Intervija – Daina Kaina

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Daina Kaina, Vaira Vīķe-Freiberga Kultūras dienās Sidnejā 2008.gadā. FOTO no Kainu ģimenes arhīva.

Palielināt / Enlarge

Daina Kaina piedalās sarīkojumā „Klubs Kaladū“ Sidnejā 2011. gadā. FOTO Gunārs Nāgels.

Ilze Nāgela: Vai Tu jau agrāk esi bijusi kādā Austrālijas Latviešu Kultūras dienu (KD) Rīcības komitejā?

Daina Kaina: Nē. 2006. g. biju 30. Jaunatnes dienu rīcības komitejas sekretāre un 2011. g. dalījos 33. Jaunatnes dienu rīcības komitejas priekšsēža amatā ar savu vīru Voldi Kainu.

IN: Vai Tava iesaistīšanās KD rīkošanā ir bijusi saistīta ar mūziku kā izpildītājai – mūziķei, dziedot korī, dejojot?

DK: Kultūras dienās esmu bijusi iesaistīta gan kā vijolniece, gan ansambļos, gan kā soliste; kā koriste; kā tautas deju kopas dalībniece un kādreiz pat teātros.

IN: Kopkora koncerta programmas izvēlēšanās, sastādīšana un iestudēšana ir Tavā ziņā, bet varbūt Tev ir/būs kādi asistenti, konsultanti mūzikas un vai koncerta iestudējuma jomā?

DK: Sakarā ar koncerta programmas sastādīšanu, protams, pati daudz pārdomāju un piestrādāju. Ar KD rīcības komiteju vienojāmies, ka ir svarīgi, lai programmā ir gan pazīstamas, skanīgas dziesmas, gan arī mūsdienu latviešu un Austrālijas latviešu komponistu skaņdarbi. Tomēr arī griezos pie citiem diriģentiem un koristiem, prasīt viņu padomus un mēģināt noskaidrot, kas viņiem patīk un kādas ir mūsu koristu spējās.

Mūzikas iestudēšana notiek dažādos veidos. Viena daļa koristu dziesmas iestudēs savos vietējos koros. Citi tās iemācīsies paši vai nu no notīm, vai ar ierakstu palīdzību.

Sidnejā šogad dibināja Sidnejas Latviešu Kultūras dienu kori, lai sidnejieši varētu iemācīties Kopkora koncerta jauktā kora repertuāru. Kori kopīgi vada Sandra Dragūna un es, ar Ivara Štubja, Elitas Luces un citu palīdzību. Mēģinājumi notiek trešdienas vakaros. Mums jau ir pieteikušies 35 dziedātāji, un ļoti ceram, ka pirms gada beigām nāks vēl klāt!

IN: Vai bez jauktā kora dziesmām būs arī dziesmas sieviešu un vīru koriem?

DK: Kopkora programmā ir dziesmas jauktajam korim un vīru korim.

IN: Vai piedalīties KD Kopkora koncertā tiks aicināti viesmākslinieki – mūziķi, dziedātāji, diriģenti? Varbūt no Latvijas?

DK: Kopkora koncertā ir pierasts, ka piedalās Austrālijas latviešu koru diriģenti. Bez jau pazīstamajiem diriģentiem, šogad arī piedalīsies jauni diriģenti, kas piedalījās diriģēšanas kursos Ivara Cinkusa vadībā 2013. g. decembrī Melburnā.

Būs arī izcili mūziķi, pavadītāji. Un pašlaik esam nopietnās sarunās ar Latvijas diriģentiem.

IN: Vai būs kāds solists?

DK: Ar solistiem arī pašlaik sarunājos.

IN: Kas ir vissenākā no koncertā izpildāmām dziesmām, kas ir visjaunākā?

DK: Starp senākām dziesmām ir Andreja Jurjāna Kur tu skriesi, vanadziņi? un Jāņa Cimzes Rīga dimd. 2014. gadā atzīmējam Cimzes 200 gadu jubileju!

Jaunākās dziesmas ir Ērika Ešenvalda Brīvība un Dvēseles dziesma, un Raimonda Tiguļa Dod, Dieviņi.

IN: Vai vēlēšanos piedalīties Kopkora koncertā ir izteikuši dziedātāji no citām zemēm pasaulē?

DK: Es saprotu, ka brauks dziedātāji no Īrijas Latviešu kora. Daži Latvijas kori ir izteikuši interesi piedalīties, bet nav vēl zināms, vai tas viņiem būs iespējams.

IN: Vai AL55KD Kopkora koncerts notiks Sidnejas Latviešu nama zālē? Vai šī telpa tiks kā īpaši/speciāli gatavota Kopkora koncertam?

DK: Jā, Kopkora koncerts notiks Sidnejas Latviešu nama Lielajā zālē. Šim koncertam zāli apgriezīs otrādi – dziedātāji stāvēs uz podestiem zāles aizmugurē. Skatītājiem būs sēdvietas gan zālē, gan uz skatuves.

IN: Vai aicināsit kādu komponistu uz KD, kura dziesmu izpilda Kopkora koncertā?

DK: Kopkora programmā ir tautas dziesmas Austrālijas latviešu – Sandras Birzes, Imanta Līča, Vēsmas Putniņas un Alda Sila – apdarēs.

IN: Kad dziedātājiem būs pieejamas Kopkora koncerta programmas dziesmu grāmatiņas? Vai būs audio balsu ieraksti katrai balsij, lai dziedātājiem vieglāk gatavoties?

DK: Kopkora nošu grāmatu pirmais metiens jau ir nodrukāts, un otro metienu tūlīt drukās. Tie, kas nav jau grāmatas saņēmuši, visā drīzumā tās saņems.

Audio ieraksti dažām dziesmām jau ir gatavi; tos varēs drīzumā pieiet elektroniski. Ierakstus citām dziesmām sagatavos progresīvi, un ir paredzēts, ka ieraksti katrai balsij, katrai dziesmai, būs pieejami pirms gada beigām.

IN: Vai paredzēts, ka tiks sagatavots DVD no Kopkora koncerta?

DK: Tas nav vēl zināms.

IN: Esi dzimusi un augusi Austrālijā, bijusi saistīta ar latviešu sabiedrību un tātad nākamie jautājumi tieši par Tevi.

Kādas ir Tavas pašas pirmās atmiņas no Austrālijas Latviešu Kultūras dienām?

DK: Bērnībā piedalījos Bērnu rītu uzvedumos Sidnejā. Tēloju dažādus dzīvnieciņus un dziedāju dziesmiņas kopā ar citiem latviešu skolas bērniem.

IN: Kādas ir Tavas visspilgtākās atmiņas no Kultūras dienām?

DK: Kultūras dienas ir tik notikumu pilnas! Man ir bijusi izdevība satikt un pat uzstāties kopā ar izciliem māksliniekiem gan no Austrālijas, gan no Latvijas.

Es arī uzskatu, ka Kultūras dienu sadzīve ir ļoti svarīga. Kultūras dienās ir tādi neatkārtojami mirkļi, dažreiz ir grūti aprakstīt, kāpēc tie bija tik sevišķi, bet no tiem var veidoties jaunas draudzības, jaunas atmiņas, jauni piedzīvojumi.

IN: Kā tas notika un kurā brīdi Tu izvēlējies, ka mūzika būs Tavs dzīves aicinājums?

DK: Man jau jaunībā bija tāds nodoms, ka gribētu nodarboties ar mūziku, bet tikai universitātē sāku izprast, kādā veidā tas varētu īstenoties. Mūzika man ir vienmēr bijusi svarīga, un arī ja būtu izvēlējusies citu darba lauku, tomēr būtu brīvajā laikā turpinājusi spēlēt vai dziedāt, vai citādi nodarboties ar mūziku.

IN: Vai labāk jūties kā mūziķe-izpildītāja, vai mūzikas koncertu rīkotāja?

DK: Tas ir jautājums, kam atbilde var mainīties. Mana profesija ir koncertu rīkošana, un man ir liels gandarījums tādā veidā sadarboties ar izciliem mūziķiem. Toties esmu lielu savu dzīves daļu veltījusi mūzikas izpildīšanai un izbaudu iespējas pašai dziedāt vai spēlēt.

IN: Cik reizes esi bijusi Latvijā?

DK: Esmu bijusi Latvijā divas reizes. Pēdējā reize bija 2013. g. jūlijā, kad piedalījos Dziesmu svētku Noslēguma koncertā, kā arī izbaudīju daudzus un dažādus koncertus.

IN: Vai Annas Ziedares Vasaras vidusskolā esi mācījusies? Ja, jā, tad cik gadus?

DK: Es izgāju vidusskolas kursu no pirmās līdz piektajai klasei. Pēc tam vienu gadu biju audzinātāja un apmācīju un diriģēju skolas kori.

IN: No kāda vecumā esi sākusi mācīties spēlēt kādu mūzikas instrumentu? Kādu? Kāpēc tieši šo?

DK: Jau trīs gadu vecumā noskatījos kā vecākā māsa Valda spēlēja vijoli un nolēmu, ka arī gribu mācīties vijoli. Mani vecāki paredzēja, ka tik mazam bērnam ātri apniks tāda ideja, bet es vairākus mēnešus lūdzos, kamēr beidzot uz Austrāliju atbrauca ciemos mana tēva onkulis, vijolnieks Rūdolfs Miķelsons, kurš man ceturtā dzimšanas dienā uzdāvināja manu pirmo vijoli. Drīz pēc tam biju uz savu pirmo vijoles stundu.

IN: Vai Tu spēlē vairākus mūzikas instrumentus? Kādus?

DK: Formāli esmu mācījusies tikai vijoles spēli. Skolā un universitātē dziedāju koros, kur man laimējās ļoti spējīgi diriģenti, kas ne tikai apmācīja dziesmas, bet šo to iemācīja par vokālo tehniku. Pašmācības ceļā esmu painteresējusies par klavierēm, kokli un stabuli.

IN: Kas Tev pamudināja studēt mūziku?

DK: Kad vidusskolā nāca laiks domāt par turpmākajām studijām, citi bērni sāka runāt par jurisprudenci, zinātni, ārstniecību utt. Kaut gan man skolā interesēja dažādi priekšmeti, bija grūti iedomāties, kā būtu tos vairākus gadus studēt universitātes līmenī. Varētu teikt, ka tad atlika vienīgi mūzika!

IN: Kādas ir bijušas/ir Tavas studijas?

DK: Man ir bakalaura grāds mūzikā no Jaundienvidvelsas Universitātes. Esmu spēlējusi dažādos orķestros, ieskaitot Sydney Youth Orchestra un Jaundienvidvelsas Universitātes orķestrī, kur gadu biju koncertmeistare. Esmu piedalījusies Australian Youth Orchestra National Music Camp orķestra un administrācijas kursos.

IN: Tuvākais komponists, skaņdarbs?

DK: Pasaulē ir tik daudz interesantas mūzikas, ir neiespējami izvēlēties vienu tuvāko komponistu vai skaņdarbu.

Man ir mīļi J.S. Baha skaņdarbi vijolei ar vai bez pavadījuma. Man arī ir mīļa Pētera Vaska mūzika. Pēdējā laikā esmu sākusi interesēties par jaunākiem latviešu komponistiem, piemēram, Ēriku Ešenvaldu un Valtu Pūci. Man ir tā laime, ka darbā varu noklausīties daudz mūzikas, un pēdējos gados arī interesējos par austrāliešu komponistiem, piemēram, Carl Vine, Matthew Hindson un Paul Stanhope.

IN: Ko Tu gribētu novēlēt laikraksta Latvietis lasītājiem?

DK: Brauciet uz Kultūras dienām! Dziediet!

IN: Pateicos Tev par intervijai ziedoto laiku. Uz tikšanos Austrālijas latviešu 55. Kultūras dienās Sidnejā šī gada nogalē! ■