„Stūra māja“ Lieta Nr. 1914/2014 – „Rīga 2014“ projekts

Palielināt / Enlarge

Stūra mājas pagalms. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Žurnālisti Stūra mājas pagrabā pie kamerām. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Stūra mājas pirmais stāvs. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Stūra māja. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Preses konference. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

LR Robežsargu brigādes komandiera Ludviga Bolšteina kabinets, kurā viņš izdarīja pašnāvību 1940. g. 21. jūnijā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Stūra mājas pagalms. FOTO Aina Gailīte.

29. aprīlī Stūra mājā tika rīkota preses konference, lai iepazīstinātu mediju pārstāvjus ar plašo ekspozīciju un tematiskajām izstādēm, kuras būs iespējams apmeklēt, nopērkot biļeti čekas nama iekšpagalmā. Beidzot ir radusies iespēja parādīt un apskatīt šo melno objektu Brīvības un Stabu ielas stūrī – no 1. maija līdz rudenim ir iespējams ieiet šajā namā, izstaigāt tā pagrabus, pirmo un augšējos stāvus un brīvam iznākt ārā, saules gaismā. Nodibinājuma Rīga 2014 projektā ir veikts milzīgs darbs un iesaistīti ne tikai vietējie mākslinieki, vizuālais un audio noformējums izteikti mūsdienīgs.

Kāpēc gan dzīvē tā notiek, ka labais un skaistais tiek sakropļots un iznīcināts. Ēkas arhitektu Aleksandru Vanagu kā šķiras ienaidnieku lielinieki 1919. gadā nošāva Centrālcietumā. Palika viņa darbs ar drausmīgu likteni. Vai var vēl sliktāk būt, ja skaisto un grezno īres māju ar veikaliem pirmajā stāvā, Baigajā gadā padomju vara pārvērta par Stūra māju. Šis apzīmējums latvietim komentārus neprasa. Veiksmīgs acu apmāns – ēkas fasāde ne ar ko neliecina par KGB darbību ēkas iekšienē, par tās pagrabiem, pratināšanām, nošaušanām. Ēkai ir drausmīga aura, šis indes perēklis indē pilsētu arī šodien.

Čekas pirmā stāva telpās ierīkota Okupācijas muzeja veidota ekspozīcija un bijušajā ēdnīcā notika preses konference. Žurnālistu interese bija liela – gan vietējo, gan ārzemnieku. Informāciju sniedza gan Rīga 2014 vadība, gan vēsturnieki, gan izstāžu veidotāji mākslinieki.

Pa Čekas pagrabiem mūs izvadāja gids – jauna meitene, brīvprātīgā – iepriekš sagatavota un eksaminēta; mēs bijām pirmā grupa un visi kopā bijām uztraukušies. Iespaids, protams, ir graujošs. Pagrabos, kur bija apcietināto kameras, valda aukstums, mitrums, vietām nejauka smaka, restots mazītiņš pastaigu laukums. Es nepārstāstīšu gida teikto.

Arī ēkas augšējos stāvos veidotās tematiskās izstādes ir ļoti interesantas un iespaidīgas. Ir pat eksponēts Kirhenšteina baltais uzvalks. Un diemžēl katrā okupētā valstī ir pa savam kirhenšteinam.

Es ilgi staigāju pa nama atklātajām vietām, daudz fotografēju un beigās pirmajā stāvā apmaldījos, nevarēju atrast izeju un atkal nonācu pagrabā.

Preses konferencē tika izteikta doma, ka beidzot ir jālemj, ko ar šo ēku darīt 2015. gadā. Ir izteikti dažādi viedokļi. Pēc tā, ko es tur redzēju un sajutu, man ir tikai viens variants – ēku nojaukt, zemi noklāt ar akmeņiem, lai cilvēks savu kāju nesper virsū šai moku un pazemojumu vietai. Neviens nav aizmirsts un netiks aizmirsts. Tukšums pilsētas centrā būs daudz, daudz spēcīgāks par noplukušu ēku. Izteiktie varianti par sabiedrisko organizāciju iemitināšanu šai ēkā, manuprāt, praktiski un ekonomiski nav iespējami, jo ēka ir milzīga, tās apsaimniekošana prasīs milzīgus līdzekļus. Par tās apdzīvošanu arī nevar būt ne runas, un, manuprāt, tāpat nav iespējama Okupācijas muzeja pārvietošana uz šo ēku (lasīju arī par tādu variantu). Uzskatu, ka pietiek jau ar nomocītajiem, un ka slikto auru nekas vairs nenoņems, tāpēc nedrīkst likt tur strādāt cilvēkiem, vienalga kurā stāvā. Šim ļaunuma perēklim ir jāpazūd, jo citādi tā inde sūksies joprojām. Ēka protams, vairāku iemeslu dēļ ir valsts aizsardzībā, bet, ja tiks uzskatīts, ka to vēlams nojaukt, to protams var izdarīt likumīgi. Manuprāt, nekāda saulaina nākotne šo namu negaida, jo inde paliek inde. Varbūt būtu vērtīgāk pievērsties čekas koferu (maisos) saturam, lai arī tie nejauši izbira uz kāpnēm un šis tas iespējams pazuda.

Nez kā tagad jūtas šajā namā kāds bijušais stukačs, noteikti tak kāds aizies.

30. aprīlī notika oficiāla Stūra mājas atklāšana apmeklētājiem ar himnu, valsts amatpersonu uzrunām un lūgtiem viesiem, bet ar 1. maiju ēku var apmeklēt, iegādājoties biļeti.

Mazliet saraustīts jau sanāca mans stāsts par Stūra mājas apmeklējumu...

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“