Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


„...mazumā ir arī mūsu spēks“

Latvijas grāmatizdevēji saņēma „Zelta ābeles 2013“ ābolus

Laikraksts Latvietis Nr. 306, 2014. g. 25. apr.
Guna Bīriņa -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Grāmatas. FOTO Didzis Grodzs.

Jauniešu koris „Maska“ diriģenta Jāņa Ozola vadībā. FOTO Didzis Grodzs.

No kreisās: Kultūras ministre Dace Melbārde un „Gada mākslinieka“ balvas saņēmēja Inese Hofmane. FOTO Didzis Grodzs.

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš un „Mūža balvas par ieguldījumu grāmatniecībā“ saņēmēja Anna Šmite. FOTO Didzis Grodzs.

„Zelta ābeles 2013“ apbalvošanas ceremonija Lielajā Ģildē. FOTO Didzis Grodzs.

Grāmatas. FOTO Didzis Grodzs.

Kārlis Skalbe 1918. gadā mēnešrakstā Jaunā Latvija grāmatizdevēja un rakstnieka Anša Gulbja (1873-1936) apgāda 15 gadu jubilejā raksta – ikkatram darbam vajaga saules, un tā ir bijusi dažā ziņā laime, ka rakstnieki ir varējuši nodot grāmatu labās rokās, kas viņu mīl viņas pašas skaistuma un vērtības dēļ.

Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas rīkotā 21. grāmatu mākslas konkursa apbalvošanas ceremonijas trešdien, 2. aprīlī galvenais vadmotīvs bija Kārļa Skalbes rakstītie vārdi gan dzejā, gan publicistikā. Šogad aprit 100 gadi kopš dzejnieks un pasaku meistars radīja Pasaku par zelta ābeli, kura savulaik izdota arī Miķeļa Goppera apgādā Zelta ābele. Ceremonijas vadītājs, aktieris Varis Piņķis (JRT) un jauniešu koris Maska diriģenta Jāņa Ozola vadībā radīja emocionālu stāstu par sauli un pļavu, par tautu un valodu, kas ieskanējās Jāņa Lūsēna un Ineses Zanderes dziesmas melodijā un vārdos – pērkons granda ducināja visu garu vasariņu/ duciniet danciniet savu dzīvu valodiņu/ atskrien balts kumeliņš cietu zemi kapādams/ atjāj balts karakungs zobentiņu vēzēdams/ uzkar baltu mētelīti manu ļaužu istabā/ neļauj tukšu izrunāt glabā mani klusumā.

Scenogrāfes Daces Slokas un videomākslinieka Normunda Zālamana uz Lielās Ģildes skatuves radītajā un gaismu mākslinieka Krišjāņa Strazdīša saules gaismas pielietajā ziedu pļavā 21. grāmatu mākslas konkursa Zelta ābele 2013 galvenās balvas izdevējiem pasniedza Latvijā iemīļoti un cienīti diriģenti – Jānis Zirnis, Edgars Račevskis, Aira Birziņa, Agita Ikauniece, Viesturs Gailis, Mārtiņš Klišāns, Jānis Liepiņš. Dziesma un grāmata glabā tautas valodu. Grāmatā valoda dzīvo klusumā. Grāmatizdevēji un grāmatu mākslinieki, veidojot grāmatu, rada tai ērtu, vizuāli pievilcīgu un atbilstošu telpu.

Par šīgada konkursu mākslas pētnieku domas ir dažādas. Konkursa žūrijas priekšsēdētāja Ingrīda Burāne konkursa devumu vērtē atzinīgi un uzskata, ka grāmatniecība Latvijā ir sasniegusi briedumu. Tai ir sava stabila un vērā ņemama vieta kultūras kopainā. Santa Mičule rakstā Grāmatu mākslas konkurss „Zelta ābele 2013”, kas publicēts literatūras žurnālā LATVJU TEKSTI (Nr.2[18]/2014), uzskata, ka kopaina neizceļas ar oriģināliem, galvu reibinošiem dizaina risinājumiem. Vienkāršotu izteiksmes līdzekļu lietojums un to atkārtošanās rada vienmuļu iespaidu, kas neasociējas ar skaistuma vai mākslas kategorijām, labākajā gadījumā – ar gaumi un estētiskiem kompromisiem. Kā šī konkursa veiksmes gan Ingrīda Burāne, gan Santa Mičule atzīmē tekstgrupas Orbīta izdotos dzeju krājumus. Kategorijā Dzeja galveno balvu saņēma dzejas grāmata – Artūrs Punte. Poētiskie veltījumi/Стихотвopные посвящения. Mākslinieks – Mārtiņš Ratniks, tipogrāfija – McĀbols, izdevējs – Orbīta.

Konkursā divās kategorijās žūrija balvas nepiešķīra. Galvenās balva izpalika kategorijā Foto albumi un Literatūra bērniem. Savā uzrunā ceremonijas viesiem Ingrīda Burāne pamatoja žūrijas lēmumu, īpaši tas attiecināms uz grāmatām bērniem. Visos iepriekšējos konkursos šajā kategorijā devums ir bijis tik spožs un pārliecinošs, ka „latiņa ir pacelta ļoti augstu“ un līdz ar to arī vērtējums. Nominētās grāmatas ir kvalitatīvas, bet neviena no tām neizceļas un nav izcilāka par citām.

Kategorijā Proza apbalvota Federiko Garsija Lorka. Lekcijas. Māksliniece – Ingrīda Zābere; tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija, izdevējs – Neputns.

Atsaucoties uz Santas Mičules teikto, par vienu no dominējošām tendencēm grāmatu dizainā kļūst maksimāli vienkāršots vāka kompozīcijas risinājums, kurā grāmatas autora un nosaukuma pareiza novietošana, burtu lieluma un fona tonējuma izvēle kļūst par vienīgo māksliniecisko izaicinājumu. Viens no autores minētajiem veiksmīgākajiem grāmatas vāka izpildījumiem arī kategorijas Dokumentālie izdevumi galvenās balvas ieguvējai grāmatai – Anita Vanaga. Ilmārs Blumbergs. Es nemiršu. Mākslinieks – Guntars Sietiņš, tipogrāfija – Livonia Print, izdevējs – AV. Kategorijā Zinātniskās grāmatas žūrija bija īpaši devīga. Galvenā balva grāmatai Autoru kolektīvs Valsts kancelejas vadībā. 1918. – 1920. gads Latvijas Republikas Pagaidu valdības sēžu protokolos, notikumos, atmiņās. Māksliniece – Dita Pence, tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija, izdevējs – Latvijas Vēstnesis.

Gada notikums grāmatniecībā ar diplomu tika apbalvots Turaidas muzejrezervāta izdevums „I daļa. Rīgas pilsētas tipogrāfa Nikolausa Mollīna 1593. gadā iespiestais Karaļa pilsētas Rīgas – Vidzemē – godātās rātes atjaunotais kāzu un apģērbu nolikums. II daļa. Tulkojums no agrās jaunaugšvācu valodas un zinātniskie komentāri“. I. Burāne to raksturo kā Eiropas līmeņa notikumu. Tas ir perfekti nostrādāts 16. gadsimtā iespiestās grāmatas faksimila izdevums.

Uzziņu literatūras kategorijā godalgotā grāmata Autoru kolektīvs. Rīgas porcelāns. Sīkplastika. 20. gadsimta 50. – 90. gadi. Māksliniece – Alise Landsberga, tipogrāfija – Veiters, izdevējs – Rīgas Porcelāna muzejs. Šis izdevums piesaista ar gaišo tonalitāti. Pārlapojot grāmatu, sajūtams mazo figūriņu trauslums. Pretstatā Mākslas izdevumu kategorijā apbalvotajai grāmatai Autoru kolektīvs. Jūlijs Feders. Māksliniece – Inta Sarkane, tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija, izdevējs – Neputns. Tā izstaro pamatīgumu un Jūlija Federa ainavu tumsnējo krāsainību. Konkursa jaunums bija Arhitektūras kategorija. Tajā galvenā balva grāmatai Ina Līne, Dainis Bruģis. Liecinieki. Latvijas piļu un kungu māju interjeri 19. gadsimtā – 20. gadsimta sākumā. Māksliniece – Inese Hofmane, tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija, izdevējs – Tukuma muzejs. Šai grāmatai arī portāla Delfi lasītāju balsojuma balva.

Šīs grāmatas māksliniece Inese Hofmane saņēma Gada mākslinieka balvu, kuru māksliniecei pasniedza Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde. Imants Lancmanis, Rundāles pils muzeja saimnieks par Inesi Hofmani saka, ka mākslinieces iedziļināšanās uzdevumā un atbildības sajūtas pakāpe ir gluži ārkārtēja un neraksturīga mūsu steidzīgajam un bieži paviršajam laikam. Viņa neatstās grāmatas kompozīcijā vai kādas lapaspuses izkārtojumā nevienu nejaušu vietu, nevienu neveiksmīgu teksta savienojumu ar attēlu, nevienu paviršu, tehniski nepieņemamu attēlu. Viņa izjūt grāmatu kā veselumu, šī jēdziena klasiskajā izpratnē, kas nāk vēl no Gūtenberga laikiem – grāmata kā skaists priekšmets, kur vienlaikus liela nozīme ir formātam, proporcijām, vāka materiālam, šķiršanas ērtumam, papīra un fonta izvēlei.

Mūža balvu par ieguldījumu grāmatniecībā saņēma Anna Šmite, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkas ilggadējā darbiniece un vadītāja. Balvu pasniedza Latvijas Valsts Prezidents Andris Bērziņš.

Mūsu tauta varētu priecāties par savu „mazo augumiņu“, kuru tik ātri apstaigā asinis un gars. „Maza, maza, bet jo grezna,“ – viņa varētu dižoties kā tautas dziesmās. Patiesi, mūsu mazais ķermenis mums nav tikai par ļaunu. Un mums nebūt nevajadzētu visur ar noskumšanu pieminēt:„Mūsu mazā latviešu tautiņa“. Mēs spējam būt diezgan lieli savā mazumā. Šai mazumā nav tikai mūsu nespēks, bet ir arī mūsu spēks. Šie Kārļa Skalbes vārdi lai dod pārliecību Latvijas grāmatizdevējiem un grāmatu lasītājiem!

Guna Bīriņa
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI






Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com