Pētera Grestes prāva turpinās

„Šī prāva ir farss,“ „pilnīgs absurds,“ „traģikomēdija – smieklīga tiem, kas skatās no malas, bet traģēdija tiem, kas šajā prāvā ir iesaistīti.“ Šie bija tipiski žurnālistu Tvittera komentāri no tiesas telpas Kairā, kur 22. aprīlī notiek prāvas turpinājums pret Al Džaziras ziņu aģentūras Austrālijas latviešu žurnālistu Pēteri Gresti un viņa diviem kolēģiem.

Laika starpība starp Kairu un Sidneju ir astoņas stundas. Sidnejā jau ir 23. aprīlis, pulkstenis gandrīz viens no rītā. Sēžu pie datora un lasu žurnālistu tvītus, kas nāk no tiesas ik pa pāris minūtēm. Ir arī dažas fotogrāfijas, kurās var redzēt ieslodzītos žurnālistus metāla būrī; var redzēt novērotāju žurnālistu pulku, sargus un tiesnešus; un īsos video ierakstos var dzirdēt tiesas skaņas. Tas viss notiek otrā pasaules malā, bet jūtu, ka esmu tur uz vietas.

Prāva iesākās 20. februārī. Divu mēnešu laikā šī ir tikai sestā tiesas sēdes diena. Iepriekšējā sēdes dienā prokurors sāka rādīt video materiālu, kā „pierādījumu“ par žurnālistu „netaisnīgiem ziņojumiem“, kas „apdraud Ēģiptes valsts drošību“. Rādītiem materiāliem nebija nekāda sakara ar triju žurnālistu darbību Kairā (skat. Latvietis Nr. 305).

Tā arī šajā sēdē rādītām fotogrāfijām un videofilmām nelikās, ka ir būtisks sakars ar apsūdzībām. Katrā ziņā, tā tas likās tiesā klātesošajiem žurnālistiem. Tika nospēlēti arī audio ieraksti, par ko aizstāvētāju advokāti sūdzējās, ka tie bija pilnīgi nesaprotami. Izsekot prāvas procesam un prokurora rādītajām apsūdzībām ir vēl sarežģītāk tādēļ, ka kopā ar Pēteri Gresti un viņa Al Džaziras kolēģiem tiek tiesāti arī pieci studenti, kam nav sakars ar Al Džaziru un kuri tiek apsūdzēti par citām lietām.

Viss neizprotamākas bija bildes ar kamieļiem, aitām un tukšiem futbola stadioniem, kas tika rādīti, ka pierādījumi. Tiesas starpbrīdī, Pētera Grestes kolēģis Mohameds Fahmijs (Mohamed Fahmy) teica tiesā klātesošajiem žurnālistiem: „Šis pierādījums ir pret žurnālismu – jums visiem vajadzētu būt šajā būrī!“ Toties satraucošs ir tas, ka prokurors esot tiesā parādījis tikai daļu no pierādījumiem: ir daži materiāli, kurus skatījās tiesneši privāti, bez Al Džazira žurnālistu advokātu klātbūtnes.

Dramatisks moments notiek, kad tiesnesis pēkšņi paziņo, ka visiem žurnālistiem jāatstāj tiesas telpa. Tikai vēlāk atklājas šim iemesls; tiesnesis bija aizliedzis fotografēt ieslodzītos viņu metāla būrī, bet daži žurnālisti bija ignorējuši šo norādījumu. Pēc apmēram 20 minūtēm žurnālistiem atļauj atgriezties tiesas telpā.

Notiek pārtraukums. Tiesnesis izlaiž ieslodzītos žurnālistus no būra un iesauc tiesnešu privātās telpās. Neparasts pagrieziens. Kā to saprast? Citās reizes šajā starpbrīdī notika sarunas starp ieslodzītajiem un tiesā klātesošajiem žurnālistiem. Bet šoreiz tas nav iespējams.

Gaidu. Uzmetu acis uz datora ekrāna, lai redzētu, vai nav kāds jauns tvīts.

Beidzot pēc pusstundas tiesnesis atgriežas un paziņo, ka sēde atcelta uz 3. maiju tā, lai var pārtulkot rādīto videomateriālu no angļu valodas uz arābu valodu. Tiesnesis atkal aizliedza atbrīvot žurnālistus pret drošības naudu.

Interesanti, ka 3. maijs ir UNESCO Pasaules preses brīvības diena (World Press Freedom Day). Katru gadu šajā dienā atzīmē preses brīvības pamatprincipus un aizstāv preses brīvību no uzbrukumiem. 2014. gada Pasaules preses brīvības dienas tēma ir Mēdiju brīvība labākai nākotnei. Cerēsim, ka prāvas turpinājumā tieši šajā dienā Ēģiptes juridiskā sistēma ievēros to preses brīvību, kas ir ierakstīta jaunajā Ēģiptes konstitūcijā, ko nesen pieņēma tautas vairākums!

Paldies žurnālistiem Rūtai Polardai (Ruth Pollard, @rpollard), Patrikam Kingslijam (Patrick Kingsley, @PatrickKingsley) un Mārtinam Kadihi (Martin Cuddihy, ‏@MartinCuddihy) un citiem, kuri nepārtraukti sūtīja tvītus no tiesas telpas. Tvitera korespondenci par šo prāvu var sameklēt, lietojot haštagu #AJtrial.

Ojārs Greste
Laikrakstam „Latvietis“