Stūra māja un Latvijas himna

Vārdi šodien, 30. aprīlī, kad šī māja pēc tik daudziem gadiem ir atvērta plašai sabiedrībai, šķiet nepasakām neko.

Rozes man šodien nodeva Stūra mājas pagalmā kāda 90-gadīga kundze, kura lūdza tās nolikt nošaušanas istabā. Ar lūgumu pateikt tur, ka viņi, no turienes debesīs gājušie, nekad nav tikuši aizmirsti un tiek pieminēti. Pati kundze esot piedzīvojusi „to 1940. gada 18. novembrī“. Tā kā viņa teica, ka ir pārvērtējusi savus spēkus un nevarēs nosēdēt atklāšanās pasākumā, lūdza mani tikai šo vienu lietu nokārtot.

Latvijas himna šeit pagalmā visiem kopīgi nodziedāta, izskanēja, šķiet, tieši ar šo, kundzes novēlēto, domu.

Debesis ir vaļā.

Aiva Rozenberga