Veselīga veselības reforma

Visus vairāk nekā divdesmit gadus Latvijā visiem iepriekšējiem veselības ministriem bija izdevības un priekšrocības, vismaz uzsākt zīmīgas maiņas un izmaiņas veselības aprūpē Latvijā, bet vēl vairāk sākt – ieviest obligāto veselības apdrošināšanu. Kāpēc tas viss netika darīts? To dara tagad Veselības ministre Dr. Ingrīda Circene – atbalstīsim viņu. Pārmaiņas un izmaiņas bieži ir bijušas sākumā neērtas, pat sāpīgas.

Latvijas žurnālisti Kaspars Goba, Patriks Lannins un Re:Baltica, ir veikuši pārskatu un ieskatu par veselības aprūpi Latvijā ar virsrakstu Neveselīgā veselības sistēma, kas parādījās laikrakstā Laiks š.g. marta un aprīļa numuros (Nr. 11-14). Šie žurnālisti norāda, ka „reformas nepadarīs sabiedrību veselāku, jo vairāk kā 100 tūkstošiem cilvēku liegs valsts finansētu aprūpi.“ Tieši otrādi. „Par apdrošināšanu – tie, kuri dzīvo Latvijā, var iekļauties visi kādā no apdrošināšanas grupām – bērni un pensionāri visi automātiski, visi, kuri strādā arī, ja nav darba – reģistrējās par bezdarbnieku. Ir atbrīvotas grupas – studenti, invalīdi, hroniski slimie, grūtnieces, mātes ar maziem bērniem vai daudzbērnu ģimenēs viens no vecākiem, u.c. Tie, kuri strādā ārzemēs, varētu būt šie 100 tūkstoši. Taču arī viņi var iekļauties, samaksājot 336 eiro par gadu. Tā ir Lietuvā, gan citās Eiropas valstīs,“ saka veselības ministre Dr.  I. Circene. Sabiedrība būs mudināta, ja ne spiesta, sākt nopietni rūpēties par savu veselību, kas līdz šim tika atstāta pašplūsmā, un profilakse netika pietiekami uzsvērta. Tikai profilakse sāks padarīt „sabiedrību veselāku.“ Ar visu šo var sākties veselīga veselības reforma. Tāpēc jāliek liels uzsvars uz to, bet ne teikt „neatceras, kad pēdējo reizi“ bija pie ārsta. Tas nav nekāds varoņdarbs – tā teikt vai darīt. Tieši pretējais – ir jādara un gadā reizi jāapmeklē ārsts, un te nekāda aizbildināšanās vai atrunāšanās nederēs. Jo taisni tanī apstāklī ir jēga regulārām pārbaudēm, no kurām cilvēki visādi izvairās. Primārā veselības aprūpe ir kritiski svarīga.

Bet par ko cilvēki visvairāk ir norūpējušies un satraukušies, ir – kam valsts liegs valsts finansētu veselības aprūpi. Bez veselības aprūpes nepaliks neviens cilvēks Latvijā, bet gan tiks ieviesta piemērotāka un atbildīgāka veselības aprūpes sistēma, sākot ar neatliekamo palīdzību, kam sekos noteiktas un specifiskas vadlīnijas turpmākai veselības aprūpei.

Tiesībsargs ir pat norādījis, ka iecerētā reforma „nav atzīstama par taisnīgu un nesamērīgi ierobežo cilvēktiesības.” Bet nepasaka, kur netaisnīgums sākas un kādas cilvēktiesības varētu būt ierobežotas. Trūkst konkrētu un noteiktu paskaidrojumu. „Pret reformu skaļi protestē ģimenes ārsti,” bet nenorāda, kā šie ārsti varētu uzlabot reformu un risināt samilzušās problēmas. Vieglāk vienmēr ir būt pret ko, nekā cīnīties par ko.

Tas, ka Latvijā ir veselības aprūpes krīze ir pareizi uzsvērts un novērtēts. Tās sākums ir zemais valsts finansējums veselības aprūpei, kam seko vesela rinda negatīvu parādību: augsta zīdaiņu mirstība, utt. Neveicina arī tas, ka mūsu valsts medicīna smok absolūtas birokrātijas un naudas trūkuma žņaugos.

Nākotnē ir paredzēti vairāki uzlabojumi, visi saistīti ar veselības budžeta palielināšanu katru gadu, kā arī paaugstināt atalgojumu visam medicīnas personālam. Tam ir jābūt atbilstoši profesionāli pienācīgam, bet ne simboliskam. Taisni par šo pēdējo jautājumu jau esmu vairāk nekā 20 gadus runājis un rakstījis. Nokavēto grūti atgūt un ar katru gadu mēs zaudējam vairāk ārstus un medmāsas nelabvēlīgo finansiālo apsvērumu dēļ – zemo algu dēļ. Tas ir liels un grūti aptverams profesionālu cilvēku noplūdums un zaudējums valstij.

Vai mēs neko neesam mācījušies un piesavinājušies no kaimiņu valstīm, kā piemēram,– Igaunija, kur efektivitāte sekoja lielajam uzsvaram uz primāro veselību. Kāpēc mēs to nedarām? Un vai mēs izmantojam mūsu medmāsas efektīvi un maksimāli? To dara Igaunijā, kur ārstam nav jābūt „nodokļu inspektoram“.

Un kā ir ar e-veselības ieviešanu Latvijā? Kāpēc tāda kavēšanās? Mēs esam runājuši par šo lietu daudz, bet kā ir ar darbiem? Katrā ziņā, iesākuma darbi šinī fāzē ir jāturpina līdz pozitīvam atrisinājumam.

Jāatkārto vēlreiz, ka primārās veselības aprūpe ir jānodrošina visiem iedzīvotājiem, bet jābūt skaidrībai un caurskatāmībai veselības budžeta sadalē, kas līdz šim ir klibojis.

Esmu pieskāries tiem punktiem, par kuriem žurnālisti runāja, papildinot ar attiecīgiem piemēriem. Tie visi ir svarīgi un ilustratīvi, un tādus mēs atrast vienmēr varēsim. Galvenais ir visu vairāk rādīt pozitīvu risinājumu gaisotnē un noskaņojumā un būt izveicīgākiem un konsekventiem, darot šo darbu.

Jānis J. Dimants, Jr., M.D.
18. aprīlī, 2014. gadā
Laikrakstam „Latvietis“