Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009 – 2013

Pētījums Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā

Laikraksts Latvietis Nr. 310, 2014. g. 22. maijā
Tālis J. Putniņš & Arnis Sauka -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

SSE Rīga ēnu ekonomikas indekss tiek aprēķināts reizi gadā, balstoties uz Baltijas valstu uzņēmēju aptauju. Lai aprēķinātu ēnu ekonomikas lielumu procentos no IKP (iekšzemes kopprodukts), indeksā ir iekļauti aprēķini par neuzrādītajiem uzņēmējdarbības ienākumiem, nereģistrētajiem vai slēptajiem darbiniekiem, kā arī neuzrādītajām aplokšņu algām.

Igaunija un Lietuva 2013. gadā ir turpinājušas savu ilgtermiņa tendenci pakāpeniski samazināt ēnu ekonomikas apjomu, kas saskaņā ar aprēķiniem 2013. gadā ir samazinājies par aptuveni 2,9-3,5% no IKP līdz attiecīgi 15,7% un 15,3% no IKP. Turpretī Latvijas ēnu ekonomika pēc diviem secīgiem samazinājuma gadiem 2013. gadā ir pieaugusi par 2,7% no IKP līdz 23,8% no IKP. Šīs izmaiņas ir apturējušas Baltijas ēnu ekonomikas konverģenci, Latvijas ēnu ekonomikas apjomam pārsniedzot ēnu ekonomiku kaimiņvalstīs par aptuveni 8-9% no IKP. Galvenais Latvijas ēnu ekonomikas pieauguma veicinātājs ir augošie neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi, t.i., korporatīva izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Īpaši liels Latvijas ēnu ekonomikas pieaugums ir bijis vidēja lieluma būvniecības kompānijās, kas darbojas Rīgas reģionā.

Visticamāk Latvijas ēnu ekonomikas apjoma pieaugumu vismaz daļēji ir veicinājusi makroekonomiskā un institucionālā vide. Latvijas ekonomikai turpinot atgūties no krīzes, nekustamā īpašuma cenas ir cēlušās no sava zemā pēckrīzes līmeņa, un būvniecības nozare ir atguvusi savu dinamiku pēc gandrīz absolūtas dīkstāves. Visās trijās Baltijas valstīs starp visām tautsaimniecības nozarēm tieši būvniecībā ir lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars, un šī tendence ir jo izteikta Latvijā, kur tiek lēsts, ka 45% būvniecības nozares darbības notiek pelēkajā zonā. Tieši tāpēc būvniecības nozares atgūšanās pēc krīzes visticamāk ir veicinājusi ēnu ekonomikas pieaugumu Latvijā 2013. gadā.

Salīdzinot ar uzņēmumiem Igaunijā un Lietuvā, Latvijas uzņēmumi ir neapmierinātāki ar nodokļu politiku un valsts atbalstu uzņēmējiem. Mūsu analīze liecina, ka neapmierinātība ir galvenais rosinātājs uzņēmumiem iesaistīties ēnu ekonomikā, un tieši tādēļ atšķirība starp Latviju un kaimiņvalstīm var tikt daļēji skaidrota ar atšķirīgo uzņēmumu apmierinātību ar fiskālo un institucionālo vidi. Šo problēmu varētu risināt, nodrošinot stabilāku nodokļu politiku (retāk mainīt iekasēšanas kārtību un nodokļu likmes), nosakot taisnīgākas nodokļu likmes, raugoties no uzņēmēju un darbinieku skatu punkta, kā arī uzlabojot pārredzamību nodokļu izlietojumā.

Nobeigumā, Latvijai noslēdzot ES-SVF (Starptautiskais Valūtas fonds) palīdzības programmu un pabeidzot politisko pasākumu īstenošanu, kuru mērķis bija apkarot ēnu ekonomiku, turpmāki politiski centieni samazināt Latvijas ēnu ekonomikas īpatsvaru ir ievērojami atslābuši. Mērenāka regulējoša/politiska darbība arī varētu būt veicinājusi izmaiņas Latvijas ēnu ekonomikas lejupejošajā tendencē. Šis ir spēcīgs apliecinājums tam, ka ēnu ekonomikas apkarošana prasa nepārtrauktu politikas veidotāju un tādu izpildiestāžu kā Valsts ieņēmumu dienests rīcību. Tas ir jo īpaši svarīgi, lai šajā jomā līdz šim sasniegtais netiktu veltīgi pazaudēts.

Tālis J. Putniņš & Arnis Sauka

Abi autori ir Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā docētāji. Jaunākie ēnu ekonomikas aprēķini tika sniegti š.g. 14. maijā, konferencē „Ēnu ekonomika Latvijā,“ ko rīkoja SSE Riga Ilgstspējīga biznesa centrs un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Pētījumu pilnā versija ir pieejama http://www.sseriga.edu/en/centres/csb/shadow-economy-index-for-baltics



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com