myksis. Dievkalpojuma kolekte bija Okupācijas muzejam Rīgā.

Pēc dievkalpojuma apmeklētāji pulcējās Latviešu nama lielajā zālē koncertam. Programmas vadītāja Vaira Pelēķe-Kristofere (Christopher) aicināja ar klusuma brīdi pieminēt tos, kuri cietuši un gājuši bojā Sibīrijā. Vaira paziņoja, ka koncertā bija paredzēts arī lietuviešu koris Vakarai, bet tā kā daļa dziedātāju jau bija aizbraukuši uz Dziesmu svētkiem Lietuvā, koris nevarēja šai sarīkojumā uzstāties. Sietlas latviešu jauktais koris Siguldas balsis Maijas Riekstiņas vadībā skaisti un aizkustinoši nodziedāja četras dziesmas: Daugaviņa puto balti – Jānis Norvilis / Tāļa Matīsa vārdi, Maijas Riekstiņas aranžējumā; Zelta kauss – Zigmārs Liepiņš, Māras Zālītes vārdi; Manai dzimtenei – Raimonds Pauls / Jāņa Petera vārdi un Saule, pērkons, Daugava – Mārtiņš Brauns / Raiņa vārdi.

Siguldas balsīs tagad ir 25 dziedātāji, un sietlieši var lepoties par šo izcilo kori, kas tikai nesen pārgāja no sieviešu ansambļa uz jaukto kori. Maija Riekstiņa paskaidroja, ka latviešu koris programmā dzied pirmais, jo galvenais soprāns, Rūta Ikauniece, tūlīt pēc koncerta steidzās uz Vašingtonas Universitāti uz oficiālo izlaiduma ceremoniju pēc maģistra grāda saņemšanas civilinženierzinātnēs.

Sietlas igauņu jauktais koris Filipa Čopa (Phillip Tschopp) vadībā izjusti nodziedāja četras dziesmas, kuras šovasar dziedās Dziesmu svētkos Igaunijā. Korī piedalījās Vašingtonas Universitātes prof. Guntis Šmidchens, jo arī viņš dziedās Igaunijas svētkos. Vārdus trijām dziesmām ir sarakstījis igauņu Tautas atmodas dzejnieks Juhans Līvs (Liiv). Šīs skaistās, aizkustinošās dziesmas ir tautā iemīlētas vēl šodien. Dziesma Ta lendab mesipuu poole (Tā lido uz bišu stropu) igauņiem ir gandrīz kā otra valsts himna.

Programmu beidzot, visi kopā nodziedāja Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Amerikas himnu. Draudzes dāmu komiteja aicināja dalībniekus pakavēties saviesīgā pēcpusdienā un baudīt labumus no bagātīgā apmeklētāju groziņu cienasta. Baltiešu kopīgi rīkotā Aizvesto piemiņas atcere notiek jau ceturto gadu un ir kļuvusi par tradīciju. Paldies visiem, kas piedalījās šai sarīkojumā un ziedoja Okupācijas muzejam!

Inta Moruss
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI


Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com