Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Ziemassvētku tirdziņš – jūnijā??!

Lustes „Tālavā“

Laikraksts Latvietis Nr. 313, 2014. g. 12. jūnijā
Gunta R. -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Ziemassvētku rūķis pie ieejas tirdziņam. FOTO Pēteris Strazds.

Rotu galds tirdziņā. FOTO Pēteris Strazds.

Ziemassvētku tirdziņš. FOTO Pēteris Strazds.

Brāļi Jaudzemi ar mantojumu. FOTO Gunta R..

Ziemassvētku gardumi. FOTO Gunta R..

Varam vienoties par cenu... FOTO Gunta R..

Ziemassvētku eglīte. FOTO Gunta R..

Tautas deju kopa „Auseklītis“. FOTO Pēteris Strazds.

Kristus svētki var notikt katrā gada laikā, bet Ziemassvētkiem taču jānotiek ziemā, vai ne? Pats par sevi saprotams. Ja vēl turklāt tautas nama jumtam nepieciešami steidzīgi labojumi, bet maciņš knapi tiek līdzi kārtējiem maksājumiem, kur nu vēl kaut kam vairāk, tad kooperatīva valdei jāsaliek gudrās galvas kopā un jāizdomā, kā tikt pie papildus līdzekļiem. Gudrākā galva uz pleciem šoreiz izrādījās Margotai Puķītei, jo tur piedzima vislabākā ideja – Ziemassvētku tirdziņš 7. jūnijā – Austrālijas ziemā.

Īsā laikā tauta apsolīja lielu mantu bagātību. Tautieši varēja vai nu ziedot mantas tieši namam, vai uzrīkot paši savu galdu, tātad par dažādības trūkumu nevarēja sūdzēties. Tur bija viss kaut kas, sākot ar pilnīgi jaunām mantām vēl oriģinālos iesaiņojumos, līdz galīgiem krāmiem par smieklīgām vai pašu pircēju noteiktām cenām. Rotas lietas, gan latviskās, gan citas, bija tik žilbinošos daudzumos, ka varētu sacensties ar lieliem pilsētas veikaliem. (Daudz par ilgu kavējos pie šī galda, un ļāvos iekārdināties, jo lai gan prāts brīdināja: Tev nevajag – tā jau mājās pašai par daudz! – sirds atbildēja: Bet man patīk; kāpēc nē? Kā bieži gadās, sirds viegli pieveica prātu, un par ļoti mērenu cenu pāris skaistas lietas pārceļoja no galda uz manu somu).

Pie skatuves, gaumīgi iekārtoti palielos podos, lepojās plašs dažādu stādu klāsts. Vislabākā vietā, tieši pie ieejas durvīm Inga Pērkons-Grauze piedāvāja jaunas grāmatas, mūzikas diskus un dažādus suvenīrus no Latvijas par ļoti pieņemamām cenām. Viņai blakus varēja iegādāties Īgo Ozola skaistas, ierāmētas fotogrāfijas, galvenokārt, Latvijas ainavas. Nelaiķes mātes visu mūžu krātos labos traukus un latviskās mīļlietiņas piedāvāja brāļi Jaudzemi; kvalitātes manta kādreiz noteikti dārgi maksājusi vai jubilejas gadījumos dāvināta, bet tagad, ģimenei lieka.

Bija arī klusā ūtrupe, kur katrs varēja pierakstīties, piedāvāt kādu summu, un tas, kas beigās piedāvāja visvairāk, varēja kuplināt savu mantu krājumu. Tādā veidā mana desmit gadus vecā mazmeitiņa ieguldījusi pāris dolārus, tika pie veselām trim jaunām mantām (kuras viena nemaz nevarēja abās rokās noturēt!), ar kurām aplaimot savu māmiņu dzimšanas dienā. Vai māmiņa būs tik laimīga, to mēs vēl redzēsim!

Jāapbrīno tie daudzie darba rūķi, kas visu šo devumu tik skaisti sakārtojuši un kuriem vajadzēja lielu daļu atkal novākt, jo, bez šaubām, visu jau nevarēja pārdot. Jāpriecājas, cik skaisti viss notiek, ja cilvēki strādā kopā, kopīgam mērķim.

Pie nama sienas bija izlikta interesanta izstāde: Ziemassvētku kartiņas no Latvijas, kas saņemtas starp 1953. gadu un šodienu. Interesanti novērot, kā tās attīstījušās lieluma, krāsu, kompozīcijas un bildes un teksta izvēles ziņā. Ilgu laiku netiek pieminēts nekas reliģisks, un apsveikums ir drīzāk jaunam gadam nekā Ziemassvētkiem. Tas, protams, atspoguļo toreizējo okupācijas situāciju Latvijā. Modernās kartiņas jau ir ļoti līdzīgas mūsējām – ar spilgtākām krāsām un spīguļiem.

Kā jau Ziemassvētku tirdziņā, bija padomāts arī par vēdera prieku. Virtuvē čakli rūķi strādāja, lai pagurušie izdevīgo pirkumu meklētāji varētu apmierināt savu izsalkumu ar kāpostiem un desiņām; varēja arī iebaudīt pīrāgus, piparkūkas un dažādus citus kārumus, pat Jāņu sieru, kā latvisku ēdienu! Un kas būtu Ziemassvētku tirdziņš bez karstvīna? Liela, izcili garšīga, kūpoša krūze par $5 bija tiešām izdevīgs pirkums, kas aukstā laikā ļoti labi noderēja.

Latviska mūzika skanēja jau pie durvīm, kur dežurēja Ziemassvētku rūķis, kas ievāca no katra ienācēja mazu ziedojumu un sargāja krāšņi izgreznoto eglīti. Dažas mammas bija paņēmušas līdz savus bērnus, bet visumā apmeklētāji bija vismaz pusmūža. Žēl, jo bērniem šis būtu bijis īstais sarīkojums. Taču varējām priecāties par Adelaides tautas deju kopas Auseklītis jauniešiem, kuri ievadīja dejošanu ar pāris skatuves dejām, bet tad deju priekā ievilināja arī dažus vingrākus apmeklētājus, pat Auseklīša vadītājas Ievas Daenkes mammu Lilitu un vecmāmiņu Hertu. Tautas tērpu krāšņums un jauno dejotāju dzīvesprieks vienmēr tā patīkami kutina sirdi.

Jāsaka paldies Margotai par labo ideju. Nezinu, par cik biezāks kļuva Tālavas maciņš un cik tuvāk jumts pie labojumiem, bet domāju, ka šīs dienas ienākums liek ļoti stingru pamatu vajadzīgai summai, jo kasierei Inārai Strazdai no galdiem nepārtraukti plūda nauda. Lai veicas!

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com